Publicēts: 01.01.2013.

1999. gadā pieauga visi būtiskie kredītiestāžu maksājumu statistikas rādītāji. Kredītiestāžu maksājumu statistikas dati liecina, ka Latvijā maksājumu jomā tiek izmantoti gandrīz visi attīstītajām valstīm raksturīgie bankas pakalpojumu veidi. 

Maksāšanas līdzekļi

1999. gadā kredītiestādes aktīvi veica darījumus pasaules un iekšzemes finanšu tirgū. Salīdzinājumā ar 1998. gadu starpbanku kredīta pārvedumu skaits palielinājās par 25.9%, sasniedzot 195.3 tūkst., bet to apjoms - par 26.7%, sasniedzot 49 364.0 milj. latu. Starpbanku kredīta pārvedumu skaita lielāko daļu (60.4%) veidoja valūtas tirgus pārvedumi, savukārt starpbanku kredīta pārvedumu apjoma lielākā daļa (55.1%) bija naudas tirgus pārvedumi. 83.0% no kopējā starpbanku kredīta pārvedumu skaita bija pārvedumi ārvalstu valūtās, un to īpatsvars starpbanku kredīta pārvedumu kopējā apjomā bija 82.1%.
1999. gadā elektroniskā veidā veikto nebanku kredīta pārvedumu skaits palielinājās 1.9 reizes, sasniedzot 18 684.4 tūkst., un to apjoms palielinājās par 44.9%, sasniedzot 57 561.2 milj. latu. Elektroniskā veidā latos veikto pārvedumu skaits un to apjoms palielinājās attiecīgi 2.0 reizes un 1.8 reizes. Elektroniskā veidā ārvalstu valūtās veikto pārvedumu skaits palielinājās 1.6 reizes, bet apjoms - par 37.1%. Starp elektroniskā veidā veiktajiem nebanku kredīta pārvedumiem skaita ziņā dominēja pārvedumi latos (83.4% no kopējā pārvedumu skaita), bet apjoma ziņā pārsvarā bija ārvalstu valūtās veiktie pārvedumi (77.0% no kopējā pārvedumu apjoma).

1999. gadā gan skaita, gan apjoma ziņā pieauga nebanku kredīta pārvedumi globālajā datortīklā un izmantojot tālruni. Attīstot šos modernākos banku pakalpojumu veidus, bankas saviem klientiem nodrošina iespēju izmantot jaunas banku tehnoloģijas norēķinu veikšanā. 1999. gadā ļoti strauji (3.5 reizes) palielinājās globālajā datortīklā veikto bankas pakalpojumu apjoms, sasniedzot 752.4 milj. latu. To skaits pieauga par 9.9%, sasniedzot 95.8 tūkst. To bankas pakalpojumu skaits, kuri veikti, izmantojot tālruni, pieauga 1.6 reizes, sasniedzot 2.9 tūkst., bet apjoms - par 23.1%, sasniedzot 1.6 milj. latu.

Regulāro maksājumu skaits 1999. gadā pieauga 6.7 reizes, sasniedzot 373.6 tūkst., bet to apjoms palielinājās 57.5 reizes, sasniedzot 327.6 milj. latu. Latos veikto maksājumu skaits bija 92.4% no kopējā regulāro maksājumu skaita un apjoms - 64.1%. Šis banku pakalpojumu veids, kad maksātājs dod rīkojumu bankai noteiktā datumā regulāri pārskaitīt saņēmējam noteiktu naudas summu, Latvijā kļūst aizvien populārāks, īpaši, veicot maksājumus latos.

Nebanku kredīta pārvedumu skaits papīra dokumenta veidā 1999. gadā samazinājās 12.6 reizes, bet to apjoms - 5.9 reizes. Tas izskaidrojams ar Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas ieviešanu un pāreju, sākot ar 1999. gada 1. aprīli, tikai uz elektronisku maksājuma dokumentu apstrādi Latvijas Bankas starpbanku norēķinu sistēmās, tā palielinot pārvedumu ātrumu un uzlabojot apstrādes kvalitāti. 

Ar norēķinu kartēm veikto maksājumu skaita un apjoma pieaugums liecina, ka banku klienti, maksājot par precēm un pakalpojumiem iekšzemē un ārvalstīs, aizvien vairāk izmanto norēķinu kartes. Ar norēķinu kartēm veikto maksājumu skaits 1999. gadā pieauga par 24.4% un sasniedza 2 545.1 tūkst. Šādu maksājumu apjoms palielinājās 1.7 reizes, sasniedzot 98.8 milj. latu. Šīs pozīcijas kopējo pieaugumu īpaši ietekmēja maksājumu apjoms latos, kas palielinājās 2.8 reizes un 1999. gadā sasniedza 55.4 milj. latu.

1999. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu skaidrās naudas izmaksu skaits no bankomātiem pieauga 1.9 reizes skaita ziņā un 2.1 reizi apjoma ziņā. Tas liecina, ka bankas paplašina bankomātu tīklu un ievieš jaunus pakalpojumu veidus (piemēram, darba algas izmaksa ar bankomātu starpniecību, izmantojot norēķinu kartes). 

Bankas piedāvāja klientiem plašāku pakalpojumu klāstu, izmantojot daudzfunkciju bankomātus. 1999. gadā ar bankomātu starpniecību veikto naudas līdzekļu pārvedumu skaits palielinājās 3.4 reizes, bet to apjoms - 3.7 reizes.

Latvijas maksājumu sistēmā debeta maksājumi (tiešā debeta maksājumi, čeki, pārējie debeta maksājumi) un tirdzniecības finansēšanas darījumu maksājumi salīdzinājumā ar kredīta maksājumiem lietoti samērā maz. Skaita un apjoma ziņā tie veidoja attiecīgi 0.3% un 0.2% no visiem bankās izmantotajiem maksāšanas līdzekļiem (attiecīgi 89.8 tūkst. un 195.2 milj. latu). No debeta maksājumiem 1999. gadā visstraujāk pieauga tiešā debeta maksājumu apjoms, kas palielinājās 4.3 reizes un sasniedza 3.0 milj. latu. 1999. gadā gandrīz visi čeki (gan skaita, gan apjoma ziņā) izsniegti ārvalstu valūtās. 1999. gadā bankas veica 2.4 tūkst. tirdzniecības finansēšanas darījumu (kopapjoms - 167.9 milj. latu). Tirdzniecības finansēšanas darījumi lielākoties noslēgti ārvalstu valūtās.

Elektroniskā nauda 1999. gadā Latvijā nebija izplatīta, lai gan bankas izrādīja interesi par šādu maksāšanas līdzekļu izlaišanu.

Klientu konti 

Bankās atvērto nebanku kontu skaits, kurus klienti izmanto maksājumu veikšanai, 1999. gada beigās bija 1 297.6 tūkst. (par 6.4% mazāk nekā 1998. gada beigās). Kritumu noteica rezidentu kontu norēķiniem latos skaita samazinājums par 17.3% (līdz 960.5 tūkst.), jo slēgti tādi daudzus gadus neizmantoti konti, kuros nebija naudas līdzekļu atlikuma.

89.5% no nebanku kontu kopējā skaita 1999. gada beigās bija rezidentu konti. 1999. gada beigās nebanku kontu skaits norēķiniem latos bija 977.0 tūkst. (75.3% no kopējā nebanku kontu skaita). Nebanku kontu skaits norēķiniem ārvalstu valūtās 1999. gada beigās bija 320.6 tūkst., un salīdzinājumā ar 1998. gada beigām tas palielinājās par 49.9%. Bankās latos un ārvalstu valūtās atvērto kredītiestāžu kontu kopējais skaits 1999. gada beigās salīdzinājumā ar 1998. gada beigām palielinājās par 24.0%, sasniedzot 1.7 tūkst. 

Banku konti citās bankās 

1999. gada beigās to kontu kopējais skaits, ko bankas atvērušās norēķinu veikšanai iekšzemes bankās, Eiropas Savienības valstu monetārajās finanšu institūcijās un citu valstu bankās, salīdzinājumā ar 1998. gada beigām palielinājās par 23.0% un sasniedza 2.0 tūkst. No tiem 16.3% bija konti, kuri atvērti iekšzemes bankās, 24.7% - konti Eiropas Savienības valstu monetārajās finanšu institūcijās. Banku kontu skaits norēķiniem latos bija 5.0% no kopējā banku kontu skaita.

Norēķinu kartes

Salīdzinājumā ar 1998. gada beigām kopējais norēķinu karšu skaits 1999. gada beigās palielinājās par 58.5% un sasniedza 327.5 tūkst. No kopējā norēķinu karšu skaita 40.9% bija debetkartes (133.8 tūkst.), 38.5% - debetkartes ar pārsnieguma iespējām (126.2 tūkst.), 17.6% - vietējās kartes skaidrās naudas izņemšanai (57.7 tūkst.) un 3.0% - kredītkartes (9.8 tūkst.).

1999. gadā bankas daudz vairāk izmantoja debetkaršu produktus un kredītkaršu skaits samazinājās par 53.6%. Debetkaršu skaits palielinājās 2.0 reizes, bet debetkaršu skaits ar pārsnieguma iespējām - par 33.4%. Tādus kredītkaršu produktus kā Eurocard/masterCard un VISA bankas bieži izmantoja kā debetkartes ar pārsnieguma iespējām. 

Vietējo karšu skaits skaidrās naudas izņemšanai palielinājās 2.4 reizes, jo bankas plašāk piedāvāja izmantot tādus pakalpojumu veidus kā skaidrās naudas izņemšana no bankomātiem un norēķinu konta atlikuma kontrole bankomātos ar šādu norēķinu karšu palīdzību.

Karšu skaits norēķiniem latos (1999. gada beigās - 280.4 tūkst.) ievērojami pārsniedza karšu skaitu norēķiniem ārvalstu valūtās (47.1 tūkst.). Izņēmums bija kredītkartes (88.6% no kredītkaršu kopskaita - kredītkartes norēķiniem ārvalstu valūtās).

1999. gadā Latvijā visvairāk izplatītas bija Europay sistēmas norēķinu kartes. 1999. gada beigās Cirrus/maestro karšu skaits sasniedza 140.3 tūkst. (42.8% no visām norēķinu kartēm), VISA Electron karšu skaits - 40.0 tūkst. (12.2%) un vietējo karšu skaits - 122.6 tūkst. (37.4%).

Bankomāti un norēķinu karšu pieņemšanas vietas

Bankomātu kopējais skaits 1999. gada beigās sasniedza 374 (par 57.1% vairāk nekā 1998. gada beigās). Bankomātu skaita pieaugums liecina par banku apņēmību paplašināt ar bankomātu starpniecību veicamo bankas pakalpojumu loku. 1999. gadā plaša spektra banku pakalpojumu veikšanai paredzēto bankomātu skaits palielinājās 1.6 reizes un sasniedza 227. 1999. gada beigās šādu bankomātu bija 1.5 reizes vairāk nekā tikai skaidrās naudas izmaksai paredzēto bankomātu. 

Norēķinu karšu pieņemšanas vietu skaits 1999. gadā palielinājās par 31.6%, sasniedzot 4.5 tūkst. Šo pieaugumu nodrošināja elektronisko norēķinu karšu pieņemšanas vietu skaita palielināšanās par 53.7% (līdz 2.8 tūkst.).