ISSN 1407-1762
11. septembrī notikušie terora akti negatīvi ietekmēja ASV un pasaules tautsaimniecību, izraisot ekonomisko lejupslīdi daudzos reģionos. Latvijas tautsaimniecībā saglabājās iepriekšējo mēnešu tendences, un banku sistēmas darbības rādītāji septembrī būtiski nemainījās. Lai gan nedaudz samazinājās banku sektora piesaistīto iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums (par 1.8%) un pieauga skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs; par 2.3%), plašā nauda gandrīz nemainījās (samazinājums - 0.5%). Turpināja augt gan izsniegto kredītu atlikums (par 2.3%), gan kredītiestāžu peļņa (par 6.6%). Pazeminājās plašās naudas, piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu atlikuma gada pieauguma temps. Auga iekšzemes nebanku pieprasījums pēc latos izsniegtiem kredītiem, tāpēc nedaudz paaugstinājās starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme un Latvijas Bankas kredītu pieprasījums.
Patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0.6%, bet gada inflācija sasniedza 3.6% un gada pamatinflācija - 3.4%. Preču cenas salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0.8%, bet pakalpojumu cenas - par 0.3%. Lielākā inflāciju palielinošā ietekme bija sezonālajam apģērba un apavu cenu kāpumam (par 4.3%), kā arī atsevišķu pārtikas produktu cenu pieaugumam (dārzeņu un kartupeļu cenas palielinājās par 5.9%, auga arī gaļas, zivju un piena produktu cenas). Paaugstinājās maksa par izglītības pakalpojumiem (vidēji par 5.9%) un medikamentu cenas (par 1.6%).
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums bankās samazinājās par 18.0 milj. latu, vienlaikus par 10.2 milj. latu pieaugot skaidrajai naudai apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs). Latos veikto noguldījumu atlikums gandrīz nemainījās, bet samazinājās ārvalstu valūtā veikto noguldījumu atlikums. Mazliet saruka pieprasījuma noguldījumu atlikums, kritās arī noguldījumu ar termiņu līdz 6 mēnešiem atlikums, bet pieauga ilgāka termiņa noguldījumu atlikums.
Naudas piedāvājuma nelielo sarukumu noteica banku sistēmas tīro ārējo aktīvu samazināšanās (par 24.0 milj. latu), tīrajiem iekšējiem aktīviem turpinot augt iekšzemes kredīta kāpuma rezultātā (pieaugums - 16.2 milj. latu). Tādējādi atšķirībā no plašās naudas M2X iekšzemes naudas piedāvājums M2D pieauga arī septembrī (par 9.0 milj. latu jeb 0.9%). Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 25.9 milj. latu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 43.4%). Īstermiņa kredītu atlikums palielinājās par 26.1 milj. latu, bet ilgtermiņa kredītu atlikums nemainījās. Latos un ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums pieauga attiecīgi par 1.7% un 2.8%. Visvairāk (par 10.7 milj. latu jeb 6.3%) palielinājās hipotēku kredīta atlikums, bet auga arī komerckredīta un industriālā kredīta atlikums (attiecīgi par 6.9 milj. latu un 2.2 milj. latu). Ārvalstu valūtā izsniegto kredītu apjoma pieaugumu veicināja izteikta, jau otro mēnesi pēc kārtas vērojama OECD valstu valūtās izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējās svērtās procentu likmes samazināšanās (septembrī - 7.8%) sakarā ar nozīmīgāko procentu likmju kritumu pasaules naudas tirgū. Nedaudz saruka arī iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme.
Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un eiro kurss
ASV
dolāra kurss
Eiro
kurss
Pasaules valūtas tirgu septembrī būtiski ietekmēja terora akti ASV un ar tiem saistītie notikumi: īslaicīga tirgu darbības apturēšana, lielāko pasaules valstu centrālo banku bāzes procentu likmju pazemināšana un intervences tirgū, lai mazinātu terora aktu negatīvās sekas un paātrinātu tautsaimniecības atveseļošanos. Veiksmīgas centrālo banku un valdību darbības rezultātā valūtas tirgū nenotika būtiskas svārstības. Latvijas Bankas noteiktie SDR valūtu groza valūtu kursi attiecībā pret latu mainījās minimāli. Gan eiro, gan Japānas jenas kurss attiecībā pret latu pieauga par 0.6% un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss - par 1.0%, bet ASV dolāra kurss samazinājās par 0.8%.
Emitētās nacionālās valūtas segums
(milj. latu)
Latvijas
Bankas tīrie ārējie aktīvi
Naudas
bāze
Naudas bāze septembrī palielinājās par 5.8 milj. latu jeb 1.0%. M0 pieaugumu noteica bankām izsniegto Latvijas Bankas kredītu atlikuma palielināšanās par 20.6 milj. latu. Valdības noguldījuma atlikums centrālajā bankā palielinājās par 12.5 milj. latu, bet centrālās bankas īpašumā esošo valsts vērtspapīru portfelis pieauga tikai par 4.2 milj. latu. Latvijas Banka samazināja repo kredītu piedāvājumu, tāpēc mazāks nekā augustā bija izsniegto repo kredītu apjoms, bet bankas izmantoja pieprasījuma lombarda kredītus. Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi septembrī samazinājās par 0.5%, jo bankām tika atmaksāti iepriekšējos mēnešos notikušajos valūtas mijmaiņas darījumos saņemtie ārvalstu valūtas līdzekļi un šo darījumu atlikums samazinājās par 5.0 milj. latu.
Iekšzemes starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme palielinājās līdz 5.3%. Paaugstinājās arī uz nakti izsniegto kredītu RIGIBOR (no 3.6% mēneša sākumā līdz 6.1% mēneša beigās), tomēr ilgāka termiņa kredītiem RIGIBOR nepaaugstinājās. Ar septembri sākta procentu likmju kotācija kredītiem ar 12 mēnešu termiņu (mēneša beigās - 7.6%). Izsniegto starpbanku kredītu apjoms salīdzinājumā ar augustu samazinājās par 14.7% (līdz 243.5 milj. latu).
Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts 2001. gada septembrī pieauga par 6.6 milj. latu un 2001. gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 43.6 milj. latu (2000. gada atbilstošajā periodā - 63.2 milj. latu). Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 5.1%, bet izdevumi (t.sk. tīrie aizdevumi) - par 3.3%. Valsts parāds septembrī saruka līdz 636.1 milj. latu, galvenokārt krītoties iekšējam parādam. Tā kā jaunu valsts vērtspapīru emisija nenotika, bet turpinājās to dzēšana, apgrozībā esošo valsts vērtspapīru apjoms samazinājās par 12.7 milj. latu un septembra beigās bija 293.3 milj. latu (48.4% no tiem bija 5 gadu obligācijas un 24.1% - 3 gadu obligācijas).
Divus mēnešus bezdarba līmenis bija nemainīgs (7.7%), bet septembrī tas pazeminājās par 0.1 procentu punktu (līdz zemākajam līmenim kopš 1998. gada septembra). Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits bija par 3.2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.
Ostu darbību raksturojošie rādītāji pieauga straujāk nekā augustā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kravu (galvenokārt naftas un naftas produktu) apgrozības pieaugums Ventspils ostā sasniedza 29.9%. Kravu apgrozībai augot arī Rīgas (par 6.7%) un mazajās ostās, Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms palielinājās par 22.5%. Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms pieauga tikai par 0.2%.
Ražotāju cenu indekss rūpniecībā septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 0.2%, bet salīdzinājumā ar 2000. gada septembri palielinājās par 1.9%.
Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par rūpniecības un tirdzniecības attīstību augustā liecina, ka turpinās stabila šo nozaru izaugsme. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss augustā palielinājās par 7.0% (t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 7.4%), bet mazumtirdzniecības apgrozījums - par 6.0%.
Makroekonomiskie rādītāji
* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)
Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī
starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami
Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena
padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).
Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā (Finanšu informācija - Latvijas Banka).
© Latvijas Banka, 2001
Pārpublicējot obligāta avota norāde.Reģistrācijas apliecība Nr. 1718
|
|
| Monetārais Biļetens 9/2001 - Adobe PDF formātā |
|
|
|
Jautājumus un ierosinājumus lūdzam sūtīt |