Centrālās valdības budžeta, kas sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta, kopējie ieņēmumi un izdevumi 1996. gadā bija attiecīgi 874.9 milj. latu un 907.1 milj. latu, bet centrālās valdības budžeta kopējais deficīts - 32.2 milj. latu (1995. gadā - 69.9 milj. latu). Kopējo deficītu veidoja pamatbudžeta deficīts (23.0 milj. latu) un speciālā budžeta deficīts (9.2 milj. latu). Atšķirībā no 1995. gada, kad ievērojami lielāks bija pamatbudžeta deficīts, bet speciālā budžeta galvenajā sastāvdaļā - sociālās apdrošināšanas budžetā - bija līdzekļu pārpalikums, 1996. gadā sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi pārsniedza ieņēmumus, turpretī pamatbudžeta deficīts bija gandrīz četrreiz mazāks nekā 1995. gadā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 1996. gadā bija 459.6 milj. latu (par 29.1% lielāki nekā 1995. gadā), izdevumi - 482.6 milj. latu (pieaugums par 8.2%). 1996. gadā salīdzinājumā ar 1995. gadu palielinājās kā nodokļu, tā nenodokļu ieņēmumu apjoms valsts pamatbudžetā. Tā kā lielākā daļa no valsts pamatbudžeta ieņēmumiem (88.7%) bija nodokļu ieņēmumi, tad pamatbudžeta stāvokļa uzlabošanos 1996. gadā noteica nodokļu ieņēmumu pieaugums (par 26.2%). Vairāk nekā pusi pieauguma apjoma veidoja pievienotās vērtības nodoklis un gandrīz trešo daļu - akcīzes nodoklis, kura apjoms sāka ievērojami pieaugt pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas degvielai. Nodokļu ieņēmumu apjoms palielinājās arī maksātāju kontroles pastiprināšanas rezultātā. Nenodokļu ieņēmumi bija 52.6 milj. latu, un to pieaugumu (par 78.0%) izraisīja budžeta iestāžu maksas pakalpojumu ieņēmumu iekļaušana budžeta ieņēmumos (1995. gadā šie ieņēmumi bija ārpusbudžeta ieņēmumu sastāvdaļa). Lai gan nenodokļu ieņēmumu palielinājums bija tikai 2.9% no pamatbudžeta ieņēmumu pieauguma, tomēr tas bija pietiekams, lai ievērojami samazinātu pamatbudžeta deficītu.
Pamatbudžeta izdevumus nebija iespējams ierobežot, samazinot izdevumus iekšējā parāda procentu maksājumiem par valsts aizņēmumu (tie pieauga pusotru reizi), tādēļ tika ierobežots algu fonds (1996. gadā tas salīdzinājumā ar 1995. gadu nepieauga).
Investīciju īpatsvars pamatbudžeta izdevumos pieauga nedaudz un 1996. gadā bija 3.0%, turklāt tāpat kā 1995. gadā bija mazāks nekā budžetā paredzētais īpatsvars.
Valdības kopējais parāds sasniedza apmēram 15% no nominālā iekšzemes kopprodukta. Valdības iekšējais parāds gada laikā pieauga par 20.9 milj. latu (1995. gadā - par 59.4 milj. latu).
Pamatbudžeta deficīts 1996. gadā pilnībā segts ar valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm. 4. ceturksnī deficīts samazinājās par 1.9 milj. latu, jo oktobrī un novembrī ieņēmumi pārsniedza izdevumus attiecīgi par 4.6 un 1.0 milj. latu (sk. 6. att.). 4. ceturksnī strauji palielinājās iekasētais pievienotās vērtības, akcīzes un muitas nodokļa apjoms (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni attiecīgi par 24.0%, 67.0% un 79.0%). To noteica degvielas importa pieaugums pirms kārtējā akcīzes nodokļa palielinājuma, turklāt gada nogalē sezonāli pieauga tirdzniecības apjoms.
Valsts speciālā budžeta kopējie ieņēmumi 1996. gadā bija 415.3 milj. latu, t.sk. sociālais nodoklis - 73.6% un akcīzes nodoklis - 6.5%. Šī budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 1995. gadu pieauga par 11.0% un bija 424.5 milj. latu.
Sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi bija 320.8 milj. latu (93.3% no tiem - valsts pensijām) un pārsniedza ieņēmumus par 9.3 milj. latu, jo sociālā nodokļa ieņēmumi palielinājās mazāk nekā izdevumi pensijām (pieaugums attiecīgi par 12.7% un 25.1%).
Valdības ārvalstu aizņēmumu atlikums gada laikā pieauga par 10.0 milj. latu jeb 4.3% un 1996. gada beigās bija 240.3 milj. latu jeb apmēram 8% no nominālā iekšzemes kopprodukta.
Nodokļu maksājumu parādu pieauguma apjoms stabilizējās, jo saimnieciskās darbības rezultāti 1996. gadā uzlabojās, turklāt būtiska nozīme bija valdības institūciju veiktajai vairāku uzņēmumu parādu norakstīšanai un kapitalizācijai, kas ir viens no sekmīgas uzņēmumu privatizācijas priekšnoteikumiem.