No pensiju plānu kapitāla ceturkšņa laikā tika izmaksāti 9.3 milj. eiro jeb par 39% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 98% tika izmaksāti saistībā ar pensijas vecuma iestāšanos.
Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2016. gada 1. ceturksnī bija mīnus 0.4% un individuāliem plāniem tas bija robežās no mīnus 4.6% līdz plus 0.6%. Pensiju 3. līmeņa darbības rezultāti bija vājāki nekā pensiju 2. līmenim, jo lielāka daļa ieguldīta riskantākos finanšu instrumentos ar lielāku cenu svārstīgumu.
Marta beigās 42% no pensiju plānu portfeļa veidoja ieguldījumu fondu apliecības, no kurām 49% fokusējās uz ieguldījumiem fiksēta ienākuma instrumentos un 46% uz ieguldījumiem akcijās vai to indeksos. Otrs lielākais īpatsvars kopējā portfelī bija ieguldījumiem parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu (39%), no kuriem lielākā daļa jeb 68.4% bija valsts emitētie vai garantētie vērtspapīri. Pārvaldnieki centās mazināt ieguldījumu vērtības svārstīgumu, uzturot samērā augstu naudas līdzekļu īpatsvaru (noguldījumi un prasības uz pieprasījumu marta beigās veidoja 17.1% no kopējiem ieguldījumiem).
Latvijā veikto ieguldījumu apmērs ceturkšņa laikā samazinājās par 5.6 milj. eiro, marta beigās sasniedzot 121.5 milj. eiro, un arī šo ieguldījumu īpatsvars kopējā portfelī samazinājās no 38.4% līdz 36.6%.
Kopējais privāto pensiju plāniem pievienojošos dalībnieku skaits ceturkšņa laikā pieauga par 3.7 tūkstošiem jeb par 1.4% un marta beigās sasniedza 258 676, t.i. 26.1% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem1.
Ar privāto pensiju fondu pārskatu kopsavilkumu par 2016. gada 1. ceturksni iespējams iepazīties FKTK mājaslapas www.fktk.lv sadaļā “Statistika/ Pensiju fondi”.
Turpmākai informācijai: Agnese Līcīte Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr. 67774808, 29467009 agnese.licite@fktk.lv1 Centrālās statistikas pārvaldes informācija – www.csb.lv.