Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1996. gada 4. ceturksnī sasniedza 599.2 milj. latu, par 25.3% pārsniedzot iepriekšējā gada atbilstošā perioda apjomu. Eksports šajā laikā pieauga par 12.2%, imports - par 34.0%. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem ceturkšņiem importa apjoms ievērojami palielinājās, jo gandrīz divas reizes palielinājās minerālo produktu ievedums, veidojot uzkrājumus pirms degvielas akcīzes nodokļa paaugstināšanas no 1997. gada janvāra.
Tādējādi strauji palielinājās ārējās tirdzniecības bilances negatīvais saldo (līdz 168.9 milj. latu jeb 22.8% no nominālā iekšzemes kopprodukta), ceturkšņa laikā pieaugot gandrīz par 70 milj. latu (šī rādītāja mēneša apjomus sk. 7. att.). Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī vislielākais bija minerālo produktu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas grupu negatīvais saldo.
Nozīmīgākie Latvijas ārējās tirdzniecības partneri joprojām bija Eiropas Savienības (47.2% no ārējās tirdzniecības apgrozījuma) un NVS (29.8%) valstis. Tirdzniecības apgrozījums ar Eiropas Savienības valstīm samazinājās, savukārt ar NVS valstīm - pieauga, jo nozīmīgākā minerālo produktu importētājvalsts bija Krievija. Lielākās partnervalstis eksportā bija Krievija (21.6% no eksporta kopapjoma), Vācija (13.5%), Lielbritānija (12.4%) un Zviedrija (7.2%), savukārt importā - Krievija (22.9% no importa kopapjoma), Vācija (13.3%), Somija (8.3%) un Zviedrija (7.1%). Pieauga Lielbritānijas daļa Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā, koksnes un tās izstrādājumu eksportam palielinoties par 10.8%, savukārt samazinājās Vācijas loma, krītoties mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu importam.
Latvijas eksporta nozīmīgākie komponenti 4. ceturksnī bija koksne un tās izstrādājumi (24.9% no eksporta kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (16.8%), pārtikas rūpniecības produkti (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; 10.1%), kā arī mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (10.0%). Eksporta kopapjomā pieauga koksnes un tās izstrādājumu (īpaši zāģmateriālu un kurināmās koksnes), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas un transporta līdzekļu īpatsvars, samazinājās minerālo produktu (samazinoties reeksportam) un pārtikas rūpniecības produktu īpatsvars. Reālais pārtikas rūpniecības produktu eksporta apjoms nemainījās, bet šīs grupas īpatsvara kritums bija saistīts ar eksporta cenu samazināšanos 4. ceturksnī par 8.1%.
Importa preču grupu struktūrā dominēja minerālie produkti (25.9% no importa kopapjoma), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16.9%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (9.9%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (8.2%). Importa kopapjomā pieauga minerālo produktu, bet samazinājās mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas īpatsvars.
Ārējās tirdzniecības norēķinos dominēja ASV dolāri (56.0% no norēķinu kopapjoma) un Vācijas markas (19.9%).
Maksājumu bilances tekošais konts 3. ceturksnī bija negatīvs (-52.3 milj. latu jeb 7.3% no nominālā iekšzemes kopprodukta), negatīvajam saldo saglabājoties 1996. gada pirmo divu ceturkšņu līmenī. Preču bilance salīdzinājumā ar 2. ceturksni uzlabojās par 5.7 milj. latu, eksporta pieaugumam apsteidzot importa pieaugumu (pieaugums attiecīgi par 4.5% un 1.1%).
Kā sniegto, tā saņemto pakalpojumu apjoms 3. ceturksnī samazinājās par 5.6%, vairāk nekā divas reizes krītoties finansu un valdības pakalpojumu apjomiem (visvairāk samazinājās finansu starpniecības darījumu apjoms). Nemainījās pārvadājumu apjoms, bet par 23.7% palielinājās ceļojumu izdevumi. Tomēr ievērojamās svārstības pakalpojumu struktūrā būtiski nemainīja pakalpojumu kopējo saldo.
Ieņēmumu un kārtējo pārvedumu (transfertu) īpatsvars tekošā konta kopapjomā saglabājās neliels, saldo lielumam samazinoties. Ieņēmumu saldo samazinājās, galvenokārt pieaugot procentu maksājumiem par ārvalstu kredītiem.
Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteja 1996. gada beigās koriģēja informāciju par maksājumu bilances kapitāla un finansu konta operācijām 1996. gada 1. un 2. ceturksnī, jo tika precizēta uzņēmumu sniegtā informācija. Korekciju rezultātā samazinājās 1. ceturkšņa kapitāla un finansu konta pozitīvais saldo, bet 2. ceturksnī kapitāla un finansu konta saldo bija negatīvs (-4.3 milj. latu).
Kapitāla un finansu konta pozitīvais saldo 1996. gada 9 mēnešos bija 11.5 milj. latu, bet 3. ceturksnī - 1.2 milj. latu.
Ārvalstu tiešo investīciju apjoms 3. ceturksnī bija 22.4 milj. latu jeb par 7.7% mazāks nekā 2. ceturksnī. Investēts galvenokārt finansu starpniecībā, kā arī transporta palīg- un papildu darbībā. 1996. gada septembra beigās Latvijā ārvalstu tiešo investīciju veidā bija ieguldīti 295.0 milj. latu, kas veidoja 17.0% no kopējā Latvijas uzņēmumu pamatkapitāla. Kopumā 1996. gada 9 mēnešos Latvijā ārvalstu tiešo investīciju veidā ieplūda 92.3 milj. latu jeb par 8.3% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.
Valdības un uzņēmumu saistības pret nerezidentiem 3. ceturksnī palielinājās par 13.0 milj. latu. Valdības aizņēmumi palielinājās par 6.0 milj. latu, jo saņemti vairāki agrāk piešķirtie ārvalstu kredīti. Savukārt par 6.3 milj. latu palielinājās uzņēmumu aizņēmumi no nerezidentiem un par 2.8 milj. latu - tirdzniecības kredītu piesaiste. Nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas kredītiestādēs 3. ceturksnī palielinājās tikai par 6.6 milj. latu (1. ceturksnī - par 42.2 milj. latu, 2. ceturksnī - par 15.3 milj. latu).
Kredītiestādes samazināja savus naudas noguldījumus ārvalstīs, bet palielināja ieguldījumus nerezidentu vērtspapīros. Pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām atjaunojās aktīva Latvijas kredītiestāžu darbība šīs valsts vērtspapīru tirgū, kā rezultātā banku ieguldījumi nerezidentu vērtspapīros 3. ceturksnī palielinājās par 65.4 milj. latu. Investīcijas ārvalstu vērtspapīros bija galvenais līdzekļu aizplūdes cēlonis, jo kredītiestādes un uzņēmumi ārējos aktīvus (aizdevumus, ārvalstu valūtu un noguldījumus, tirdzniecības kredītus) 1996. gada 3. ceturksnī samazināja par 41.5 milj. latu.
Neraugoties uz negatīvu tekošā konta bilanci, Latvijas Bankas ārējās rezerves 1996. gada 3. ceturksnī palielinājās par 19.8 milj. latu.