Publicēts: 01.01.2013.

4. ceturksnī, īpaši novembrī un decembrī, stabilizējās pasaules fondu tirgi, pierima bažas par globālas finanšu krīzes izraisīšanās iespēju. Oktobra beigās Latvijā strauji samazinājās ārvalstu valūtas pieprasījums, tādēļ 4. ceturksnī Latvijas Banka neto pārdeva ārvalstu valūtu par 39.1% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Oktobrī valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs bankas bija neaktīvas un šādi izsniegto līdzekļu apjoms bija tikai 0.75 milj. latu. Ar novembri Latvijas Banka plašāk piedāvāja bankām iespēju veikt valūtas mijmaiņas darījumus. To izsoles tika organizētas trīs reizes nedēļā. Novembrī izsniegti 30.9 milj. latu, t.sk. 11.2 milj. latu ar 7 dienu termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 6.9%), 11.0 milj. latu ar 28 dienu termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 8.6%) un 8.7 milj. latu ar 91 dienas termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 10.2%), bet decembrī - 23.1 milj. latu, t.sk. 7.5 milj. latu ar 7 dienu termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 6.8%), 6.9 milj. latu ar 28 dienu termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 7.5%) un 8.7 milj. latu ar 91 dienas termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 8.6%).

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi 4. ceturksnī samazinājās par 17.8 milj. latu jeb 3.7% un decembra beigās bija 465.3 milj. latu (sk. 15. att.). Lata seguma mazināšanos decembra beigās līdz 98.7% izraisīja Latvijas Bankas izsniegto kredītu krasais pieaugums gada pēdējās dienās. Bankas 30. decembrī saņēma Latvijas Bankā pieprasījuma lombarda kredītus (19.5 milj. latu), kas tika dzēsti jau 1999. gada janvāra sākumā. Šo operāciju rezultātā krasi palielinājās banku noguldījumu Latvijas Bankā kopapjoms un naudas bāzes lielums.

4. ceturksnī situāciju pasaules valūtas tirgū noteica Japānas valdības palīdzība tām bankām, kuras bija cietušas Austrumāzijas finanšu krīzes rezultātā, kā arī gaidāmais procentu likmju pieaugums šajā valstī, kas būtiski nostiprināja Japānas jenu. Savukārt ASV dolāra pozīcijas vājināja Federālo rezervju sistēmas veiktā likmju samazināšana, augstais ASV tirdzniecības deficīts, kā arī nestabilā situācija Brazīlijā. Arī Eiropas Monetārās savienības valstu centrālās bankas pazemināja savas procentu likmes nolūkā tās tuvināt sakarā ar eiro ieviešanu. Sekojot citām centrālajām bankām, likmes samazināja arī Anglijas Banka. Līdz ar to nedaudz kritās gan Vācijas markas un Francijas franka, gan arī Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtība. Attiecībā pret latu 4. ceturksnī Japānas jenas kurss palielinājās par 14.9%, bet Vācijas markas, ASV dolāra, Francijas franka un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss samazinājās attiecīgi par 2.0%, 2.4%, 2.4% un 4.3% (Latvijas Bankas noteiktā ASV dolāra un Vācijas markas kursa pārmaiņas sk. 16. att.).

Samazinājās Latvijas banku darījumu apjoms valūtas tirgū. Valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu kopapjoms bija 11.8 mljrd. latu (par 36.9% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī), lai gan mēneša darījumu apjomi jau pārsniedza rekordzemo darījumu apjomu septembrī. Starpbanku valūtas tirgus apjoma kritums galvenokārt saistīts ar Krievijas finanšu krīzes iespaidā sarukušo darījumu apjomu ar šīs valsts bankām, jo tirdzniecībā ar šo valsti palielinājās prečmaiņas darījumu nozīme. Tādēļ 4. ceturksnī strauji samazinājās ar Krievijas rubļiem veikto darījumu īpatsvars (no 14.2% 3. ceturksnī līdz 5.8% 4. ceturksnī). Vienlaikus pieauga ar ASV dolāriem un Vācijas markām veikto darījumu īpatsvars (attiecīgi no 53.6% līdz 56.9% un no 19.2% līdz 25.7%).