Patēriņa cenu indekss 1997. gada 1. ceturksnī palielinājās par 2.7% (1996. gada 1. ceturksnī - par 6.9%). Janvārī patēriņa cenu indekss pieauga par 1.9%, bet februārī un martā vienādi - par 0.4%. Gada inflācijas līmenis pakāpeniski samazinājās no 11.4% janvārī līdz 8.7% martā (sk. 1. att.).
1. ceturksnī kopējo cenu pieaugumu visvairāk sekmēja lielākās patēriņa grupas - uztura produktu - cenu kāpums sezonālu faktoru ietekmē (par 2.8%), kā arī tādu patēriņa grupu cenu pieaugums kā transports (sakarā ar degvielas cenu kāpumu par 12.0% akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā) un dzīvokļa uzturēšanas izdevumi (maksa par gāzi palielinājās par 15.6%, ūdens apgādes, kanalizācijas un sanitārās apkopes cenas - par 12.4%). Savukārt pēc Ministru kabineta apstiprināto \"Veselības aprūpes finansēšanas noteikumu\" stāšanās spēkā veselības aprūpes cenas samazinājās par 14.8%. Šie noteikumi samazināja pacienta līdzdalības maksājuma maksimālo likmi par ārstniecības pakalpojumiem, kā arī atbrīvoja no šī maksājuma dažas iedzīvotāju kategorijas.
Kopumā 1. ceturksnī preču cenas pieauga par 2.3%, bet pakalpojumu cenas - par 4.5%.
Eksporta cenu indekss 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 4. ceturksni palielinājās par 4.9% un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 3.0%.
Iekšzemes kopprodukts (1995. gada salīdzināmajās cenās) 1996. gada 4. ceturksnī pieauga par 3.2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (sk. 2. att.), bet 1996. gadā kopumā - par 2.8%. To noteica pievienotās vērtības pieaugums ne tikai pakalpojumu sektorā (par 4.7%), bet arī preču sektorā (par 0.3%).
Pievienotās vērtības pieaugums pakalpojumu sektorā bija saistīts ar būtisku tās palielinājumu transportā (par 13.5%) straujas tranzītpārvadājumu paplašināšanās rezultātā. Visās pakalpojumu nozarēs, izņemot tirdzniecību un finanses, 1996. gadā pārsniegts iepriekšējā gada pievienotās vērtības līmenis.
Arī gandrīz visās preces ražojošās nozarēs pievienotā vērtība pārsniedza iepriekšējā gada līmeni: ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 53.6%, zvejniecībā - par 7.7%, būvniecībā - par 5.3%, apstrādes rūpniecībā - par 3.0%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē - par 2.2%. Tikai lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, sašaurinoties ražošanai, pievienotā vērtība samazinājās par 10.1%.
Inflācijas iespaidā pievienotā vērtība preču un pakalpojumu sektorā 1996. gadā pieauga straujāk - attiecīgi par 12.5% un 23.1%, un nominālais iekšzemes kopprodukts palielinājās par 17.8%.
Apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms 1. ceturksnī saglabājās iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmenī, tomēr rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss (sk. 3. att.) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija par 4.5% zemāks. To noteica ražošanas kritums ieguves rūpniecībā (par 15.5%) un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē (par 14.1%).
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 1. ceturksnī palielinājās deviņu apstrādes rūpniecības nozaru ražošanas apjoms. Celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošana palielinājās par 49.0%, gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, - par 16.0%. Būtiski pieauga pārējo nemetālisko minerālo izstrādājumu ražošanas apjoms (par 13.6%), kā arī apģērbu ražošanas apjoms (par 12.0%). Minēto nozaru ražošanas apjoms stabili auga jau vairākus ceturkšņus. Arī elektrisko mašīnu un aparātu ražošanas pieaugums bija straujš (49.0%), taču tas izskaidrojams ar zemo ražošanas līmeni 1996. gada atbilstošajā periodā. Celulozes, papīra un papīra izstrādājumu, apģērbu, kā arī koksnes un koka izstrādājumu ražošanas apjoma pieaugumu apsteidza realizācijas apjoma kāpums.
Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē realizācijas apjoms pieauga, bet ražošanas apjoms nedaudz (par 1.0%) saruka.
Salīdzinājumā ar 1996. gada 1. ceturksni visvairāk (attiecīgi par 72.0% un 33.5%) samazinājās automobiļu, piekabju un puspiekabju, kā arī ādu miecēšanas un apstrādes, čemodānu, somu un apavu ražošanas apjoms.
Rūpniecības ražotāju cenu indekss 1. ceturkšņa laikā palielinājās par 1.9%. Vislielākais pieaugums bija vērojams ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 5.1%), kā arī apstrādes rūpniecībā (par 2.2%). No apstrādes rūpniecības nozarēm visvairāk palielinājās farmaceitisko, medicīnisko un fitoķīmisko preparātu ražošanas cenu indekss (par 13.8%), kā arī kuģu un laivu būves un remonta cenu indekss (par 9.1%).
Gaļas ražošanas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni pieauga par 7.2%. Vienlaikus nedaudz samazinājās piena un olu ražošana (attiecīgi par 2.1% un 0.9%).
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu dzelzceļa transportā kravu pārvadājumi palielinājās par 22.3%, t.sk. tranzītpārvadājumi - par 23.2%, līdz ar to par 22.8% pieauga arī kravu apgrozība. Strauji (par 34.9%) samazinoties pārvadāto jūras transporta kravu apjomam, saruka arī šo kravu apgrozība (par 17.2%). Ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms pieauga par 22.0%, t.sk. Rīgas ostā - par 65.7%, Liepājas ostā - par 34.8%, Ventspils ostā - par 13.7%. Aktivizējās arī cauruļvadu transporta darbība: par 12.3% pieauga naftas un par 1.9% - naftas produktu transportēšana.
Pasažieru apgrozījuma samazināšanās tendence galvenajos sabiedriskā transporta veidos turpinājās, un pasažieru apgrozījums dzelzceļa un autobusu transportā bija attiecīgi 81.8% un 95.3% no iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeņa. Daļa iedzīvotāju samazināja braucienu skaitu sabiedriskajā transportā zemās pirktspējas dēļ, bet citi izmantoja alternatīvus transportlīdzekļus, jo valstī pastāvīgi pieaug vieglo automobiļu skaits.
1. ceturksnī uzlabojās iekšējās tirdzniecības rādītāji. Mazumtirdzniecības apgrozījums (salīdzināmajās cenās) salīdzinājumā ar 1996. gada atbilstošo periodu palielinājās par 6.4% (mazumtirdzniecības apgrozījuma katra mēneša indeksu sk. 4. att.). Tas izskaidrojams ar iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos sabiedriskajā sektorā (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 11.8%), kā arī ar salīdzinoši zemo iekšējās tirdzniecības apgrozījumu iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.