Publicēts: 01.01.2013.

Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 4. ceturksnī bija Ls 182.19 (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 7.9%). Darba samaksas pieaugums bija lielāks nekā gada inflācija, tāpēc reālā bruto darba samaksa salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 6.0%. Nominālā neto darba samaksa 4. ceturksnī bija Ls 131.08 (par 7.5% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā), bet reālā neto darba samaksa pieauga par 5.6%.

Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 4. ceturksnī bija Ls 156.39, bet neto darba samaksa - Ls 113.38. Gan darba samaksa, gan tās pieauguma temps tautsaimniecībā nodarbinātajiem bija zemāks nekā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tautsaimniecībā nodarbināto nominālā bruto darba samaksa pieauga par 5.9% un nominālā neto darba samaksa - par 5.5%. Savukārt reālā bruto un reālā neto darba samaksa pieauga attiecīgi par 4.0% un 3.7%.

Lielākā mēneša vidējā bruto darba samaksa tautsaimniecībā nodarbinātajiem 4. ceturksnī bija finanšu starpniecībā (Ls 416.31), elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (Ls 251.43), valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā (Ls 213.72), kā arī transportā, glabāšanā un sakaros (Ls 197.45, t.sk. ūdens transportā Ls 244.73 un gaisa transportā Ls 354.65). Zemākā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija viesnīcu un restorānu nozarē (Ls 85.38), zvejniecībā (Ls 87.41), lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā (Ls 93.11) un tirdzniecībā (Ls 110.03). Apstrādes rūpniecībā, kur nodarbināts lielākais strādājošo skaits, mēneša vidējā bruto darba samaksa (Ls 143.70) bija zemāka par vidējo līmeni tautsaimniecībā.

Visstraujāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu darba samaksa pieauga lauksaimniecībā, medniecībā, mežsaimniecībā (par 15.2%) un izglītībā (par 14.8%), bet samazinājās - būvniecībā (par 3.1%) un zvejniecībā (par 20.5%).

4. ceturksnī bezdarba līmenis stabilizējās un bija 7.8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (zemākais līmenis kopš 1998. gada rudens). Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits (sk. 5. att.) perioda beigās samazinājās, turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 14.8%. Darba tirgus noslodzes koeficients decembra beigās pieauga līdz 41 (septembra beigās - 29).

Augstākais bezdarba līmenis 4. ceturkšņa beigās joprojām bija Rēzeknes, Krāslavas un Balvu rajonā (attiecīgi 25.6%, 21.8% un 21.8%), bet zemākais - Rīgā, Ogres rajonā un Saldus rajonā (attiecīgi 3.7%, 5.3% un 6.5%).

5. attēls
Reģistrēto bezdarbnieku skaits (tūkstošos) un bezdarba līmenis (%)

 Reģistrēto bezdarbnieku skaits
 Bezdarba līmenis