Augustā Latvijas tautsaimniecībā turpinājās jau vairākus mēnešus vērojamā dinamiskā attīstība. Nedaudz palēninoties ārvalstu kapitāla ieplūdei banku sektorā, vairāk līdzekļu tika piesaistīts no iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām, un naudas piedāvājums jau trešo mēnesi palielinājās gandrīz vienādā un visai straujā tempā. Augusta pirmajā pusē banku sektora likviditātes līmeni paaugstināja Latvijas Bankas veiktās intervences naudas tirgū ar valūtas apmaiņas (swap) darījumu izsoļu starpniecību. Tas bija galvenais centrālās bankas tīro ārējo aktīvu pieauguma cēlonis. Naudas bāzes kāpumu ietekmēja arī valdības noguldījuma samazināšanās Latvijas Bankā; vienlaikus palielinājās banku noguldījumu apjoms centrālajā bankā. Banku noguldījumu un virsrezervju augstais līmenis krasi samazināja pieprasījumu pēc Latvijas Bankas kredītiem. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 1997. gada astoņos mēnešos sasniedza 31.2 milj. latu. Gada inflācijas līmenis nedaudz pieauga. Valsts parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes bija stabilas un maz atšķīrās no šo likmju līmeņa jūlijā. Augstais banku virsrezervju līmenis noteica starpbanku kredītu likmju samazināšanos, kritās arī uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu likmes, bet no šīs klientu grupas piesaistīto noguldījumu procentu likmes būtiski neatšķīrās no jūlija līmeņa. Latvijas Bankas refinansēšanas likme (4%) jau ceturto mēnesi nemainījās. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu joprojām uzlabojās rūpniecību un ostu darbību, kā arī piena ražošanu raksturojošie rādītāji.
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
Pieprasījuma
Īstermiņa
Ilgtermiņa
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms bankās palielinājās par 26.7 milj. latu jeb 5.8%, t.sk. latos veikto noguldījumu apjoms - par 5.4%, ārvalstu valūtā veikto noguldījumu apjoms - par 6.0%. Noguldījumu pieaugumu veidoja gan pieprasījuma (par 9.3 milj. latu jeb 2.5%), gan arī termiņnoguldījumu (par 17.4 milj. latu jeb 20.4%) apjoma pieaugums. Pieprasījums pēc skaidrās naudas auga lēnāk, un tās apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 7.0 milj. latu jeb 2.4%. Plašās naudas apjoms augustā kopumā palielinājās par 4.4% (salīdzinājumā ar 1996. gada augustu - par 36.3%) - līdz 791.2 milj. latu.
Līdzekļu piesaistes termiņu pagarināšanās, kā arī fiskālā stabilitāte valstī stimulēja bankas vairāk izsniegt kredītus (īstermiņa kredītu apjoms pieauga par 2.8%, ilgtermiņa - par 8.8%), un uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikumi mēneša beigās sasniedza 294.2 milj. latu. Latos izsniegto kredītu kāpums apsteidza ārvalstu valūtā izsniegto kredītu pieaugumu (attiecīgi 9.9% un 3.8%). Auga gan privātajam sektoram, gan valsts uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms (kredītu atlikums palielinājās attiecīgi par 6.0% un 8.9%). Banku sektora neto kredīts centrālajai valdībai samazinājās, bet, samazinoties valdības noguldījumam centrālajā bankā, valdības neto aizņēmums no banku sistēmas pieauga par 9.4% (līdz 136.4 milj. latu).
Nerezidentu nebanku noguldījumu apjoms Latvijas bankās samazinājās par 3.3 milj. latu jeb 1.0% un mēneša beigās veidoja 40.0% no piesaistīto noguldījumu kopsummas. Banku sektora ārzemju pasīvu kopapjoms pieauga par 4.1%. Lai gan palielinājās iekšzemes kredītu apjoms, ievērojama daļa no līdzekļiem tika izvietota ārpus Latvijas. Kaut arī nerezidentiem izsniegto kredītu apjoms samazinājās par 2.0 milj. latu jeb 2.2%, strauji auga banku iegādāto ārvalstu valdību vērtspapīru apjoms (par 34.8 milj. latu jeb 27.9%, t.sk. to valstu valūtās, kuras nav OECD dalībvalstis, - par 28.3 milj. latu). Banku sektora ārzemju aktīvu kopapjoms palielinājās par 4.6%.
Lai gan banku sektora likviditātes līmenis bija relatīvi augsts, bankas savu ikdienas likviditātes pozīciju regulēšanai aktīvi izmantoja starpbanku tirgu. Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu kopapjoms augustā bija 228.3 milj. latu - par 11.9% lielāks nekā jūlijā. Par 18.4% pieauga arī ārvalstu valūtā izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu apjoms. Tā kā starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme bija tikai 2.9% (dienas kredītiem - 2.8%), ļoti zems bija pieprasījums pēc Latvijas Bankas piedāvātajiem aizdevumiem, un to izsniegtais apjoms (2.9 milj. latu) bija 4.7 reizes mazāks nekā iepriekšējā mēnesī, bet vidējā svērtā procentu likme saglabājās 4.0% līmenī. Latvijas Bankas rīkotajās valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) izsolēs izsniegtie kredīti augustā veidoja 95.2% no visiem centrālās bankas aizdevumiem, automātiskie lombarda kredīti - 4.8%. Lielāka bija banku aktivitāte valūtas apmaiņas (swap) darījumu izsolēs. Augustā tajās izsniegto līdzekļu apjoms bija 8.0 milj. latu ar 91 dienas termiņu un vidējo svērto likmi 4.6%. Ārvalstu valūtas piedāvājums Latvijas Bankai pieauga gandrīz tikai valūtas apmaiņas darījumu izsoļu rezultātā, jo ārvalstu valūtas neto iepirkums (0.3 milj. latu vērtībā) bija zems. Centrālās bankas tīrie ārējie aktīvi pieauga par 2.1%, un emitētās nacionālās valūtas segums ar tiem bija 108.6%. Valdības noguldījuma atlikums centrālajā bankā samazinājās par 22.3 milj. latu, un Latvijas Bankas neto kredīts valdībai pieauga. Banku sektoram izsniegto kredītu atlikums samazinājās. Naudas bāze palielinājās par 20.3 milj. latu jeb 5.5% un mēneša beigās bija 389.3 milj. latu.
Augustā situācija pasaules valūtas tirgū bija visai stabila. Pēc vairākus mēnešus ilga krituma nedaudz pieauga Vācijas markas un Francijas franka kurss. Minēto valūtu kurss attiecībā pret latu mēneša laikā palielinājās attiecīgi par 0.9% un 1.2%, savukārt ASV dolāra vērtība attiecībā pret latu samazinājās par 0.2%, Japānas jenas - par 0.4% un Lielbritānijas sterliņu mārciņas - par 1.2%.
Pēc jūlijā vērotā pieprasījuma krituma valsts parādzīmju tirgū augustā tas atkal pieauga. Notika viena 12 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsole, kurā tika piedāvātas un pārdotas parādzīmes 12.0 milj. latu vērtībā, pieprasījuma/piedāvājuma attiecībai pieaugot līdz 2.4 (jūlijā - 2.0). Mazāks, tomēr arī augošs, bija pieprasījums pēc 1 un 3 mēnešu parādzīmēm (attiecīgi 1.4 un 1.9), un tikai 6 mēnešu parādzīmju pieprasījums samazinājās. Parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes bija stabilas un daudz neatšķīrās no jūlija līmeņa. Vidējo svērto diskonta likmju līmenis augustā 1 un 3 mēnešu parādzīmēm bija nedaudz augstāks nekā jūlijā - attiecīgi 3.9% un 4.0%. 6 mēnešu parādzīmēm tas saglabājās 4.3% līmenī, bet 12 mēnešu parādzīmju izsoles vidējā svērtā diskonta likme bija zemāka nekā iepriekšējā mēnesī - 5.8%. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms palielinājās par 2.7% un augusta beigās bija 147.9 milj. latu. 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars mēneša beigās bija 61.9%, bet 6 mēnešu parādzīmju - 18.6% no apgrozībā esošo vērtspapīru atlikuma.
Latvijas Bankā reģistrēto vērtspapīru otrreizējā tirgus darījumu apjoma kāpumu (1.5 reizes) galvenokārt izraisīja Valsts kases operācijas.
Patēriņa cenu indekss augustā bija 100.4% un šī gada astoņos mēnešos - 105.2%, bet gada inflācija - 8.6% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 17.5%). Visvairāk cenu kāpumu ietekmēja dzīvokļa īres maksas pieaugums, kurš izraisīja dzīvokļa īres un uzturēšanas izdevumu palielināšanos par 4.3%. Salīdzinoši liela bija arī cukura (par 4.2%) un degvielas (par 2.8%) cenu pieauguma ietekme. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos patēriņa cenu līmeni pazemināja uztura produktu cenu kritums (par 2.0%, t.sk. dārzeņiem par 36.9% un kartupeļiem par 13.0%). Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar jūliju palielinājās par 0.7%, bet kopš 1996. gada augusta - par 3.8%.
Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 2.7% un bija Ls 131.99. Neraugoties uz vidējās darba samaksas kritumu, strādājošo pirktspēja pēdējo 12 mēnešu laikā palielinājās par 9.2%.
Makroekonomiskie rādītāji
1997 | |||
VII |
VIII | ||
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa pārmaiņas (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %) |
8.1 |
2.2 | |
Inflācija (patēriņa cenu indeksa pārmaiņas) |
|||
Mēneša (%) |
0.5 |
0.4 | |
Gada (%) |
7.7 |
8.6 | |
Reģistrēto bezdarbnieku skaits perioda beigās |
93 915 |
91 384 | |
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) |
7.5 |
7.3 | |
Valsts pamatbudžeta bilance (milj. latu) |
28.4 |
31.2 | |
Ārējā tirdzniecība (milj. latu) |
|||
Eksports |
82.8 |
* | |
Imports |
128.3 |
* | |
Bilance |
-45.5 |
* |
* Datu vēl nav.
Avots: LR Valsts statistikas komitejas dati.
Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*
1997 | ||||
VII |
VIII | |||
Banku sistēma | ||||
M2X |
757.6 |
791.2 | ||
Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) |
294.5 |
301.5 | ||
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi |
463.0 |
489.7 | ||
Pieprasījuma noguldījumi |
377.8 |
387.1 | ||
Termiņnoguldījumi |
85.2 |
102.6 | ||
M2D |
509.9 |
528.5 | ||
Tīrie ārējie aktīvi |
573.5 |
592.1 | ||
Tīrie iekšējie aktīvi |
184.1 |
199.0 | ||
Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām |
277.0 |
294.2 | ||
Īstermiņa kredīti |
120.4 |
123.8 | ||
Ilgtermiņa kredīti |
156.6 |
170.4 | ||
Kredīti valdībai (neto) |
124.7 |
136.4 | ||
Latvijas Banka | ||||
M0 |
369.0 |
389.3 | ||
Skaidrā nauda apgrozībā |
313.8 |
322.9 | ||
Noguldījumi Latvijas Bankā latos |
55.0 |
66.2 | ||
Noguldījumi Latvijas Bankā ārvalstu valūtā |
0.2 |
0.2 | ||
Tīrie ārējie aktīvi |
414.2 |
422.7 | ||
Tīrie iekšējie aktīvi |
-45.2 |
-33.4 | ||
Kredīti |
33.7 |
45.3 | ||
Bankām |
11.0 |
0.8 | ||
Valdībai (neto) |
22.7 |
44.5 | ||
Pārējie aktīvi (neto) |
-78.9 |
-78.7 | ||
Ārējās rezerves* |
746.70 |
762.50 | ||
Zelts |
74.24 |
74.36 | ||
Speciālās aizņēmuma tiesības |
1.47 |
2.02 | ||
Rezerves pozīcija Starptautiskajā valūtas fondā |
0.01 |
0.01 | ||
Ārvalstu konvertējamās valūtas |
670.98 |
686.11 |
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
1997 | |||
VII |
VIII | ||
Iekšzemes kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes | |||
Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme |
3.9 |
2.9 | |
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes | |||
Īstermiņa kredīti (izsniegti latos) |
15.4 |
13.9 | |
Īstermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) |
14.2 |
13.8 | |
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos) |
13.4 |
13.0 | |
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) |
12.5 |
11.1 | |
No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes | |||
Pieprasījuma noguldījumi (veikti latos) |
1.7 |
1.5 | |
Pieprasījuma noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) |
1.3 |
1.1 | |
Īstermiņa noguldījumi (veikti latos) |
5.4 |
5.6 | |
Īstermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) |
4.8 |
4.9 | |
Ilgtermiņa noguldījumi (veikti latos) |
6.9 |
7.0 | |
Ilgtermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) |
6.4 |
5.3 | |
Latvijas Bankas refinansēšanas likme (perioda beigās; %) |
4.0 |
4.0 | |
Ārvalstu valūtu kursi (perioda beigās) | |||
Ls pret USD |
0.5890 |
0.5880 | |
Ls pret DEM |
0.3210 |
0.3240 | |
Ls pret GBP |
0.9610 |
0.9490 | |
Ls pret FRF |
0.0952 |
0.0963 | |
Ls pret 100 JPY |
0.4980 |
0.4960 |
Augustā bezdarbnieku skaita samazināšanos veicināja gan sezonāli faktori, gan grozījumi likumdošanas aktos, kuri nosaka tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Reģistrēto bezdarbnieku skaits kritās par 2.5 tūkst. cilvēku, un to īpatsvars samazinājās līdz 7.3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Veiksmīgi attīstījās svarīgākās tautsaimniecības reālā sektora nozares. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 2.2%, piena ražošana - par 5.6%. Par 0.5% palielinājās ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms.
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
Īstermiņa
Ilgtermiņa (ieskaitot G-24 kredītus)
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)
1997 | |||
VII |
VIII | ||
Banku rezerves |
73.6 |
87.0 | |
Nacionālā valūta banku kasēs |
19.3 |
21.4 | |
Korespondentkonti Latvijas Bankā |
54.3 |
65.5 | |
Ārzemju aktīvi |
787.1 |
823.0 | |
Ārvalstu valūta banku kasēs |
34.3 |
30.9 | |
Prasības pret ārvalstu bankām |
389.7 |
384.9 | |
Prasības pret ārvalstu nebankām |
363.0 |
407.2 | |
Prasības pret centrālo valdību (neto) |
129.5 |
118.6 | |
Prasības pret pašvaldībām (neto) |
-27.5 |
-26.7 | |
Prasības pret valsts uzņēmumiem |
19.8 |
21.6 | |
Prasības pret privātuzņēmumiem |
243.0 |
257.1 | |
Prasības pret privātpersonām |
28.1 |
29.8 | |
Neklasificētie aktīvi |
147.2 |
157.9 | |
Fiksētie aktīvi |
74.9 |
76.1 | |
Nauda ceļā |
4.3 |
3.7 | |
Pārējie aktīvi |
39.8 |
40.9 | |
Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm |
28.2 |
37.2 | |
AKTĪVI PAVISAM |
1 400.9 |
1 468.3 | |
Pieprasījuma noguldījumi |
178.6 |
189.8 | |
Valsts uzņēmumu |
27.9 |
26.0 | |
Privātuzņēmumu |
96.5 |
107.5 | |
Privātpersonu |
54.3 |
56.3 | |
Termiņa un krājnoguldījumi |
36.7 |
37.3 | |
Valsts uzņēmumu |
2.9 |
2.9 | |
Privātuzņēmumu |
6.6 |
7.1 | |
Privātpersonu |
27.2 |
27.3 | |
Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā |
247.7 |
262.7 | |
Valsts uzņēmumu |
49.0 |
67.0 | |
Privātuzņēmumu |
119.7 |
115.3 | |
Privātpersonu |
79.0 |
80.4 | |
Tranzīta fondi |
20.6 |
20.0 | |
Ārzemju pasīvi |
627.8 |
653.5 | |
Saistības pret ārvalstu bankām |
63.9 |
86.4 | |
Saistības pret ārvalstu nebankām |
563.9 |
567.1 | |
Saistības pret Latvijas Banku |
10.1 |
0.2 | |
Izlaistās obligācijas un vērtspapīri |
1.0 |
4.2 | |
Kapitāls |
167.3 |
160.0 | |
Neklasificētie pasīvi |
111.0 |
140.6 | |
Nauda ceļā |
52.5 |
63.9 | |
Pārējie pasīvi |
34.2 |
45.2 | |
Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm |
24.3 |
31.6 | |
PASĪVI PAVISAM |
1 400.9 |
1 468.3 |
|
Jautājumus lūdzam sūtīt |