Publicēts: 01.01.2013.

Ekonomiskā stabilitāte un iekšzemes kopprodukta pieauguma tendence bija saistīta arī ar monetāro rādītāju attīstību. Banku sektora piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms 4. ceturksnī pieauga, palielinājās arī skaidrās naudas pieprasījums, tādēļ plašā nauda M2X ceturkšņa laikā pieauga par 26.8 milj. latu jeb 4.5% (3. ceturksnī pieaugums bija lielāks - 57.1 milj. latu jeb 10.5%). Naudas piedāvājums oktobrī un novembrī nedaudz samazinājās, bet decembrī tas sezonālu faktoru ietekmē strauji palielinājās (par 7.2%) un 1996. gada beigās sasniedza jau 628.3 milj. latu (sk. 8. att.). Apgrozībā esošās skaidrās naudas (bez atlikumiem banku kasēs) daļa plašajā naudā svārstījās 40.9-42.3% līmenī. Ievērojami straujāks bija likvīdākās naudas daļas - M1 - pieaugums (par 34.6 milj. latu jeb 9.3%), bet kvazinaudas apjoms 4. ceturksnī samazinājās.

Banku sistēmas tīrie ārējie aktīvi 4. ceturksnī pieauga par 42.1 milj. latu jeb 10.3% (3. ceturksnī minētā rādītāja pieaugums bija gandrīz tāds pats - 38.5 milj. latu jeb 10.4%). Ārvalstu īstermiņa kapitāla ieplūdi joprojām sekmēja grūti prognozējamā politiskā un ekonomiskā situācija Krievijā un Baltkrievijā, valdības maiņas process Lietuvā, kā arī iespēja līdzekļus izdevīgi ieguldīt Latvijas valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju tirgū. Iekšzemes kredītu kopapjoms, kas oktobrī un novembrī samazinājās, decembrī pārsniedza septembra līmeni. Lai gan palielinājās banku īpašumā esošo valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju apjoms, par 8.0% samazinājās banku sistēmas kredīts valdībai, jo straujāk pieauga valdības noguldījumu apjoms bankās. Pirmo reizi kopš 1995. gada banku krīzes bija vērojams uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoma pieaugums.