Publicēts: 01.01.2013.

Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgū 4. ceturksnī gan kopējais valsts vērtspapīru piedāvājums, gan banku pieprasījums pēc tiem, gan vērtspapīru emisijas apjoms bija ievērojami lielāks nekā 3. ceturksnī. Kāpumu noteica gan 3 gadu obligāciju izsole novembrī (3. ceturksnī valsts obligāciju izsole nenotika), gan pietiekami augstā banku sektora likviditāte. Valsts vērtspapīru pieprasījuma un piedāvājuma attiecība palielinājās no 1.87 3. ceturksnī līdz 2.04 4. ceturksnī. Ceturkšņa laikā notika divas 3 mēnešu, trīs 6 mēnešu un viena 12 mēnešu parādzīmju izsole, kā arī 3 gadu obligāciju izsole. Izsolēs pieprasītais un pārdotais valsts vērtspapīru apjoms bija attiecīgi 103.9 milj. latu un 48.9 milj. latu.

3 mēnešu parādzīmes tika emitētas 1.9 milj. latu apjomā (3. ceturksnī - 0.2 milj. latu). Arī 6 mēnešu un 12 mēnešu parādzīmju emisijas apjoms (attiecīgi 12.0 milj. latu un 10.0 milj. latu) pārsniedza 3. ceturkšņa apjomu (7.3 milj. latu un 8.0 milj. latu). 3 gadu obligācijas tika emitētas 25.0 milj. latu apjomā.

No jauna emitēto valsts vērtspapīru apjomam nedaudz pārsniedzot dzēsto valsts vērtspapīru apjomu, apgrozībā esošo valsts vērtspapīru kopapjoms palielinājās par 1.3% un decembra beigās bija 215.7 milj. latu. Lielāko daļu apjoma veidoja obligācijas un 12 mēnešu parādzīmes (sk. 19. att.). Apgrozībā esošo valsts vērtspapīru kopapjomā 3 gadu obligāciju īpatsvars pārskata ceturksnī palielinājās no 11.8% (septembrī) līdz 23.2% (decembrī), bet samazinājās 5 gadu obligāciju (attiecīgi no 28.2% līdz 27.8%), 2 gadu obligāciju (no 31.0% līdz 22.7%) un 12 mēnešu parādzīmju (no 20.7% līdz 16.5%) īpatsvars. Nedaudz pieauga 3 un 6 mēnešu parādzīmju īpatsvars (gada beigās - attiecīgi 0.9% un 8.9%).

19. attēls
Valsts vērtspapīri
(milj. latu)

 1 mēneša parādzīmes
 3 mēnešu parādzīmes
 6 mēnešu parādzīmes
 12 mēnešu parādzīmes
 2 gadu obligācijas
 3 gadu obligācijas
 5 gadu obligācijas

Valsts parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes (sk. 20. att.) 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni gandrīz nemainījās. 3 mēnešu un 6 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme 4. ceturksnī bija nedaudz augstāka nekā 3. ceturksnī - attiecīgi 4.0% (3. ceturksnī - 3.4%) un 4.9% (4.5%). 12 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme pazeminājās no 5.7% līdz 5.5%. Savukārt 3 gadu obligāciju fiksētā peļņas likme (6.75%) bija ievērojami zemāka nekā iepriekšējā šāda termiņa vērtspapīru izsolē 2000. gada janvārī (9.25%). Tas liecināja par Latvijas iekšējo risku mazināšanos un paredzamu ilgtermiņa stabilitāti.

20. attēls
Izsolēs pārdoto valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru vidējās svērtās diskonta likmes un fiksētā ienākuma likmes
(%)

 1 mēneša 
 3 mēnešu 
 6 mēnešu 
 12 mēnešu 
 2 gadu 
 3 gadu 
 5 gadu

Valsts obligāciju emisijas rezultātā būtiski aktivizējās arī valsts vērtspapīru otrreizējais tirgus. Lai gan Latvijas Banka joprojām atturējās no līdzdalības šajā tirgū, tā kopējais darījumu apjoms palielinājās par 43.0% (līdz 243.3 milj. latu). Darījumu struktūrā nedaudz samazinājās starp bankām un rezidentu nebankām veikto darījumu īpatsvars (no 96.3% 3. ceturksnī līdz 93.5% 4. ceturksnī), bet pieauga starpbanku (attiecīgi no 1.8% līdz 2.8%) un starp bankām un nerezidentiem (no 1.9% līdz 3.8%) veikto darījumu īpatsvars. Ar valsts obligācijām veikto darījumu īpatsvars bija 90.7% no vērtspapīru otrreizējā tirgū veikto darījumu kopapjoma (3. ceturksnī - 95.3%).

Latvijas Bankas valsts vērtspapīru portfelis sakarā ar to dzēšanu pakāpeniski samazinājās (no 63.2 milj. latu septembra beigās līdz 49.6 milj. latu decembra beigās; neietverot repo darījumos iesaistītos vērtspapīrus). 4. ceturkšņa beigās Latvijas banku sektora, Latvijas Bankas, rezidentu nebanku un nerezidentu banku īpašumā esošo valsts vērtspapīru īpatsvars bija attiecīgi 58.8%, 33.7%, 4.5% un 3.0% no kopapjoma.

Latvijas akciju tirgus kapitalizācija 4. ceturksnī svārstījās robežās starp 381 milj. latu un 429 milj. latu, taču ceturkšņa beigās tā bija tāda pati kā iepriekšējā ceturkšņa beigās (400 milj. latu).

Rīgas Fondu biržas (RFB) kapitalizācijas indekss Dow Jones Riga Stock Exchange (DJRSE) 4. ceturksnī laikā palielinājās par 3.3% (līdz 139.2). DJRSE būtisku pieaugumu oktobra otrajā pusē noteica a/s "Ventspils Nafta" akciju cenu straujais kāpums pēc Latvijas Privatizācijas aģentūras paziņojuma par atlikušo šā uzņēmuma valsts īpašumā esošo akciju pārdošanas principiem. DJRSE pieaugumu veicināja arī tirgū ieplūstošie līdzekļi pēc Skandinaviska Enskilda Banken veiktās a/s "Latvijas Unibanka" akciju atpirkšanas. Atpirkšanas pēdējā dienā - 14. novembrī - RFB tika fiksēts lielākais akciju tirgus apgrozījums dienā (33.8 milj. latu). Liels dienas apgrozījums RFB bija arī decembrī sakarā ar valstij piederošo 2% a/s "Latvijas Gāze" akciju izsoli, kad tika pārdotas visas piedāvātās akcijas kopsummā par 3.8 milj. latu. Izņemot minētos darījumus, RFB akciju tirgus apgrozījums bija samērā neliels, tomēr 4. ceturksnī tas sasniedza 71.0 milj. latu (2.6 reizes vairāk nekā 3. ceturksnī).

Latvijas Centrālajā depozitārijā (LCD) 4. ceturkšņa beigās bija reģistrētas publisko akciju emisijas ar nominālvērtību kopsummu 287.0 milj. latu un slēgto akciju emisijas ar nominālvērtību kopsummu 33.0 milj. latu. Uzņēmumi piesaistīja papildu kapitālu, emitējot parāda vērtspapīrus. LCD reģistrēto korporatīvo parāda vērtspapīru vērtība 2000. gada laikā pieauga par 12.8 milj. latu jeb 37%, bet 4. ceturksnī samazinājās par 11.0 milj. latu jeb 19% un gada beigās bija 47.1 milj. latu. Visvairāk LCD reģistrēto korporatīvo parādzīmju emisiju bija ar 3 mēnešu dzēšanas termiņu. Valsts a/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārskata ceturksnī emitēja 7 gadu hipotekārās ķīlu zīmes ar gada kupona likmi 7.5% (7 gadi ir ilgākais Latvijā emitēto korporatīvo parāda vērtspapīru termiņš). Ar korporatīvajiem parāda vērtspapīriem veikto darījumu apjoms RFB 4. ceturksnī bija 2.9 reizes lielāks nekā 3. ceturksnī.

Būtisks notikums fondu tirgū bija tas, ka valdība decembrī atbalstīja valsts a/s "Latvijas Kuģniecība" privatizācijas nosacījumus, kas paredz 68% no pamatkapitāla pārdot stratēģiskajam investoram, bet 15% - publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem.