Publicēts: 01.01.2013.

Kopējais pieprasījums

Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par IKP izlietojumu 2001. gada 4. ceturksnī liecina, ka IKP kāpumu veicināja visu izlietojuma komponentu palielinājums - šajā periodā bija vērojams gan privātā un sabiedriskā patēriņa, gan nefinanšu investīciju kāpums.

Viens no ekonomiskās izaugsmes veicinātājiem 4. ceturksnī bija privātā patēriņa pieaugums par 7.8%. Reālās darba samaksas pastāvīgs kāpums un nodarbināto skaita dinamikas stabilitāte nosaka iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos, kas savukārt nodrošina iedzīvotāju iespēju veidot uzkrājumus un iegādāties gan pirmās nepieciešamības, gan ilglietojamās preces. Privātā patēriņa pieaugumu veicina arī kreditēšanas izaugsme.

Valsts pārvaldes iestāžu gala patēriņa izdevumi 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu pieauga par 8.3%, kas ir nozīmīgākais sabiedriskā patēriņa ceturkšņa kāpums kopš 1999. gada.

Tekošā konta deficīta palielinājumu 4. ceturksnī galvenokārt noteica augstais investīciju līmenis (36.0% no IKP) un to straujais pieaugums, turklāt uzkrājumi salīdzinājumā ar 2000. gada 4. ceturksni saruka par 2.7 procentu punktiem (līdz 18.0%). Ieguldījumu apjoms pamatlīdzekļos 4. ceturksnī palielinājās par 4.7%, un tā reālo pieaugumu salīdzināmajās cenās veicināja būvniecības izmaksu samazinājums, kas turpinās jau kopš 2000. gada vidus. Investīciju kopapjoms 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 37.5%.

Augošas konkurētspējas apstākļos likumsakarīga ir uzņēmumu vēlme investēt, iegādājoties jaunas iekārtas un transportlīdzekļus. Arī iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanās un banku kredītu pieejamība veicinājusi jaunas sadzīves tehnikas iegādes un automobiļu pieprasījuma kāpumu. Iekšzemes pieprasījums 4. ceturksnī palielinājās par 14.5%, kas ir straujākā pieprasījuma izaugsme pēdējo triju gadu laikā. Tas noteica strauju importa preču pieprasījuma pieaugumu, tādējādi būtiski palielinot importa un eksporta starpību, tomēr preču negatīvo saldo daļēji sedza pakalpojumu pozitīvais saldo. Imports 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 21.0%, bet eksports - par 7.5%.


Kopējais piedāvājums

Pēc straujās augšupejas 2001. gadā, kad reālais IKP pieauga par 7.6%, ekonomiskās izaugsmes temps 2002. gada 1. ceturksnī palēninājās. IKP salīdzināmajās cenās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 3.8%. IKP kāpumu veicināja joprojām augstais iekšzemes pieprasījums. Attīstījās būvniecība (reālās pievienotās vērtības pieaugums - 6.8%), apstrādes rūpniecība (2.9%), lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība (3.7%) un nozīmīgākās pakalpojumu sektora nozares: tirdzniecība (8.9%), operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība (4.1%) un finanšu starpniecība (5.9%).

Negatīvi IKP pieaugumu 1. ceturksnī ietekmēja ārējie faktori. Zemais ārējais pieprasījums ES palēnināja eksportējošo nozaru izaugsmi apstrādes rūpniecībā. Turklāt Krievijas ostu attīstības atbalsta politika veicināja tranzīta plūsmas samazinājumu caur Latvijas ostām, izraisot pievienotās vērtības pieauguma tempa kritumu transporta, glabāšanas un sakaru nozarē.

Sarūkot pieprasījumam ES valstīs, februārī un martā kritās no jauna veikto eksporta produkcijas pasūtījumu apjoms, tāpēc saruka vairāku apstrādes rūpniecības nozaru ražošanas apjoms (koksnes, mašīnbūves un metālapstrādes sektorā, apģērbu ražošanā). Vienlaikus, augot iekšzemes pieprasījumam un atsevišķu produktu eksportam uz Krieviju, Lietuvu un vairākām citām valstīm, turpināja būtiski palielināties papīra, būvmateriālu, ķīmisko vielu, gumijas un plastmasas izstrādājumu, kā arī mēbeļu ražošanas apjoms, daļēji kompensējot minēto kritumu. Tomēr, lai gan janvārī un februārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu apstrādes rūpniecības ražošanas kopapjoms salīdzināmajās cenās nedaudz pieauga, martā (arī sakarā ar mazāku darbadienu skaitu) tas samazinājās par 1.3% un 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 0.9%. Enerģētikas nozarē produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās samazinājās par 0.9%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 25.3%, un rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni pieauga tikai par 0.1% (galveno tautsaimniecības nozaru ražošanas rādītāju mēneša dinamiku sk. 2. att.).

2. attēls
Galveno tautsaimniecības nozaru ražošanas rādītāji
(salīdzināmajās cenās; salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

 

Apstrādes rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss
  Mazumtirdzniecības apgrozījums
  Latvijas ostās saņemtās un no tām nosūtītās kravas
  Kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā

Janvārī un februārī galvenokārt Krievijas diskriminējošās tarifu politikas dēļ samazinājās pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms. Visvairāk saruka naftas produktu tranzīts, kas veido gandrīz pusi no kopējā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoma. Tā kā Krievijas ostas nespēja pārkraut visu kravu apjomu, martā Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms atkal pieauga. Visvairāk palielinājās beramkravu un naftas produktu transports, tāpēc kopējais pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoma kritums samazinājās no 8.6% 2002. gada pirmajos divos mēnešos līdz 2.1% 1. ceturksnī kopumā.

Ventspils ostas darbības rādītājus visvairāk ietekmēja to naftas produktu tranzītpārvadājumu apjoma sarukums, kuri veikti, izmantojot dzelzceļa transportu. Vienlaikus nedaudz (par 1.5%) samazinājās arī pa maģistrālo naftas vadu uz Ventspils ostu transportētās jēlnaftas apjoms. Tā kā Ventspils ostas kravu apgrozījumā dominē nafta un naftas produkti, 2002. gada 1. ceturksnī šajā ostā saņemto un no tās nosūtīto kravu apjoms sasniedza tikai 92.3% no iepriekšējā gada atbilstošā perioda apjoma. Tādējādi kopējais Latvijas ostu kravu apgrozījums samazinājās par 1.5%, kaut arī divās citās lielākajās (Rīgas un Liepājas) ostās kravu apgrozījums būtiski palielinājās (attiecīgi par 14.4% un 10.4%).


Nodarbinātība un darba samaksa

1. ceturksnī reģistrētais bezdarba līmenis sasniedza 8.2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bezdarba līmenis būtiski nemainījās, taču salīdzinājumā ar iepriekšējā gada beigām pieauga par 0.5 procentu punktiem (sk. 3. att.).

3. attēls
Reģistrēto bezdarbnieku skaits (tūkstošos) un bezdarba līmenis (%)

Reģistrēto bezdarbnieku skaits
  Bezdarba līmenis

Bezdarba līmeņa palielināšanās gada sākumā vērojama katru gadu sezonālu faktoru ietekmē. Ilgstošo bezdarbnieku skaits un kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga arī 2002. gada 1. ceturksnī (attiecīgi par 0.7 tūkst. un 6.0 tūkst.). Cits faktors, kas gada sākumā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu noteica straujāku bezdarba līmeņa pieaugumu, ir atsevišķu lielo Latvijas uzņēmumu reorganizācija un maksātnespējas atzīšana, kad tiek atbrīvots daudz darbinieku. Tādējādi bezdarba līmeņa palielināšanos noteica straujš bezdarbnieku skaita pieaugums vairākās Latvijas pilsētās un rajonos. 2002. un 2003. gadā gaidāms tirdzniecības platību pieaugums Rīgā, tāpēc jaunu darba vietu izveide bezdarba līmeni samazinās.

Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 1. ceturksnī bija Ls 161.83, bet mēneša vidējā neto darba samaksa - Ls 116.83. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tautsaimniecībā nodarbināto nominālā bruto darba samaksa palielinājās par 8.2%, bet nominālā neto darba samaksa - par 7.8%. Patēriņa cenas pieauga, tāpēc reālās darba samaksas kāpums bija mazāks - reālā bruto darba samaksa un reālā neto darba samaksa palielinājās attiecīgi par 4.8% un 4.4%.

Reālās darba samaksas pieaugums 1. ceturksnī veicināja iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos, un palielinājās gan vietējo, gan importa preču pieprasījums. Reālās darba samaksas kāpums atšķirībā no iepriekšējiem periodiem bija nedaudz lielāks nekā darba ražības pieaugums. Pārmaiņas galvenokārt noteica pievienotās vērtības kāpuma tempa straujš samazinājums transporta, glabāšanas un sakaru nozarē un kritums apstrādes rūpniecības nozarē.