Patēriņa cenu indekss (PCI) 1999. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 1.6%. Patēriņa cenas pieauga janvārī un februārī (attiecīgi par 1.2% un 0.2%), bet martā vidējais patēriņa cenu līmenis nemainījās. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu PCI 1. ceturksnī palielinājās par 2.5%, bet martā - par 2.3% (sk. 1. att.).
Preču un pakalpojumu cenas 1. ceturksnī pieauga attiecīgi par 1.4% un 0.9%. Lielākās patēriņa grupas - pārtikas produktu - cenas pieauga par 0.7%, jo janvārī strauji auga augļu un dārzeņu cenas. Savukārt vairāku citu pārtikas produktu (piemēram, gaļas, zivju, sviesta) cenas 1. ceturksnī samazinājās. Cenu pieaugumu ietekmēja arī akcīzes nodokļa likmes palielināšana ar 1999. gada 1. janvāri dīzeļdegvielai un benzīnam, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai. Tādēļ degvielas cenas 1. ceturksnī pieauga par 7.0%, bet alkoholisko dzērienu un tabakas cenas palielinājās attiecīgi par 2.9% un 4.6%. Pieauga atsevišķu pakalpojumu tarifi: maksa par ūdensapgādi, kanalizāciju un atkritumu izvešanu - par 5.3%, pasta pakalpojumu tarifi - par 50.0%.
Eksporta cenas 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 1.9%. Lielākais bija pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot dzērienus un tabaku; par 10.4%), koksnes papīrmasas, papīra un kartona (par 7.6%), kā arī metālu un to izstrādājumu (par 3.3%) cenu kritums. Būtiski palielinājās ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (par 3.9%), kā arī tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 1.1%) cenas. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni eksporta cenas samazinājās par 1.6%. Visvairāk tās kritās metāliem un to izstrādājumiem (par 9.4%), bet pieauga pārtikas rūpniecības produktiem (ieskaitot dzērienus un tabaku; par 9.3%) un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijai (par 7.3%).
Lielākais eksporta reālais pieaugums 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija metālu un to izstrādājumu (par 20.7%), kā arī koksnes un tās izstrādājumu (par 10.3%) grupā, bet kritums - mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu grupā (par 41.1%).
Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmē 1998. gada 4. ceturksnī būtiski palēninājās tautsaimniecības attīstība. Tikai augstais attīstības temps 1. pusgadā (1. ceturksnī kāpums par 8.9% un 2. ceturksnī - par 5.6%) nodrošināja reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 1998. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 3.6%.
1998. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās (1995. gada vidējās) cenās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 1.9% (sk. 2. att.). Sakarā ar straujo produkcijas eksporta kritumu uz Krieviju un citām NVS valstīm apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība saruka par 15.3%, nosakot preču sektora pievienotās vērtības samazinājumu (par 7.7%). Mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī bija arī lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības (par 1.5%), kā arī zvejniecības (par 32.4%) pievienotās vērtības apjoms. Kritumu pilnībā nespēja kompensēt pievienotās vērtības pieaugums būvniecībā (par 8.0%), elektroenerģijā, gāzes un ūdensapgādē (par 5.8%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 5.8%).
Pakalpojumu sektorā Krievijas krīzes ietekme skāra divas nozares: transportu, glabāšanu un sakarus, kā arī finanšu starpniecību (pievienotā vērtība samazinājās attiecīgi par 1.5% un 6.3%). Tā kā citas pakalpojumu nozares ir pilnībā vai lielākoties orientētas uz iekšējo tirgu, tās turpināja attīstīties, un pievienotā vērtība pakalpojumu sektorā 4. ceturksnī pieauga par 2.9%. Šo izaugsmi nodrošināja nozīmīgs pievienotās vērtības pieaugums tirdzniecībā (par 13.5%), viesnīcu un restorānu sektorā (par 7.8%), kā arī pārējos komunālajos, sociālajos un individuālajos pakalpojumos (par 7.4%).
IKP faktiskajās cenās 1998. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 4.7% un sasniedza 974.5 milj. latu.
1999. gada 1. ceturksnī joprojām bija jūtama Krievijas krīzes ietekme uz apstrādes rūpniecību. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu apstrādes rūpniecības ražošanas fiziskā apjoma indekss samazinājās par 16.6%. Samazinājumu galvenokārt noteica nozares, kuru produkcijas noietā Krievijas tirgum ir lielākais īpatsvars: radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošana (kritums par 75.9%), citur neklasificētu elektrisko mašīnu un aparātu ražošana (par 44.0%), ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošana (par 42.3%), gatavo metālizstrādājumu ražošana (izņemot mašīnas un iekārtas; par 41.2%) u.c. Ražošana pieauga nozarēs, kuru produkcijas noietā dominē iekšējais un rietumu tirgus: otrreizējā pārstrādē (par 37.7%), izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 1.2%), pārējo transportlīdzekļu ražošanā (par 16.9%), apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā (par 7.0%) u.c. Vienā no nozīmīgākajām Latvijas rūpniecības nozarēm - koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, - ražošanas apjoms saglabājās iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmenī.
Sakarā ar produkcijas noietam nelabvēlīgajiem apstākļiem samazinājās produkcijas pārdošanas cenas. Ražotāju cenu indekss apstrādes rūpniecībā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 3.1%. Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražotāju cenas palielinājās par 3.1%. Arī elektroenerģijā, gāzes un ūdensapgādē, sadārdzinoties ūdens ieguvei, attīrīšanai un sadalei (par 8.4%), ražotāju cenu indekss pieauga par 0.3%. Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 2.5%, bet martā salīdzinājumā ar 1998. gada martu - par 4.3% (sk. 3. att.).
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nemainījās gaļas, nedaudz palielinājās olu (par 0.3%) un samazinājās piena (par 0.7%) ražošanas apjoms (tā mēneša pārmaiņas sk. 4. att.). Viens no lauksaimnieciskās ražošanas stagnācijas iemesliem bija lopkopības produktu iepirkuma cenu kritums. Martā vidējās iepirkuma cenas pienam bija par 19.4%, bet lopiem un putniem - par 21.1% zemākas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.
Transporta attīstības galvenos rādītājus ietekmēja tranzītpārvadājumu apjoma kritums. Ventspils, Rīgas un Liepājas ostas nosūtīto kravu un tajās saņemto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni samazinājās attiecīgi par 1.3%, 18.7% un 3.9%. Tas noteica ostās pārstrādāto kravu apjoma kritumu par 5.6%, lai gan mazajās ostās pārstrādāto kravu apjoms nozīmīgi pieauga (par 26.1%). Dzelzceļa transportā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni kopējais pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 18.4%, t.sk. tranzītpārvadājumi - par 16.5%, eksporta - par 36.0%, importa - par 19.2% un iekšzemes - par 26.5%. Pa cauruļvadiem transportētais naftas produktu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni palielinājās par 6.2%, bet transportētās jēlnaftas apjoms samazinājās par 4.7%.
Pieaugot pirktspējai, turpināja augt arī mazumtirdzniecības apgrozījums. 1. ceturksnī salīdzināmajās (1995. gada vidējās) cenās tas sasniedza 266.1 milj. latu, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieaugot par 19.9% (mazumtirdzniecības apgrozījuma indeksa mēneša pārmaiņas sk. 5. att.).
1998. gadā nefinanšu investīcijas (ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi un ieguldījumi pamatlīdzekļos) salīdzinājumā ar 1997. gadu pieauga par 23.0% un sasniedza 772.3 milj. latu. Būtiski šie ieguldījumi pieauga 4. ceturksnī, kad tika ieguldīti 313.8 milj. latu jeb 40.6% no visām gada nefinanšu investīcijām (pieaugums 1998. gada 9 mēnešos - tikai 2.0%).
1998. gadā 49.6% no nefinanšu investīcijām jeb 383.4 milj. latu veidoja ieguldījumi tehnoloģiskajās mašīnās un iekārtās. 73.1% no nefinanšu investīcijām (564.7 milj. latu) tika ieguldīts pakalpojumu sektorā un 26.9% (207.6 milj. latu) - preču sektorā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakalpojumu sektorā veikto ieguldījumu īpatsvars kopējā nefinanšu investīciju apjomā palielinājies par 9.1 procentu punktu.
Vislielākais ieguldījumu apjoms 1998. gadā bija transporta, glabāšanas un sakaru nozarē - 232.2 milj. latu jeb 30.1% no nefinanšu investīciju kopapjoma. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ieguldījumi šajā nozarē pieauga par 27.0%. Kaut arī nefinanšu investīciju apjoms apstrādes rūpniecībā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 5.0%, šajā nozarē veikto nefinanšu investīciju apjoms joprojām bija otrais lielākais. Apstrādes rūpniecībā tika ieguldīti 123.9 milj. latu jeb 16.0% no nefinanšu investīciju kopapjoma. Lielākās nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā bija veiktas pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (40.0 milj. latu jeb 32.3% no kopapjoma), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles; 25.5 milj. latu jeb 20.6%), kā arī izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (11.3 milj. latu jeb 9.1%). Ievērojamu nefinanšu investīciju daļu saņēma tirdzniecība (97.9 milj. latu jeb 12.7%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nefinanšu investīcijas šajā nozarē pieauga par 45.0%. Vislielākais nefinanšu investīciju pieaugums bija veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē (2.6 reizes) un viesnīcu un restorānu nozarē (2.1 reize), tomēr šo nozaru īpatsvars kopējā nefinanšu investīciju apjomā joprojām ir nenozīmīgs. Nefinanšu investīcijas turpināja pieaugt arī valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā (par 93.0%).