Publicēts: 19.01.2007. Aktualizēts: 13.01.2011.
New Page 3

Rīgā 2007. gada 19. janvārī
Par skaidro naudu apgrozībā

Laika posmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 1. janvārim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 22.4% un šī gada 1. janvārī veidoja 1 073.9 milj. latu.
Straujā, galvenokārt uz iekšzemes pieprasījumu balstītā ekonomikas izaugsme, kurā nozīmīga loma bijusi mazumtirdzniecības kāpumam, kā arī noturīgais inflācijas līmenis noteikuši skaidrās naudas apjoma apgrozībā pieauguma tempa paātrināšanos (2005. gadā skaidrās naudas apjoms pieauga par 20.6%). Vienlaikus noteicošā loma kopējās naudas apjoma pieaugumā saglabājās noguldījumiem bankās, kuru gada pieaugums sasniedza 41%. Līdz ar to skaidrās naudas daļa plašajā naudā, kur ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri tiek izmantoti norēķinos, turpināja sarukt. 2006. gada laikā tā samazinājusies no 20.0% līdz 17.6%.

Apgrozībā esošās skaidrās naudas sadalījums pa nomināliem
1 025.8 milj. latu jeb 95.5% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējais daudzums ir monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 6.7%, Ls 10 – 7.4%, Ls 20 – 41.8%, Ls 50 – 6.9%, Ls 100 – 19.7%, Ls 500 – 17.5%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 16.7% (bimetāla divlatnieki – 14.4%, citi – 2.3%), Ls 1 – 46.0%, Ls 0.50 – 13.8%, Ls 0.20 – 7.6%, citas monētas – 1.6–4.7% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir Ls 20 banknošu – 21.5 milj. Tālāk seko Ls 5 – 13.7 milj., Ls 10 – 7.6 milj., Ls 100 – 2.0 milj., Ls 50 – 1.4 milj. un Ls 500 – 359 tūkst. banknošu. Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir attiecīgi 126.0 un 82.1 milj., bet, piemēram, 50 santīmu monētas – 13.3 milj., Ls 1 – 22.1 milj., Ls 2 – 4.0 milj.

Kā redzams no 1. tabulas, gada laikā visu naudas zīmju daudzums apgrozībā ir pieaudzis, taču atšķirīgi dažādiem nomināliem: visvairāk, par 47.4%, pieaudzis Ls 50 banknošu apjoms, bet Ls 10 apjoma kāpums ir tikai 5.4%, kas ir ievērojami mazāk nekā kopējais skaidrās naudas apjoma pieaugums. Šādas izmaiņas skaidrās naudas struktūrā izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti – noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā

 

2006. gada 1. janvārī

 

2007. gada 1. janvārī

Summas

 

Summa

Procentos no

 

Summa

Procentos no

relatīvās

 

(tūkst. Ls)

kopsummas

 

(tūkst. Ls)

kopsummas

pārmaiņas

Ls 5

59 119.7

7.1

 

68 473.5

6.7

+15.8

Ls 10

72 385.1

8.7

 

76 297.8

7.4

+5.4

Ls 20

344 418.3

41.2

 

429 027.6

41.8

+24.6

Ls 50

47 826.3

5.7

 

70 500.2

6.9

+47.4

Ls 100

166 744.4

19.9

 

201 952.8

19.7

+21.1

Ls 500

145 211.5

17.4

 

179 559.0

17.5

+23.7

Kopā banknotes

835 705.3

100

 

1 025 810.9

100

+22.7

2. tabula. Monētas apgrozībā

 

2006. g. 1. janvārī

 

2007. g. 1. janvārī

Summas

 

Summa

Procentos no

 

Summa

Procentos no

relatīvās

 

(tūkst. Ls)

kopsummas

 

(tūkst. Ls)

kopsummas

pārmaiņas

Ls 2

7 187.1
no tiem bimetāla
6 088.2

17.3
bimetāla 14.7  

 

8 026.9
no tiem bimetāla 6 941.1

16.7

bimetāla 14.4

        +11.7
bimetāla
+14.0

Ls 1

18 669.1

44.9

 

22 085.0

46.0

+18.3

50 santīmi

5 757.0

13.9

 

6 647.9

13.8

+15.5

20 santīmi

3 233.4

7.8

 

3 631.8

7.6

+12.3

10 santīmi

2 026.4

4.9

    

2 264.3

4.7

+11.7

5 santīmi

1 471.5

3.5

 

1 713.3

3.6

+16.4

2 santīmi

1 373.3

3.3

 

1 642.5

3.4

+19.6

1 santīms

1 126.4

2.7

 

1 260.4

2.6

+11.9

Jubilejas monētas

724.1

1.7

 

767.9

1.6

+6.0

Kopā monētas

41 568.3

100

 

48 040.0

100

+15.6