Publicēts: 08.10.2021.
Aija Brikše, Latvijas finanšu pratības stratēģijas ieviešanas darba grupas vadītāja
"" Šogad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar partneriem no valsts, nevalstiskā un privātā sektora izstrādāja Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģiju 2021.-2027. gadam. Stratēģijā ietverti trīs būtiski aspekti, kurus vēlos izcelt, jo tie mainīs līdzšinējo pieeju iedzīvotāju naudas prasmes uzlabošanai valstiskā līmenī. Īstenojot jauno stratēģiju, pirmkārt, uzmanības centrā ir nepieciešamība veicināt finansiāli prasmīgu iedzīvotāju rīcību, otrkārt, ir pamanītas visas Latvijas iedzīvotāju grupas un to vajadzības, un, treškārt, ir pausta apņemšanās finanšu pratību iekļaut valsts politikas plānošanā un veicināt iestāžu ciešu sadarbību izvirzīto mērķu sasniegšanā. Līdz šim, domājot, kā uzlabot finanšu pratību, visvairāk tika izcelta izglītības un zināšanu nepieciešamība. Nenoliedzami, tas ir labs pamats ceļā uz dažādu sabiedrības grupu naudas prasmes pilnveidi un paldies visiem, kuri apņēmīgi un enerģiski ar šiem jautājumiem strādājuši, jo situācija septiņu gadu laikā ir uzlabojusies. Latvijas skolām un skolotājiem ir pieejami mācību materiāli, jaunajā mācību saturā atvēlēta lielāka loma finanšu pratības aspektiem, naudas jautājumi skolu klasēs ienākuši arī kopā ar dažādiem vieslektoriem, kā arī pieaugušajiem ir izveidoti dažādi kursi un izglītojoši materiāli.
Tomēr ir jāsper solis uz priekšu, sekojot daudzu pētījumu atziņām un apzinoties, ka zināšanas nebūt nenozīmē arī gudru rīcību. Zināt, ka nauda ir jākrāj, nav tas pats, kas reāli krāt. Nākamā perioda finanšu pratības stratēģijas fokuss vērsts uz to, lai zināšanām sekotu arī praktiska rīcība.
Uzvedības ekonomika skaidro, ka cilvēki nereti rīkojas neracionāli, jo viņu rīcību ietekmē dažādi psiholoģiski faktori. Tieši tāpēc nākamajos septiņos gados Latvijas institūcijas apņēmušās labāk izprast Latvijas iedzīvotāju rīcību ietekmējošos faktorus un pamatojumu. Mēs meklēsim labākos risinājumus un pieejas, lai veicinātu tādu uzvedību, kas cilvēkiem palīdz nodrošināt finansiālu drošību, ilgtspēju un labklājību. Jāņem gan vērā, ka veicināt rīcību ir daudz izaicinošāk nekā īstenot līdz šim pazīstamākas pieejas, veidojot izglītojošas kampaņas, informatīvus materiālus un dodoties vieslekcijās pie skolēniem.
Nākotnes risinājumi prasa radošas idejas, drosmi, inovācijas, resursus un padziļinātu izpratni par cilvēku paradumiem. Ir jāpanāk, ka īstenot finansiāli prasmīgu rīcību ir ērti, vienkārši un tas sagādā gandarījumu. Ir jāmazina šķēršļi un jādod efektīvi pamudinājumi, kā arī jānodrošina nepieciešamais atbalsts.
Būtiska loma ir arī izglītībai, jo tā attīsta un trenē kritisko domāšanu, piemēram, kā atpazīt uzticamu pakalpojumu sniedzēju no viltvārža, reālu investīciju piedāvājumu no krāpniecības. Vēl viens būtisks aspekts sekmīgā Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas ieviešanā ir valsts, privātā un nevalstiskā sektora spēja sadarboties, lai ieraudzītu uz finanšu pratības kartes visus Latvijas cilvēkus. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indekss, ko veido FKTK, parāda, ka naudas prasme dažādās iedzīvotāju grupās būtiski atšķiras. Turklāt izskatās, ka tieši tajās iedzīvotāju grupās, kur finanšu pratība ir viszemākā, ir arī viszemākie ienākumi un vismazākā interese uzlabot savu naudas prasmi. Šāda situācija ir pavisam ačgārna. Tieši tiem iedzīvotājiem, kuriem naudas ir vismazāk, ir svarīgi būt finansiāli protošiem, lai savus līdzekļus tērētu efektīvi, neveidotu neatmaksājamas parādsaistības un neatdotu savu naudu viltvāržiem un krāpniekiem. Tāpat ir jāapzinās, ka ir daļa iedzīvotāju, kuriem Covid-19 radīto apstākļu dēļ finanšu pakalpojumu pieejamība ir apgrūtināta. Pakalpojumiem kļūstot digitālākiem no tiem tiek izslēgti iedzīvotāji ar redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem. Grūtības rodas arī tiem cilvēkiem, kuriem kopumā ir zemākas digitālās prasmes. Šos cilvēkus sasniegt, uzrunāt un atbalstīt ir daudz sarežģītāk, bet to darīt ir arī ārkārtīgi būtiski, lai neveidotos vēl lielāka nevienlīdzība starp dažādām sabiedrības grupām.
Turklāt šeit liela nozīme ir visu iesaistīto pušu sadarbībai, jo ir nepieciešams, lai privātais sektors nodrošina pieejamus pakalpojumus, nevalstiskais sektors iesaistās un pārstāv dažādās sabiedrības grupas, palīdzot ieraudzīt grūtības. Savukārt valsts pusē ir atbildība izmantot savā rīcībā esošos instrumentus, lai aizsargātu visus mūsu cilvēkus.
Lai īstenotu stratēģiju un iedzīvotāji tik tiešām sasniegtu finansiālu ilgtspēju, drošību un labklājību, finanšu pratībai ir jābūt iekļautai politikas plānošanas dokumentos un jāiekļūst prioritāšu sarakstā valsts iestāžu darba un arī budžeta plānos. Nav pieļaujams, ka iedzīvotāju nauda milzīgos apjomos plūst uz krāpnieku kontiem, ka iedzīvotāji uzņemas nesamērīgas parādsaistības un darbojas ēnu ekonomikas zonā, būtiski pasliktinot savu dzīves kvalitāti ilgtermiņā un kopumā nedodot arī nekādu pievienoto vērtību valsts budžetam. Iedzīvotāju finanšu pratības jautājumi apņēmīgi un gudri ir jārisina tagad, jo zemā naudas prasme ietekmē cilvēkus jau šodien un neprasmīgiem lēmumiem būs arī ilgtermiņa negatīvā ietekme. Ir izstrādāta stratēģija, kā to darīt, un nedrīkstam šo dokumentu nolikt plauktā un ļaut tam noputēt. Labākā vieta Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijai 2021.-2027. gadam ir uz mūsu darba galda. Jo vairāk institūciju to sapratīs un finanšu pratības jautājumus liks savā darba plānā, jo labāk tuvākā un tālākā nākotnē dzīvos Latvijas iedzīvotāji