Publicēts: 01.01.2013.

Patēriņa cenu indekss (PCI) 1999. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 0.5%. Aprīlī patēriņa cenas samazinājās (par 0.1%), bet maijā un jūnijā pieauga (attiecīgi par 0.4% un 0.7%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu PCI 2. ceturksnī palielinājās par 1.8%, bet jūnijā - par 1.9% (sk. 1. att.).

Cenu samazināšanos aprīlī galvenokārt izraisīja lielākās patēriņa grupas - pārtikas (uztura produktu, alkoholisko dzērienu un tabakas) - cenu kritums (par 0.7%). Lai gan maijā un jūnijā vairāku pārtikas produktu (gaļas, zivju, piena produktu) cenas turpināja samazināties, strauji augošās dārzeņu un kartupeļu cenas izraisīja uztura produktu cenu pieaugumu. 2. ceturksnī patēriņa cenu pieaugumu ietekmēja degvielas cenu kāpums (par 6.1%), kas bija saistīts ar naftas produktu cenu pieaugumu pasaulē. Jūnijā cenu kāpumu veicināja telefona pakalpojumu tarifu palielināšanās (par 18.7%). Tādējādi 2. ceturksnī pakalpojumu cenas pieauga par 2.4%, bet preču cenas - tikai par 0.7%.

Jau trešo ceturksni pēc kārtas kritās eksporta cenas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni 2. ceturksnī tās saruka par 0.8%. Visvairāk samazinājās dažādu rūpniecības preču (galvenokārt mēbeļu; par 10.2%) un pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot dzērienus un tabaku; par 7.7%) cenas. Visstraujāk palielinājās dzīvnieku un lopkopības produkcijas (par 7.2%), metālu un to izstrādājumu (par 6.5%) un koksnes papīrmasas, papīra un kartona (par 4.3%) cenas. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksporta cenas samazinājās par 3.5%, jo kritās visu nozīmīgāko eksporta preču (izņemot dzīvniekus un lopkopības produkciju) cenas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni lielākais eksporta reālais pieaugums bija pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot dzērienus un tabaku; par 21.7%), mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu (par 14.0%), koksnes un tās izstrādājumu (par 10.4%) grupā.

Dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstību Latvijā 1. ceturksnī liecina, ka, turpinot samazināties ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes un apstrādes rūpniecības, kā arī lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības pievienotās vērtības apjomam, šo nozaru ieguldījums kopējā pievienotajā vērtībā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka (attiecīgi par 34.6%, 17.3% un 1.4%). Lai gan būvniecībā un zvejniecībā bija vērojams pievienotās vērtības kāpums (attiecīgi par 10.0% un 6.1%), preču sektora pievienotā vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni samazinājās par 10.2%.

Kritumu pilnībā kompensēt nespēja pievienotās vērtības pieaugums (par 3.3%) pakalpojumu sektorā, un reālais IKP 1999. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 2.3% (sk. 2. att.). Šis samazinājums, saglabājoties zemai inflācijai, noteica lēnu nominālā IKP pieaugumu (par 0.3%).

Pakalpojumu sektora attīstību palēnināja pievienotās vērtības lejupslīde transporta, glabāšanas un sakaru nozarē (par 3.5%). Vienlaikus turpinājās lielākās pakalpojumu nozares - tirdzniecības -, operāciju ar nekustamo īpašumu, nomas un citas komercdarbības strauja attīstība. Šo nozaru ieguldījums kopējā pievienotajā vērtībā pārsniedza iepriekšējā gada 1. ceturkšņa līmeni (attiecīgi par 11.4% un 18.8%).

2. ceturksnī strauji aktivizējās naftas tranzīts, būtiski uzlabojot visus ar to saistītos transporta sektora rādītājus. Pa cauruļvadiem transportētās naftas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 50.3%. Ventspils ostas nosūtīto un saņemto kravu apjoms pieauga par 17.6%. Kaut arī Rīgas un Liepājas ostas nosūtīto un saņemto kravu apjoms bija nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā (attiecīgi par 0.3% un 5.6%), kopējais Latvijas ostu nosūtīto un saņemto kravu apjoms ievērojami palielinājās (par 11.3%; sk. 3. att.). Arī ar ostu darbību saistīto dzelzceļa transporta tranzītpārvadājumu apjoms jūtami pieauga (par 8.3%), bet, tā kā pārējo dzelzceļa transporta tranzītpārvadājumu dinamika bija negatīva, tranzīts pa dzelzceļu pieauga mazāk (par 4.7%). Samazinoties pārējo dzelzceļa pārvadājumu apjomam, kopējais pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms saruka par 6.9%.

Apstrādes rūpniecības attīstību 2. ceturksnī turpināja ietekmēt Krievijas krīzes sekas. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu apstrādes rūpniecības fiziskā apjoma indekss samazinājās par 16.8%. Ražošanas apjoms joprojām visvairāk saruka radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā (par 69.7%), citur neklasificētu elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā (par 45.5%), ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā (par 44.9%) un dažās citās nozarēs, kuru produkcijas noiets galvenokārt saistīts ar Krievijas tirgu. Ražošanas pieaugums bija vērojams pārējo transportlīdzekļu ražošanā (par 6.2%), apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā (par 3.1%), kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles; par 3.2%), jo šai produkcijai ir stabils noiets rietumu tirgos.

Produkcijas noieta problēmas joprojām veicināja ražotāju cenu indeksa samazināšanos, tomēr ražotāju cenu lejupslīdes temps palēninājās. Ražotāju cenu indekss apstrādes rūpniecībā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 0.9%. Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražotāju cenas palielinājās par 2.6%. Arī elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē, sadārdzinoties elektroenerģijas ražošanai un sadalei un tvaika un karstā ūdens piegādei, ražotāju cenu indekss pieauga par 1.0%. Ražotāju cenu indekss rūpniecībā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni 2. ceturksnī samazinājās tikai par 0.5%, bet jūnijā salīdzinājumā ar 1998. gada jūniju - par 5.2% (sk. 4. att.).

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kritās gaļas (par 10.4%), piena (par 15.7%) un olu (par 2.3%) ražošanas apjoms. 2. ceturksnī turpinājās lopkopības produktu iepirkuma cenu un produkcijas ražošanas apjoma lejupslīde. Mājlopu un putnu iepirkuma cenas aprīlī bija par 24.2%, maijā - par 25.0% un jūnijā - par 20.8% zemākas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā mēnesī. Arī piena iepirkuma cenas samazinājās (attiecīgi par 19.0%, 17.4% un 16.1%).

Pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, palielinājās mazumtirdzniecības apgrozījums, tomēr tā kāpuma temps pakāpeniski samazinājās. 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 6.0% (pieaugums salīdzinājumā ar 1. ceturksni - 11.3%).

Par tautsaimniecības atveseļošanās iespējām liecināja straujais nefinanšu investīciju pieaugums 1999. gada 1. ceturksnī (salīdzināmajās cenās - par 28.0%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. 1998. gada 1. ceturksnī, kad Krievijas krīze vēl nebija skārusi Latvijas tautsaimniecību, nefinanšu investīciju apjoms pieauga tikai par 15.0%. Nefinanšu investīciju kopapjoms 1999. gada 1. ceturksnī bija 140.1 milj. latu, un to lielākā daļa (93.5 milj. latu jeb 66.7%) tika ieguldīta pakalpojumu sektorā. Vislielākais nefinanšu investīciju apjoms tika ieguldīts transporta, glabāšanas un sakaru nozarē (29.8 milj. latu jeb 21.3% no nefinanšu investīciju kopapjoma). Apstrādes rūpniecībā tika ieguldīti 18.9% no nefinanšu investīciju kopapjoma, tirdzniecībā - 14.3%, valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā - 14.1%. Nefinanšu investīciju reālais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija vērojams gandrīz visās nozarēs (no 18.0% tirdzniecībā līdz 74.0% izglītībā). Nefinanšu investīciju un pievienotās vērtības straujāks pieaugums pakalpojumu sektorā liecināja par tautsaimniecības strukturālo pārmaiņu turpināšanos un pakalpojumu sektora nozīmes pieaugumu.

Lielākā nefinanšu investīciju daļa apstrādes rūpniecībā ieguldīta svarīgākajās ražošanas un eksporta nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles; 31.9% no nefinanšu investīciju kopapjoma), pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (22.4%), kā arī izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (14.8%).