Apraksts

NOSAUKUMS Uzņēmību! : Latviešu uzņēmējs pārmaiņu laikos.
IZDEVĒJS/GADS Rīga
Jāņa Rozes apgāds
1999
APJOMS 216 lpp.
BIBLIOGRĀFIJA Personu rād.: 214.-216.lpp.
G.Ķeniņa-Kinga darbu bibliogr.: 15.-16.lpp.
VIETVĀRDS Latvija
TEMATI Latvija
ISBN 9984-623-71-8
UDK INDEKSS 658

Eksemplāri

Fonds Adrese Skaits Plaukts Pieejamība
Bibliotēka 01.2 1 658 Plauktā Var pasūtīt

Anotācija


Grāmatā Uzņēmību stāstīts par veiksmīgiem Latvijas uzņēmējiem agrāk un arī mūsdienās, ASV un arī Latvijā. Kaut kur archīvos man glabājas interesanta fotografija, kurā Gundars un es pozējam 1989. gadā pie Latvijas PSR KP Centrālās Komitejas Marksistiski-Ļeņinistiskās Universitātes galvenās ieejas (tagad Rīgas Kongresu nams). Bija ļoti dīvaina sajūta, kad (kopā ar Ligitu Krūmkalnu no Indianapoles) lasījām 1989. gada augustā lekcijas par Rietumu ekonomikas principiem un Latvijas saimniecisko neatkarību, kamēr tēvocis Ļeņins uz mums labestīgi smaidīja no milzīgas gleznas. Gundaram ir ļoti labi sakari kā akadēmiskās aprindās, tā arī privātā sektorā un valdībā. Mani tāpēc pārsteidza tas, ka šajā darbā pieminēts samērā liels skaits sekmīgu latviešu uzņēmēju Rietumu pasaulē (Otlāns, Rīsbergs, Vītols), bet ļoti maz sekmīgu darboņu mūsdienu Latvijā. Personu rādītājā nav atrodams ne Ķirsons, nedz Šķēle! Kā pirmos latviešu uzņēmējus jau 19. gadsimtā autors piemin brāļus Šteinhauerus un Robertu un Almu Hiršus (par kuriem A. Aizsilnieks un N. Balabkins 1975. gadā izdeva īpašu grāmatu), kuri savus īpašumus prata noturēt arī vadonības gados. Autors, starp citu, norāda, ka 1936. gadā nekur citur, izņemot PSRS, valsts vara saimnieciskajā dzīvē nav tik liela, kā Latvijā (49). Diemžēl, valsts vara arī šodien ir milzīga. Latvijā pastāv daudz vairāk ministriju un lielāks ierēdņu skaits nekā jebkur citur Eiropā.

Grāmatā Gundars Ķeniņš-Kings citē Kārli Skalbi: Mūsu demokratisko inteliģenci ir audzinājis neauglīgais sociālisms no krievu skolas. Tāpēc viņa stāv tik nevarīga lielas jaunradīšanas priekšā (42). Daudzi Latvijā neizprot svarīgo "novatora" lomu (angliski innovator, franciski entrepreneur, vāciski Unternehmer) - uzņēmīgs cilvēks, ļoti bieži sākotnēji "pliks kā baznīcas žurka," kas par savu darbību atbild pats. Šinī sakarā pieminēts kāds amerikānis, kas savu uzņēmuma finansējumu uzsāka galīgi bez naudas, tikai ar 22 kredītkartēm (63).

Ķeniņa-Kinga skats uz Latvijas lauksaimniecību, liekas, ir pārāk negatīvs. Protams, Virzas Straumēnu saimniecību dzimtenē vairs neatradīsim, un arī Anglijas Straumēni (veco ļaužu mītne) neeksistēs mūžīgi, bet samērā maza lieluma saimniecības šur tur pasaulē pastāv itin sekmīgi, un ceru, ka Nītaures Vīksniņas radi spēs man pirti uzkurināt vēl ilgus gadus. Trīs Āzijas valstīs, Japānā, Korejā un Taivānā ar amerikāņu valdības līdzdarību tūlīt pēc II Pasaules kaŗa zemniekiem sadalīja zemi ļoti sīkās saimniecībās, katrai parasti nepārsniedzot trīs hektārus. Taizemē un Malāzijā arī vēl šodien intensīvi darbojas mazās saimniecības ar teicamiem panākumiem. Tā tas arī ir "sarkanajā Ķīnā." Autors raksta par dāņiem, kuri meklē vismaz 400 hektāru lielus zemes gabalus Latvijā saviem "agrobiznesa" pasākumiem. Bet viņi droši vien netaisās tur apmesties uz dzīvi, visu darba spēku nolīgs uz algām un piekops loti mechanizētu ražošanas veidu.

Liela uzmanība pievērsta sabiedrības uzskatiem par uzņēmējdarbības pozitīvām un negatīvām īpašībām, kam pamatā lielā mērā zinātniskas aptaujas, galvenokārt studentu vidū pēdējos deviņos gados. Sabiedrības "etosu" ir grūti raksturot vienkāršos vārdos, bet ir skaidrs, ka Fukujamas jēdziens sakarā ar tautas sociālo kapitālu ir ļoti svarīgs - intelektuālā vide, kas veicina vai kavē saimniecisko attīstību. Latvijas straujāka attīstība nav iedomājama bez lielākiem ieguldījumiem juridiskās, sociālās un izglītības reformās (138) - tā Gundars Ķeniņš Kings. Samērā nesen Latvijā ir uzsākusi darboties sabiedriska organizācija Delna, kas mēģinās apkarot krāpniekus, blēžus un valdības ierēdņu korumpētību. Valdība ir arī nesen uzsākusi nopietnāku kontrabandas apturēšanu un nodokļu iekasēšanu, bet, liekas, ceļš līdz kalna virsotnei vēl ir garš un grūts. Nesen starptautiskajos "godīguma rādītājos" Latvija ir vienā līmenī ar Pakistānu... Mēģināsim panākt Igauniju!

Kontaktinformācija

Ir jautājumi? Rakstiet mums

Palīdzība

Seko mums

Saites