SATURS

Ievads
I nodaļa. Finanšu uzskaites sistēmu veidošana
1. Nacionālās grāmatvedības sistēmas
1.1. Faktori, kas nosaka grāmatvedības sistēmu nacionālās īpatnības
1.2. Grāmatvedības standartu galvenās atšķirības dažādas tiesiskās sistēmas valstīs
1.3. Grāmatvedības standartu atšķirību iemesli
1.4. Grāmatvedības mode|u klasifikācija
II nodaļa. Grāmatvedības standartizācija
2. Nacionālo grāmatvedības sistēmu harmonizācija un standartizācija
2.1. Ekonomikas internacionalizācija
2.2. Grāmatvedības unifikācijas mērķis
2.3. Grāmatvedības "harmonizācijas" un "standartizācijas" jēdzieni
3. Grāmatvedības standartizācija. SFPS
3.1. Grāmatvedības standartizācija nacionālajā līmenī
3.2. Grāmatvedības standartizācija reģionālajā līmenī
3.3. Grāmatvedības standartizācija starptautiskajā līmenī
3.4. GAAP, ES direktīvu un IAS līdzība un atšķirības
3.5. Iemesli, kāpēc daudzas valstis izmanto IAS
4. Finanšu pārskatu standartizācija Latvijā
4.1. Latvijas likumdošana un IAS standarti
4.2. Latvijas nacionālo standartu izstrāde
5. Standarti dēs process
5.1. Grāmatvedības standartu izstrādes galvenās pasaules organizācijas
5.2. International Accounting Standards Committee Foundation (IASCF) - Starptautisko uzskaites standartu komitejas Fonds
5.2.1. Starptautisko finanšu pārskatu standartu komitejas struktūra (IASCF)
5.2.2. IAS standartu izstrādes process un darbības reglaments
III nodaļa. Starptautiskie finanšu pārskatu standarti IAS
6. Starptautisko finanšu pārskatu standartu vispārīgie principi
6.1. Finanšu pārskatu mērķi
6.2. IAS pamatprincipi (pieļāvumi)
6.2.1. Aprēķina princips (accural basis of accounting)
6.2.2. Darbības nepārtrauktības princips (going concern)
6.3. Informācijas kvalitatīvie raksturojumi
6.3.1. Saprotamība (understandabilitv)
6.3.2. Pamatotība vai nozīmība (revelance)
6.3.3. Drošums vai patiesums (reliability)
6.3.4. Salīdzināmība (comparability)
6.3.5. Informācijas kvalitatīvo pamatraksturojumu ierobežojumi
7. Finanšu pārskatu iesniegšana saskaņā ar IAS
7.1. IAS finanšu pārskatu lietotāji un viņu vajadzības pēc informācijas
7.2. Atbildība par finanšu pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu
8. Finanšu pārskatu elementi
8.1. Divi pārskatu elementu atzīšanas priekšnosacījumi
8.2. Aktīvi, saistības un kapitāls - elementi, kas saistīti ar finansiālā stāvokļa noteikšanu (mērīšanu)
8.2.1. Aktīvi
8.2.2. Saistības
8.2.3. Kapitāls
8.2.3.1. Kapitāla un kapitāla uzturēšanas koncepcija
8.2.3.2. Kapitāla atspoguļojums bilancē
8.3. Ieņēmumi un izdevumi kā finanšu pārskatu elementi, kas saistīti ar darbības rezultātu mērījumiem
8.3.1. Ieņēmumi
8.3.1.1. Peļņa un citi ieņēmumi
8.3.1.2. Nosacījumi ieņēmumu atzīšanai pelņas vai zaudējumu pārskatā
8.3.2. izdevumi
8.3.2.1. Zaudējumi un izdevumi, kas radušies uzņēmuma parastās darbības procesā
8.3.2.2. Nosacījumi izdevumu atzīšanai pelņas vai zaudējumu pārskatā. Izmaksu un izdevumu korelācijas (salīdzināmības) koncepcija
8.3.2.3. Koriģējumi, kas nodrošina kapitāla saglabāšanu
8.4. Finanšu pārskatu elementu novērtēšanas metodes
8.4.1. Patiesā vērtība. Tirgus vērtība. Aktīvs tirgus
9. Pārskatu iesniegšana
9.1. Finanšu pārskatu veidlapu komplekts
9.1.1. Finanšu pārskatu patiesuma nosacījumi
9.1.2. Piezīmes pie IAS finanšu pārskatiem
9.1.3. Grāmatvedības politika pēc IAS
9.1.4. Grāmatvedības uzskaites pamatkārtība un atļautā alternatīvā grāmatvedības uzskaites kārtība
9.1.5. Grāmatvedības politikas grozījumi
9.1.6. Atkāpšanās no IAS prasībām
9.1.7. Grāmatvedības politika finanšu pārskatos
9.2. Grāmatvedības bilance
9.2.1. IAS bilances lineārie posteņi
9.2.2. Bilances posteņu uzrādīšanas metodes
9.2.2.1. Kontu plāns
9.2.2.2. Grāmatvedības horizontālās un vertikālās bilances
9.2.2.3. Finanšu pārskatu sagatavošanas posmi
Nobeigums
Pielikumi
Starptautisko finanšu pārskatu standartu (IAS) īss apskats
Pastāvīgās interpretāciju komitejas interpretāciju īss apskats
Spēkā esošie Starptautiskie finanšu pārskatu standarti - IAS
Pastāvīgās interpretāciju komitejas spēkā esošās interpretācijas
IAS kontu plāns
IAS standarti, ko izmanto finanšu pārskatu sastādīšanā
Literatūras saraksts