Patēriņa cenu indekss 1996. gada 4. ceturksnī palielinājās par 2.2% (1995. gada 4. ceturksnī - par 4.6%). Oktobrī patēriņa cenu indekss pieauga par 1.2%, novembrī - par 0.8% un decembrī - par 0.6%. Kopumā inflācija 1996. gadā bija 13.1% (sk. 1. att.); 1995. gadā - 23.1%.
Relatīvi nelielo cenu pieaugumu noteica lielākās patēriņa grupas - uztura produktu - cenu stabilitāte (pieaugums 4. ceturksnī - par 1.5%). Straujāks bija apģērba un apavu, dzīvokļa uzturēšanas, transporta un sakaru pakalpojumu cenu pieaugums (attiecīgi par 4.6%, 4.5% un 4.5%). Pirmajās divās no minētajām grupām cenu kāpums bija sezonāls, bet transporta un sakaru pakalpojumu cenu pieaugumu ietekmēja dzelzceļa mēnešbiļešu cenu kāpums novembrī.
Preču cenas 4. ceturksnī palielinājās par 2.1%, bet pakalpojumu - par 3.8%.
Eksporta cenu indekss 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni samazinājās par 1.7% un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 0.9%. Visvairāk samazinājās pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot dzērienus un tabaku; par 8.1%), parasto metālu un to izstrādājumu (par 7.2%), kā arī ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcijas (par 3.4%) cenas. Savukārt par 2.0% palielinājās tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta cenas.
Apkopotie dati par iekšzemes kopprodukta attīstību 1996. gada 3. ceturksnī parādīja tā reālo pieaugumu par 3.8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu (sk. 2. att.). Iekšzemes kopprodukta pieaugumu atšķirībā no iepriekšējiem ceturkšņiem noteica ne tikai pakalpojumu, bet arī preču sektora pievienotās vērtības pieaugums (attiecīgi par 5.7% un 1.9%).
Palielinājās vairāku preču sektora nozaru - zvejniecības, apstrādes rūpniecības, ieguves rūpniecības un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes (attiecīgi par 26.7%, 7.0%, 5.3% un 3.0%), bet samazinājās lauksaimniecības un būvniecības (attiecīgi par 4.1% un 1.1%) pievienotā vērtība.
Pakalpojumu sektorā pievienotā vērtība pieauga transporta, noliktavu saimniecības un sakaru nozarē (par 15.9%), jo strauji paplašinājās tranzītpārvadājumi. Pievienotā vērtība pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā (par 7.8%), veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē (par 3.4%), viesnīcu un restorānu nozarē (par 1.6%) un izglītībā (par 1.5%). Tikai vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu, personisko mantu un mājsaimniecības piederumu remonta pievienotā vērtība atpalika no iepriekšējā gada līmeņa par 13.5%.
Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās 3. ceturksnī pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni par 23.7%, t.sk. preču sektorā - par 15.9%, bet pakalpojumu sektorā - par 36.8%.
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni palielinājās par 8.8%. Vienlaikus samazinājās gatavās produkcijas krājumu attiecība pret ceturksnī saražoto produkciju (no 3.0% 3. ceturksnī līdz 0.2% 4. ceturksnī), kas liecina ne tikai par ražošanas, bet arī par produkcijas noieta pieaugumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss samazinājās par 2.8%.
Palielinājās sešu apstrādes rūpniecības nozaru ražošanas apjoms, turklāt trīs nozaru (koksnes un koka izstrādājumu ražošanas, izņemot mēbeles, tekstilizstrādājumu un metālapstrādes rūpniecības, izņemot mašīnu un iekārtu ražošanu) ražošanas apjoms stabili pieauga visu 1996. gadu (t.sk. 4. ceturksnī attiecīgi par 16.1%, 7.1% un 20.9%). Būtiski palielinājās apģērbu ražošanas, kažokādu izstrādāšanas (par 12.3%), kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas (par 7.3%) apjoms.
Koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, kā arī tekstilizstrādājumu ražošanas pieaugumu noteica stabils preču noiets ārējā tirgū (1996. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu finiera un saplākšņa eksports pieauga par 56.5%, zāģmateriālu - par 41.3%, trikotāžas audumu - par 27.7%, kokskaidu plātņu - par 20.2%, tekstila apģērba un tā piederumu - par 19.3%).
Pārtikas produktu ražošanas kāpumu noteica gan valsts iekšējā patēriņa, gan atsevišķu pārtikas produktu eksporta pieaugums (1996. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sviesta eksports palielinājās vairāk nekā 2.9 reizes, šokolādes un citu pārtikas produktu, kas satur kakao, - divas reizes, piena, krējuma un piena produktu, izņemot sviestu, sieru un biezpienu, - par 65.0%, gatavo zivju, vēžveidīgo, molusku produktu un konservu - par 51.4%, kakao nesaturošu cukura konditorejas izstrādājumu - par 39.1%, siera un biezpiena - par 38.5%).
Salīdzinājumā ar 1995. gada 4. ceturksni visvairāk samazinājās automobiļu, piekabju un puspiekabju, kā arī radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanas apjoms (attiecīgi par 87.1% un 44.1%).
Rūpniecības ražotāju cenu indekss 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni palielinājās par 0.6% (šī rādītāja katra mēneša pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu sk. 3. att.). Vislielākais pieaugums bija vērojams ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 2.1%) un apstrādes rūpniecībā (par 0.7%), bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes ražotāju cenu indekss nemainījās. No apstrādes rūpniecības nozarēm visvairāk palielinājās radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanas (par 4.0%), kā arī mēbeļu ražošanas un citur neklasificētas ražošanas (par 3.3%) cenu indekss.
Strauja gaļas importa pieauguma dēļ (1996. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu svaigas, atdzesētas vai saldētas liellopu gaļas (izņemot subproduktus) imports pieauga vairāk nekā trīs reizes, svaigas, atdzesētas vai saldētas cūkgaļas (izņemot subproduktus) vairāk nekā divas reizes) turpinājās jau iepriekšējos ceturkšņos vērojamā tendence sarukt gaļas ražošanai (4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 32.1%). Toties piena un olu ražošanas apjoms pieauga attiecīgi par 0.6% un 6.4%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 4. ceturksnī palielinājās kopējais pārvadāto kravu apjoms (par 15.1%) un kravu pārvadājumu apjoms dzelzceļa transportā (par 24.8%), tomēr automobiļu un jūras transportā tas samazinājās (attiecīgi par 2.9% un 5.3%). Kopējā kravu apgrozība palielinājās (par 6.2%), tai pieaugot dzelzceļa (par 32.2%) un automobiļu transportā (par 6.9%), lai gan jūras transportā tā samazinājās par 2.3%. Ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms pieauga par 20.2%, bet cauruļvadu transporta darbība - par 11.5%.
Turpināja pasliktināties pasažieru pārvadājumu un apgrozījuma rādītāji. Pārvadāto pasažieru skaits dzelzceļa un autobusu transportā sasniedza tikai 76.2% no iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeņa un bija zemākais rādītājs salīdzinājumā ar 1996. gada pārējiem ceturkšņiem. Pasažieru apgrozījums dzelzceļa un autobusu transportā veidoja 85.0% no iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeņa, turklāt bija mazāks nekā 1996. gada 3. ceturksnī. Vienlaikus valstī turpināja pieaugt alternatīvu transporta līdzekļu skaits. Ceļu satiksmes drošības direkcijā 1996. gadā reģistrēts par 8.4% vairāk vieglo automobiļu nekā iepriekšējā gadā, un tas daļēji izskaidro pasažieru apgrozījuma samazinājumu sabiedriskajā transportā.
Mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums 4. ceturksnī sasniedza augstāko līmeni 1996. gadā. To noteica gan sezonāla rakstura cēloņi, gan iedzīvotāju pieaugušās pirktspējas izraisīta saimnieciskās aktivitātes palielināšanās. Vislielākais kāpums iekšējās tirdzniecības apgrozījumā bija decembrī, kad pirmo reizi 1996. gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums pārsniedza iepriekšējā gada attiecīgā mēneša apjomu par 0.3%. Mazumtirdzniecības apgrozījums 4. ceturksnī sasniedza 95.1% un sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums - 115.0% no 1995. gada 4. ceturkšņa apjoma. Kopējais iekšējās tirdzniecības apgrozījums 4. ceturksnī bija 96.4% no 1995. gada atbilstošā perioda apjoma.