Publicēts: 21.07.2017.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – turpmāk FIB) mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS “NORVIK BANKA” un AS “Rietumu Banka” – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā. Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. AS “NORVIK BANKA” laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS “Rietumu Banka” no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – turpmāk FIB) mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS “NORVIK BANKA” un AS “Rietumu Banka” – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā. Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. AS “NORVIK BANKA” laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS “Rietumu Banka” no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu. Par šiem atklājumiem FKTK ziņoja arī publiski, sniedzot visaptverošu informāciju.

“Starptautiskā sadarbība FKTK sniedz vēl plašākas iespējas padziļināti izpētīt šādus sarežģītus gadījumus kā sankciju apiešana pret Ziemeļkoreju. Paldies par sadarbību ASV Finanšu ministrijas departamentam – Finanšu noziegumu apkarošanas tīklam (Financial Crimes Enforcement Network” (FinCEN)) un FBI. Šajā lietā veiktie pasākumi ir mācībstunda visām Latvijas komercbankām, lai tās netiktu izmantotas aizdomīgos darījumos. Tām ir nopietni jāpārvērtē savas iekšējās kontroles sistēmas NILLTFN jomā, kā arī starptautisko sankciju prasību izpilde atbilstoši globalizācijas riskiem. Šodienas paziņojums apliecina, ka Latvija ir stabila un droša jurisdikcija, un tikai ar tādām valstīm šāda līmeņa sadarbība ir iespējama,” saka FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš. 

FKTK papildus mērķa pārbaudei par minētajiem starptautisko sankciju apiešanas darījumiem AS “NORVIK BANKA” un AS “Rietumu Banka”, veica arī plānotas klātienes pārbaudes. Tās aptvēra plašāku banku iekšējas kontroles sistēmas darbību. FKTK plānotajā pārbaudē konstatēja, ka AS “NORVIK BANKA” un “Rietumu Banka” ir pieļāvušas pārkāpumus, jo tām nebija izveidota savas darbības riskiem atbilstoša iekšējās kontroles sistēma.

Abas lietā iesaistītās bankas sadarbojas ar FKTK un konstatētos trūkumus atzīst. FKTK ar minētajām bankām ir noslēgusi administratīvos līgumus, kas visefektīvāk ļauj nodrošināt neatliekamu pasākumu izpildi – bankas spētu rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Noslēgtie līgumi paredz, ka bankas samaksā soda naudu par kopējo summu 2 891 271 eiro, kas jāieskaita valsts budžetā. Soda nauda aprēķināta, ņemot vērā gan atklātos pārkāpumus mērķa pārbaudēs, gan arī plānotajās klātienes pārbaudēs. FKTK uzraudzīs, vai bankas pilda līgumos noteiktās apņemšanās noteiktajā termiņā un apjomā. Abas bankas ir arī apņēmušās pilnveidot NILLTFN iekšējās kontroles sistēmas un stiprināt to darbības efektivitāti, kā arī, nodrošināt neatkarīgu ārējo pārbaudi un veikt citus pasākumus.

Bankām piemērotā soda nauda un papildu pienākumi:

Kredītiestāde Pārkāpuma veids Soda nauda, kas jāieskaita valsts budžetā Papildu pienākumi bankai
AS “Baltikums Bank” NILLTFN likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumi: trūkumi klientu izpētē un darījumu uzraudzībā, kā dēļ banka tikusi izmantota starptautisko sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanā. 35 575 EUR* Pienākums izstrādāt pasākumu plānu, lai turpmāk nodrošinātu, ka banka spēj identificēt darījumus, kas vērsti uz starptautisko sankciju apiešanu vai pārkāpšanu.
AS  “Privatbank” NILLTFN likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumi: trūkumi klientu izpētē un darījumu uzraudzībā, kā dēļ banka tikusi izmantota starptautisko sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanā. 35 575 EUR* Pienākums izstrādāt pasākumu plānu, lai turpmāk nodrošinātu, ka banka spēj identificēt darījumus, kas vērsti uz starptautisko sankciju apiešanu vai pārkāpšanu.
AS “Reģionālā investīciju banka” 1) NILLTFN likuma un FKTK noteikumu prasību pārkāpumi: trūkumi klientu izpētē un darījumu uzraudzībā, kā dēļ banka tikusi izmantota starptautisko sankciju pret Ziemeļkoreju apiešanā; 2) Nav nodrošināta efektīva iekšējās kontroles sistēmas darbība saskaņā ar plānotās klātienes pārbaudes rezultātiem. 570 364 EUR Izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām. Pienākums izvērtēt bankas iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā un veikt nepieciešamos pasākumus tās darbības pilnveidošanai un efektivitātes nodrošināšanai atbilstoši pasākumu plānam, veikt neatkarīgu pārbaudi par klientu bāzes klasifikāciju un informācijas tehnoloģiju nodrošinājumu, kā arī izvērtēt riskus saistībā ar starptautisko sankciju prasību izpildi. Banka apņēmusies ieguldīt iekšējās kontroles sistēmas pilnveidē 2017./2018. gadā ~2,8 milj. EUR.

FIB informācija par Ziemeļkorejas starptautisko sankciju apiešanu

Kā iepriekš ziņots un pamatots FIB sniegtajā informācijā, ārvalstu pilsoņi laika posmā no 2009. līdz 2016. gadam ir organizējuši noziedzīgu darījumu shēmas, lai apietu noteikto starptautisko sankciju režīmu pret Ziemeļkoreju un tās ballistisko raķešu un konvenciālā bruņojuma programmu, tai skaitā ar to saistīto preču un aprīkojuma eksportēšanu. Saskaņā ar FIB sniegto informāciju dažos šo shēmu posmos tika izmantoti iepriekš minēto Latvijas banku finanšu pakalpojumi, kur virkne darījumu no klientu kontiem tika veikta sankcionētu Ziemeļkorejas uzņēmumu interesēs. Jāuzsver – ārzonu uzņēmumi, kuriem konti bija atvērti bankās, neveica tiešus maksājumus personām, kas tajā brīdī bija iekļauti Eiropas Savienības (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sankciju sarakstos, bet izmantoja pastarpinātu aģentu tīklu minēto sankciju apiešanai. Tā kā Ziemeļkorejas finanšu institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas ir pakļautas finanšu sankcijām, un dažādiem starptautiskiem tirdzniecības ierobežojumiem – šīm Ziemeļkorejas personām ir jāorientējas uz darījumu veikšanu caur sarežģītām maksājumu shēmām, izmantojot viegli ievainojamu finanšu institūciju pakalpojumus. Visbiežāk šie darījumi tiek veikti tā, lai tie tiešā veidā nebūtu saistīti ar sankcionētu uzņēmumu vai Ziemeļkorejas interesēm. Tomēr šīs aizsega tehnikas, ko pielieto Ziemeļkorejas izkārtnes uzņēmumi, bieži satur aizdomīgu darījumu pazīmes, ko vairāku gadu laikā ir atklājušas dažādas institūcijas, ieskaitot ANO un nevalstiskās organizācijas, plaši par tām informējot. Šīs pazīmes ietver tādus ārzonas uzņēmumus, kuriem ir vieni un tie paši vadītāji, un kuri atrodas reģistrēti vienā un tajā pašā adresē, veicot maksājumus vieniem un tiem pašiem maksājumu saņēmējiem. Bankas, kas orientētas uz pakalpojumiem ārzonās reģistrētiem klientiem, un kurās nav nodrošināta atbilstoša klientu saimnieciskās darbības pārzināšana, klienta padziļināta izpēte, kā arī darījumu monitoringa un skrīninga procedūras, ir īpaši neaizsargātas pret šādiem krāpnieciskiem finanšu darījumiem. Tāpēc Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem ir jāveic papildu klientu padziļinātā izpēte ārzonas klientiem un viņu darījumu partneriem. Lai arī Ziemeļkoreja ir ģeogrāfiski šķietami tālu no šī reģiona, Latvijas finanšu institūcijas var tikt izmantotas sankciju apiešanai, it īpaši ar ārzonas uzņēmumu palīdzību.

Šajā lietā izmeklēšana turpinās, un FKTK sadarbojas ar FIB un citiem sadarbības partneriem.

Latvijas finanšu tirgus dalībnieku ievērībai, lai mazinātu risku tikt izmantotiem starptautisko sankciju prasību apiešanā vai pārkāpšanā.

• Finanšu pakalpojumu sniedzēji nodrošina sankciju prasību izpildi, pārsvarā izmantojot iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas ne visos gadījumos ir pietiekami. Daļai tirgus dalībnieku jau ir noteiktas atsevišķas kontroles sistēmas sankciju prasību izpildei.

• Nav pieļaujami sankciju prasību izpildi samazināt līdz speciālo sarakstu skrīningam. Katram finanšu tirgus dalībniekam ir jānosaka un jāpārzina savu finanšu pakalpojumu un klientu bāzes riska profils un ar to saistītie specifiskie sankciju pārkāpumu riski. Atbilstoši tiem ir jāizstrādā un jāievieš papildu normatīvais un tehnoloģiskais nodrošinājums, kas ļauj pietiekami, efektīvi un savlaicīgi kontrolēt minēto sankciju pārkāpumus.

• Pastiprināta uzmanība jāpievērš ģeogrāfiskajam riska faktoram, kā arī preču eksporta/importa un transporta pakalpojumu darījumiem, kuros jāvērtē dubultā pielietojuma preču piegādes iespējas sankcionētām personām vai valstīm.

Turpmākai informācijai: Agnese Līcīte FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste tālr.: 67774808; e-pasts: Agnese.Licite@fktk.lv