Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 3. ceturksnī bija 766.4 milj. latu (par 10.2% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā). Eksports pieauga par 8.4% un imports - par 11.3%. Importa pārsvars pār eksportu pieauga no 72.7% līdz 77.4%. Ārējās tirdzniecības negatīvais saldo palielinājās par 28.3 milj. latu, visvairāk - naftas produktu cenu celšanās rezultātā. Salīdzinājumā ar 2. ceturksni imports nedaudz pieauga, bet eksports samazinājās.
Latvijas eksportā joprojām dominēja koksne un tās izstrādājumi (36.2% no eksporta kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (14.7%), metāli un to izstrādājumi (13.6%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (5.9%) un mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (5.9%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksports pieauga visās preču grupās, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni kritās koksnes un tās izstrādājumu (zāģmateriāli; sezonālu faktoru ietekmē) un metālu un to izstrādājumu (dzelzs un neleģēts tērauds) eksports.
Latvijas nozīmīgākās partnervalstis eksportā 3. ceturksnī bija Vācija (18.2% no eksporta kopapjoma), Lielbritānija (17.4%), Zviedrija (9.9%), Lietuva (7.9%) un Dānija (5.9%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksports palielinājās uz visām minētajām valstīm - visvairāk uz Lielbritāniju (koksne un metāli) un Vāciju (metāli). Tāpēc eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm pieauga (no 60.4% līdz 64.5% no eksporta kopapjoma), bet eksports uz NVS valstīm samazinājās (attiecīgi no 13.5% līdz 9.2%).
Nozīmīgākās importa preces bija mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (20.6% no importa kopapjoma), minerālie produkti (13.8%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (10.3%), metāli un to izstrādājumi (9.1%) un transportlīdzekļi (7.8%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās visu nozīmīgāko importa preču grupu preču ievedums, izņemot ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru (galvenokārt farmācijas) produkciju. Visstraujāk pieauga minerālo produktu (galvenokārt motorbenzīnu un dīzeļdegvielas) un metālu un to izstrādājumu (sākotnējo produktu, granulēto un pulverveidīgo produktu, dzelzs un neleģēta tērauda) imports.
Latvijas nozīmīgākās partnervalstis importā bija Vācija (15.3% no importa kopapjoma), Krievija (12.0%), Somija (8.6%), Lietuva (7.2%) un Igaunija (6.6%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visvairāk pieauga imports no Vācijas (galvenokārt transportlīdzekļi, elektriskās mašīnas un iekārtas) un Krievijas (minerālie produkti un metāli). Valstu grupu dalījumā minerālo produktu un metālu ieveduma pieauguma rezultātā visstraujāk palielinājās imports no NVS valstīm (par 35.9%).
Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret desmit galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām 3. ceturksnī pieauga par 1.4%, bet lata nominālais efektīvais kurss attiecībā pret šo valstu valūtām - par 3.2%. Lata reālais efektīvais un nominālais efektīvais kurss attiecībā pret galveno attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām samazinājās (attiecīgi par 3.9% un 1.3%). Lata reālais efektīvais un nominālais efektīvais kurss attiecībā pret galveno attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām palielinājās (attiecīgi par 4.1% un 5.6%).
Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2. ceturksnī bija 78.0 milj. latu jeb 7.4% no IKP (1. ceturksnī - 33.3 milj. latu jeb 3.5% no IKP). Tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu galvenokārt noteica preču negatīvā saldo palielināšanās par 46.3 milj. latu. Preču imports salīdzinājumā ar 1. ceturksni pieauga par 16.3%, bet eksports - par 6.7%. Importa straujo kāpumu 2. ceturksnī noteica nelielais preču importa apjoms 1. ceturksnī vairākās nozīmīgās preču grupās (mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, transportlīdzekļi, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija), kā arī tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu ieveduma palielināšanās sezonālu faktoru ietekmē kā katru gadu 2. ceturksnī.
Pakalpojumu pozitīvais saldo 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 21.5 milj. latu (līdz 75.0 milj. latu). Nerezidentiem 2. ceturksnī sniegto pakalpojumu apjoms (187.3 milj. latu) pieauga par 27.5 milj. latu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Nozīmīgākais sniegto pakalpojumu veids joprojām bija pārvadājumi, tomēr to īpatsvars saruka (no 72.0% 1. ceturksnī līdz 65.2% 2. ceturksnī), pieaugot citu pakalpojumu (no 16.9% līdz 22.7%) un ceļojumu pakalpojumu (no 11.1% līdz 12.1%) īpatsvaram. No nerezidentiem saņemto pakalpojumu apjoms nedaudz palielinājās un sasniedza 112.3 milj. latu. Pakalpojumu importā gandrīz nemainījās pārvadājumu pakalpojumu īpatsvars (29.0%), bet ceļojumu pakalpojumu daļas kritumu (no 43.1% līdz 35.6%) kompensēja citu pakalpojumu īpatsvara pieaugums (līdz 35.4%).
Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 4.8 milj. latu un sasniedza 89.5 milj. latu. Kāpumu galvenokārt noteica sniegto pārvadājumu pakalpojumu apjoma pieaugums (to kopapjomā dominēja jūras transporta un sauszemes transporta pakalpojumi; attiecīgi 55.0% un 36.3%).
Ceļojumu pakalpojumu saldo joprojām bija negatīvs (17.3 milj. latu), tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tas uzlabojās par 10.8 milj. latu, jo palielinājās nerezidentu saņemto pakalpojumu apjoms Latvijā un samazinājās Latvijas rezidentu izdevumi ārvalstīs. Nerezidentu izdevumi Latvijā palielinājās par 4.9 milj. latu, jo pieauga iebraukušo nerezidentu skaits un dienas vidējie izdevumi. Auga tikai to nerezidentu izdevumi, kuri Latviju apmeklēja dienesta braucienos. Visvairāk pieauga no Igaunijas, Somijas, Vācijas un Lielbritānijas iebraukušo nerezidentu skaits. Lai gan no Latvijas izbraukušo rezidentu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās, viņu izdevumi ārvalstīs samazinājās par 5.9 milj. latu (lielākie izdevumi - Lietuvā, Krievijā un Vācijā).
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga citu pakalpojumu eksports un imports. Eksporta apjomam augot straujāk, citu pakalpojumu saldo uzlabojās par 5.9 milj. latu un kļuva pozitīvs. Būtiski palielinājās sniegto būvniecības, finanšu un tirdzniecības pakalpojumu apjoms. Auga arī saņemto apdrošināšanas, būvniecības, informācijas un datorpakalpojumu apjoms.
Latvijas rezidentu no ārvalstīm saņemtie ienākumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 8.6 milj. latu, jo pieauga darba samaksa un ienākumi no ārvalstu portfeļieguldījumiem un noguldījumiem. Nerezidentu Latvijā gūtie ienākumi palielinājās par 17.4 milj. latu. To noteica nerezidentu tiešo investīciju ienākumu pieaugums (par 6.8 milj. latu) un maijā veiktie procentu maksājumi (7.8 milj. latu) par valdības 1999. gadā emitētajām eiroobligācijām. Tādējādi atšķirībā no iepriekšējā gada atbilstošā perioda ienākumu saldo bija negatīvs (6.5 milj. latu).
Kārtējo pārvedumu saldo joprojām bija pozitīvs (11.4 milj. latu; pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 2.3 milj. latu).
Pakalpojumu pozitīvais saldo sedza 47.5% no preču negatīvā saldo.
2. ceturksnī tekošā konta negatīvā saldo finansējumā dominēja ārvalstu tiešās investīcijas un ilgtermiņa kapitāls, savukārt Latvijas rezidenti ārvalstīs ieguldīja vairāk īstermiņa kapitāla, nekā nerezidenti ieguldīja Latvijā.
Ārvalstu tiešo investīciju veidā nerezidenti Latvijā ieguldīja 55.0 milj. latu (5.2% no IKP), galvenokārt uzņēmumu pašu kapitālā (29.2 milj. latu) un cita kapitāla veidā (15.7 milj. latu). Reinvestētā peļņa Latvijas uzņēmumos pieauga par 10.1 milj. latu. Lielākās ārvalstu tiešās investīcijas 2. ceturksnī tika veiktas banku sektorā, vairumtirdzniecībā un komisijas tirdzniecībā (izņemot automobiļus un motociklus), elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē. Lielākās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā veica Igaunijas, Vācijas un ASV rezidenti. Latvijas rezidenti ārvalstīs tiešo investīciju (galvenokārt cita kapitāla) veidā ieguldīja 2.3 milj. latu.
Portfeļieguldījumu veidā Latvijas rezidenti ārvalstīs ieguldīja 1.7 milj. latu, bet nerezidenti Latvijā - 4.4 milj. latu.
Citu ieguldījumu saldo 2. ceturksnī bija negatīvs, jo Latvijas rezidenti saistības pret nerezidentiem (neietverot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) kredīta atmaksu) palielināja par 84.9 milj. latu, bet šāda veida ieguldījumus ārvalstīs - par 87.4 milj. latu. Naudas un noguldījumu veidā bankas no nerezidentiem piesaistīja 74.9 milj. latu un ārvalstīs ieguldīja 84.9 milj. latu. Nerezidentu nebanku sektoram Latvijas bankas aizdeva 13.7 milj. latu, bet ilgtermiņa kredītu veidā no ārvalstīm bankas piesaistīja 26.9 milj. latu. Citu pasīvu veidā bankas samazināja saistības pret nerezidentiem par 45.1 milj. latu, jo nerezidenti samazināja Latvijas banku pārvaldīšanā nodoto līdzekļu apjomu. Citi sektori citu ieguldījumu veidā no nerezidentiem piesaistīja 28.9 milj. latu, galvenokārt aizņēmumu veidā. Augot ārējās tirdzniecības apjomam, Latvijas uzņēmumi par 7.1 milj. latu palielināja nerezidentiem izsniegto tirdzniecības kredītu apjomu un atmaksāja no nerezidentiem saņemtos aizdevumus 8.0 milj. latu apjomā.
Valstī ieplūstošās ārvalstu valūtas apjoms bija pietiekams maksājumu bilances tekošā konta negatīvā saldo segšanai, un Latvijas Banka intervences valūtas tirgū neveica, tomēr maksājumu bilance 2. ceturksnī bija negatīva (10.3 milj. latu). Rezerves aktīvi samazinājās, jo Latvijas Banka atmaksāja daļu SVF kredīta (1.5 milj. latu) un Latvijas valdība veica procentu maksājumus par 1999. gadā emitētajām eiroobligācijām.
Latvijas rezidentu ārējie aktīvi 2. ceturkšņa beigās sasniedza 2 172.1 milj. latu, bet nerezidentu ieguldījumi Latvijā - 3 347.7 milj. latu. Salīdzinājumā ar 1. ceturkšņa beigām ārējie aktīvi pieauga par 4.8% un ārējie pasīvi - par 4.6%. Latvijas starptautisko investīciju bilances negatīvais saldo palielinājās par 47.5 milj. latu (līdz 1 175.6 milj. latu). Latvijas ārējos pasīvos pieauga gan īstermiņa, gan ilgtermiņa saistības, tomēr ārvalstu tiešo investīciju pieauguma rezultātā ilgtermiņa pasīvi palielinājās straujāk un to īpatsvars ārējos pasīvos sasniedza 57.3%. Savukārt banku sektora īstermiņa ārējo investīciju pieauguma ietekmē līdz 89.6% palielinājās īstermiņa aktīvu daļa Latvijas ārējos aktīvos. Latvija bija neto debitors attiecībā pret pārējo pasauli, vērtējot pēc ilgtermiņa kapitāla (negatīvais saldo 1 689.9 milj. latu), bet neto kreditors, vērtējot pēc īstermiņa kapitāla (pozitīvais saldo 514.3 milj. latu).
Latvijas bruto ārējais parāds pieauga līdz 2 491.5 milj. latu (63.8% no IKP).
Latvijas rezidentu ārējos aktīvos līdz 30.5% pieauga līdzekļi ārvalstu valūtā un noguldījumi ārvalstu kredītiestādēs. Portfeļieguldījumu īpatsvars sasniedza 17.7%, savukārt aizdevumi un izsniegtie tirdzniecības kredīti veidoja attiecīgi 9.6% un 9.5% no Latvijas ārējiem aktīviem.
Ieguldījumus ārvalstīs visaktīvāk veica banku sektors. Tā ieguldījumi 2. ceturksnī pieauga par 8.8% (līdz 1 212.8 milj. latu). 94.1% no ārvalstīs ieguldītajiem līdzekļiem bankas investēja īstermiņa aktīvos. Dominējošais ārējo ieguldījumu veids - banku noguldījumi ārvalstu kredītiestādēs - 2. ceturksnī palielinājās par 16.5% (līdz 621.9 milj. latu). Rezerves aktīvi samazinājās par 8.1 milj. latu (līdz 538.1 milj. latu). Uzņēmumu sektora aktīvi (18.9% no ārējiem aktīviem) būtiski nemainījās.
Nozīmīgākais ieguldījumu veids Latvijā joprojām bija tiešās investīcijas, kas jūnija beigās veidoja 34.7% no piesaistītajiem ārvalstu līdzekļiem. Tiešās investīcijas Latvijā 2. ceturksnī pieauga par 4.7% (līdz 1 162.1 milj. latu). Visvairāk tiešo investīciju bija piesaistīts no ASV (12.9%), Vācijas (10.9%) un Dānijas (10.6%). Salīdzinājumā ar 1. ceturksni strauji palielinājās no Vācijas un Igaunijas piesaistītās investīcijas. Vislielākās tiešās investīcijas saņēma bankas (14.4% no tiešajām investīcijām), sakaru nozare (10.8%) un finanšu noma (5.3%). Latvijas uzņēmumu citos pasīvos par 8.0% (līdz 354.6 milj. latu) pieauga ārējie aizņēmumi.
Auga Latvijas bankās veikto noguldījumu un saņemto aizņēmumu īpatsvars (attiecīgi līdz 24.5% un 21.9% no piesaistītajiem ārvalstu līdzekļiem). No banku piesaistītajiem ārvalstu līdzekļiem (1 141.3 milj. latu) 86.7% bija īstermiņa.
Latvijas valdības ārējie pasīvi 2. ceturksnī gandrīz nemainījās. No tiem 202.2 milj. latu bija piesaistīti kā ilgtermiņa aizdevumi, bet 132.2 milj. latu - pārdodot obligācijas un parādzīmes.