Publicēts: 03.01.2018.
2018. gada 3. janvārī stājas spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz (pirmā līmeņa ES normatīvie akti) – Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR).

Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kā arī padarīt ES finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas.

  • Finanšu produkti tiks tirgoti regulētās tirdzniecības vietās. Jaunais regulējums sekmēs pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un piekļuvi tirdzniecības vietām, lai novērstu finanšu tirgu strukturālās nepilnības. Ievērojami mainīsies darījumu pārredzamība un uzraudzības iestāžu pilnvaras ierobežot tirdzniecību, tādējādi veicinot finanšu tirgus stabilitāti. Finanšu instrumentu tirgū parādīsies jaunas tirdzniecības vietas – Organizētas tirdzniecības sistēmas (OTS), lai pēc iespējas aptvertu neregulētus darījumus. OTS pastāvēs līdztekus esošajām tirdzniecības platformām, piemēram, regulētiem tirgiem. Šobrīd Latvijā darbojas tikai regulētais tirgus (birža) Nasdaq Riga un Nasdaq First North, kas ir reģistrēta kā daudzpusējas tirdzniecības sistēma, turpmāk ES finanšu tirgū ienāks arī jauni licencējamie subjekti – datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji.
  • Labāka pārredzamība. Ar jauno regulējumu pastiprinās pārredzamības prasības, kuras jāpiemēro pirms un pēc finanšu instrumentu tirdzniecības, piemēram, kad tirgus dalībniekiem ir jāpublicē informācija par finanšu instrumentu cenām. Atkarībā no finanšu instrumenta veida šīs prasības ir noteiktas atšķirīgi.
  • Ierobežotas spekulāciju iespējas.  Tiek ierobežots finansiālu darījumu veids, kas var izraisīt pamatproduktu (piemēram, lauksaimniecības produktu) cenu krasu palielināšanos — ieviešot saskaņotu ES sistēmu, kas nosaka preču atvasināto instrumentu veidā glabājamo pozīciju ierobežojumus. Valstu iestādes var ierobežot pozīcijas lielumu, ko attiecīgie tirgus dalībnieki var glabāt preču atvasināto instrumentu veidā.
  • Noteikumu pielāgošana jaunām tehnoloģijām. Ir paredzētas arī specifiskas prasības, kas saistītas ar inovācijām finanšu sfērā, piemērām prasības tādiem tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā automatizētās konsultācijas (robo-advice), vai algoritmisko tirdzniecību. Saskaņā ar jauno regulējumu ir jāievieš kontrolpasākumi tirdzniecības darbībām, ko ļoti lielā ātrumā veic elektroniski, piemēram, “augstas intensitātes tirdzniecību” (tirdzniecības veids, kurā izmanto datorprogrammas, lai veiktu tirdzniecības darījumus lielā ātrumā, izmantojot ātru finanšu datu atjaunošanu). Tehnoloģiju plašākas izmantošanas radītos potenciālos riskus mazina, apvienojot noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai šīs tirdzniecības metodes neapdraudētu pienācīgu tirgus darbību.
  • Ieguldītāju aizsardzības stiprināšana. Ievērojamas izmaiņas paredzētas arī klientiem sniedzamajā un pakalpojumu izmantošanas laikā pieejamajā informācijā. Klientiem turpmāk būs jāsaņem daudz detalizētāka informāciju par plānotajiem un faktiskiem izdevumiem un izmaksām, kas ir saistīti ar pakalpojumu, tajā skaitā summētā veidā, lai atvieglotu dažādus pakalpojumu salīdzināšanas iespējas. Tāpat papildus jau ierastai produkta piemērotības un atbilstības vērtēšanai pirms sniegt pakalpojumu, MiFID II nosaka prasības produktu pārvaldībai, lai izstrādātais un izplatītais investīciju produkts tiktu pielāgots gala klienta vajadzībām. Turklāt ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm jānodrošina, lai to darbinieku atalgojums vai izpildes novērtējumi nekādā veidā nebūtu pretrunā klientu interesēm. Piemēram, tas var notikt gadījumā, kad atalgojums vai izpildes mērķi rada stimulu darbiniekiem ieteikt kādu konkrētu finanšu produktu, nevis citu, kas labāk atbilstu klientu vajadzībām.

Papildus minētajiem diviem pirmā līmeņa tiesību aktiem, Eiropas Komisija ir pieņēmusi arī virkni otrā līmeņa tiesību aktus (t.sk., direktīvu, deleģēto regulu, regulatīvos tehniskos standartus (RTS), īstenošanas tehniskos standartus (ITS)).

MiFID II direktīvas un ar to saistīto regulu prasības attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kredītiestādēm, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un alternatīvo fondu pārvaldniekiem, kuriem ir atļauts sniegt ieguldījumu pakalpojumus un blakuspakalpojumus.

MiFIDII un saistošā Level2 deleģētā direktīva (2017/593) tiek ieviesta Latvijā, veicot grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL), līdz ar to regulējums Latvijā atbildīs ES prasībām. Tā kā FKTK nav likumdošanas iniciatīva, tomēr FKTK eksperti ar savām zināšanām ir piedalījušies likumprojekta sagatavošanā. Patlaban plānotie likuma grozījumi ir saskaņoti ar finanšu sektoru un nozares asociāciju, un oktobrī ir iesniegti Finanšu ministrijai tālākai virzībai. Ņemot vērā likumdošanas procesu Latvijā, Finanšu ministrija nodrošina tālāku likuma grozījumu virzību Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā.

Turpmākai informācijai: Agnese Līcīte FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste tālr.: + 371 67774808; mob.: 29467009 e-pasts: Agnese.Licite@fktk.lv