Publicēts: 04.01.2021.
Kristīne Černaja-Mežmale, FKTK padomes locekle
Kristīnes Černajas-Mežmales portrets Klimata pārmaiņas turpina radīt neatgriezenisku kaitējumu nākamajām paaudzēm. Tas prasa šim tematam pievērst lielu uzmanību jau šodien. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izvirzījusi ilgtspējīgas finanses par 2021. gada prioritāti, lai spertu soli ilgtspējas virzienā un mudinātu to darīt arī finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus. Kaut arī šobrīd valsts līmenī lielākā uzmanība tiek veltīta Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai un tās radīto seko ietekmes uz ekonomiku mazināšanai, ir būtiski, lai mēs jau šodien būtu stratēģiski un mērķtiecīgi pārmaiņu ieviesēji ilgtspējas jomā. Nozīmīga loma ir izstrādāto ekonomikas atveseļošanas plānu piedāvātajām iespējām veidot ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un jaunu ekonomiku. Mums vajadzētu nevis atjaunot ierasto kārtību, bet izmantot šo ekonomikas sabremzēšanās impulsu, lai sāktu veidot ilgtspējīgāku un zaļāku ekonomiku. Ilgtspējas trīs dimensijas un finanšu sektors Ilgtspējīgas attīstības jēdziens tiek lietots jau kopš 1992. gada, kad tas tika iekļauts Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā "Mūsu kopējā nākotne". Ilgtspējīgu attīstību skaidro kā "attīstību, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai". To raksturo trīs savstarpēji saistītas dimensijas: vides, sociālā un pārvaldības dimensija, kas plašāk zināmi arī kā ESG (Environment, Social and Governance) faktori. Nozīmīgs pavērsiena punkts ilgtspējas jomas attīstībā bija Parīzes nolīguma izveidošana, kura mērķis ir ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C. Šī mērķa sasniegšanā būtiska loma ir finanšu sektoram, lai veicinātu tādu finanšu plūsmu veidošanu, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicina klimatnoturīgu attīstību. Lai virzītos uz to, nepieciešamas pārmaiņas visā tautsaimniecībā, vispirms noticot, ka šīs pārmaiņas krietni uzlabos ne tikai nākotnes paaudžu, bet arī mūsu pašu dzīves kvalitāti.
Finanšu sektoram ir jādarbojas tā, lai nauda nonāktu zaļākos, tīrākos, sociāli atbildīgākos un ilgtspējīgākos projektos. Finanšu iestādēm ir jāapzinās savu ieguldījumu lēmumu ilgtermiņa ietekme un ar savu rīcību jāvirza pārējie sektori uz paradumu maiņu un ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu.
Pāreja uz klimata neitrālu tautsaimniecību ietver gan iespējas, gan riskus. Attiecībā uz finanšu sektoru identificēti divu veidu riski: fiziskie riski – klimata pārmaiņu dēļ tiek ietekmēta ekonomiskā aktivitāte un aktīvu vērtība (tie ir biežāki ārkārtēji laika apstākļi, piemēram, plūdi, ugunsgrēki vai vides degradācijas dēļ – krasta erozija, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās) un pārejas riski, kas iestājas situācijās, kad normatīvo aktu prasības, tehnoloģiski jaunievedumi, patērētāju un tirgus noskaņojuma maiņa finanšu sektoram var radīt strukturālas pārmaiņas un ievērojamas aktīvu vērtības izmaiņas. Klimata pārmaiņu radītie riski ir uzraugu dienas kārtībā Pasaulē arvien biežāk finanšu tirgus uzraugu dienaskārtībā nonāk ar klimata pārmaiņām saistītie riski. Mēs arvien lielāku uzmanību pievēršam tirgus dalībnieku gatavībai vērtēt ilgtspējas riskus savos portfeļos, risku pārvaldībā un stratēģiskajā līmenī. Tieši šī iemesla dēļ 2021. gadā viens no FKTK stratēģiskajiem darba virzieniem būs saistīts ar ilgtspējīgas finanšu nozares attīstību. FKTK šobrīd izstrādā savu ilgtspējas stratēģiju, kuras īstenošana tiks sākta 2021. gada sākumā, tāpat strādājam, lai ilgtspējas aspektus ieviestu arī uzraudzībā. Šajā gadā sagaidāms, ka sāksim dialogu par šo tematu ar visiem Latvijas finanšu sektora dalībniekiem, lai veidotu kopīgu izpratni par ilgtspējas jautājumiem un paveicamajiem uzdevumiem nākotnē. Arī Eiropas uzraugošās iestādes jau aktīvi strādā pie galvenajiem uzraudzības virzieniem klimata risku pārvaldībā, galvenokārt iedalot tos piecos virzienos:
  1. Pārvaldība: uzraugi sagaida, ka ar ESG faktoriem saistīto risku pārvaldība ir efektīva un ir noteiktas atbildīgās personas un struktūrvienības, kuru uzdevumos ir iekļauti ilgtspējas risku un ESG faktoru pārraudzība, principu ieviešana iestādes darbībā.
  2. Stratēģija: uzraugi vēlas, lai finanšu iestādes, apzinoties potenciālās izmaiņas uzņēmējdarbības vidē, īsteno stratēģisku pieeju, rūpētos par klimata, vides un sociālajiem riskiem.
  3. Riska pārvaldība: finanšu iestādēm jāievieš politikas un procedūras, kuras spēj identificēt, novērtēt, uzraudzīt un pārvaldīt riskus. Uzraugi vēlas redzēt, ka finanšu iestādes vērtēs arī ar ESG faktoriem saistītos riskus un ņems tos vērā savai darbībai piemītošo risku mazināšanas un izvērtēšanas procesā.
  4. Scenāriju analīze un stresa testi: ņemot vērā nākotnes perspektīvu, risku raksturu un ar to saistīto nenoteiktību, attiecībā uz klimatu un vides riskiem finanšu iestādēm metodoloģijās un scenāriju analīzēs jāiekļauj nepieciešamie rīki, lai tās varētu novērtēt klimata pārmaiņu radīto risku mērogu un spētu identificēt risku mazinošās darbības.
  5. Informācijas atklāšana: uzraugi vēlas redzēt, ka finanšu iestādes atklāj informāciju par ESG faktoru potenciālo ietekmi uz iestādes darbību un to, kā iestāde pārvalda šos riskus.
Lai ekonomika spētu pāriet jaunā kvalitātē, būtiska loma būs finanšu nozares spējai pielāgoties un atbalstīt pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku un samazināt negatīvo klimata risku ietekmi. Mums kopīgi ir liela atbildība, lai finanšu iestāžu izvēlētā pieeja ir precīza un atbilstoša. Noteikti nedrīkstam pieļaut nepamatotu ilgtspējas jēdziena izmantošanu, radot riskus tā sauktās zaļmaldināšanas jeb greenwashing spekulācijām. Nenoliedzama ir klimata pārmaiņu ietekme uz finanšu sistēmu un finanšu sistēmas nozīme cīņā ar klimata pārmaiņām. Skaidra un precīza risku identificēšana, piemērojot atbilstošas risku mazinošās aktivitātes, dod jaunas iespējas pārdomātu un uz attīstību vērstu lēmumu pieņemšanā.