Šā pētījuma mērķis ir sniegt nereģistrētās nodarbinātības skaitlisko novērtējumu, identificēt un izanalizēt tās iemeslus un veicinošus faktorus, kā arī sniegt priekšlikumus nereģistrētās nodarbinātības samazināšanai. Veicot pētījumu, tika izmantotas vairākas savstarpēji papildinošas metodes – ekspertu aptaujas un intervijas, tika veikta līdzšinējo pētījumu rezultātu sekundārā analīze, kā arī nozares politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu analīze, tika īstenotās arī kvantitatīvas aptaujas (darbaspēka apsekojuma un darba devēju) un apstrādāti tajās iegūtie rezultāti. Pētījums ir veikts laika posmā no 2005. gada septembra līdz 2007. gada martam.

Pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka nozares, kurās visvairāk ir izplatīta nereģistrētā nodarbinātība, ir būvniecība, apsardze, lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība. Par „tīrākajām” nozarēm ir uzskatāmas zivsaimniecība, dažādi speciālistu pakalpojumi un valsts pārvalde. Iemesli, kādēļ cilvēki iesaistās nereģistrētajās darba attiecībās, ir: iespēja vairāk nopelnīt, darba vietu trūkums dzīves vietā, neuzticēšanās sociālās apdrošināšanas sistēmai, atbilstošas izglītības trūkums.

Pētījuma ietvaros ir izstrādāti vairāki ieteikumi nereģistrētās nodarbinātības samazināšanai. Tā piemēram, būtu jāveic vairāki uzlabojumi normatīvajos aktos, jānosaka koordinējošā institūcija, kas atbildētu par nereģistrētas nodarbinātības apsekošanas metodoloģijas ieviešanu un tās ievērošanu, kā arī jāizstrādā vienota datu bāze, kas sekmētu datu analīzi.

Atslēgas vārdi: nereģistrētā nodarbinātība, nelegālā nodarbinātība, „aplokšņu alga”, virsstundas.