Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Februārī tautsaimniecības reālajam sektoram, īpaši ostu un dzelzceļa transporta darbībai, bija raksturīga izaugsme. Auga arī galvenie banku darbības rādītāji. Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums palielinājās par 2.7%, bet šai klientu grupai izsniegto kredītu atlikums - par 0.4%. Visai strauji (par 3.4%) palielinājās kredītiestāžu aktīvi, galvenokārt pieaugot ārzemju aktīviem (par 8.6%). Turpināja samazināties decembrī paaugstinātā banku likviditāte - saruka banku noguldījumu atlikums Latvijas Bankā un bankām izsniegto centrālās bankas kredītu atlikums. Vienlaikus nedaudz paaugstinājās naudas tirgus procentu likmes. Fiskālā situācija bija stabila, bezdarba līmenis nemainījās, bet gada inflācija nedaudz pieauga.

Plašā nauda M2X februārī palielinājās par 20.6 milj. latu un mēneša beigās bija 1 017.7 milj. latu. Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 3.4 milj. latu, bet iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums pieauga par 17.2 milj. latu. Turpināja pagarināties piesaistīto resursu termiņš. Pieprasījuma noguldījumu atlikums palielinājās par 1.3%, bet termiņnoguldījumu - par 5.4%. Termiņnoguldījumu īpatsvars noguldījumu atlikumā sasniedza 36.7%. Latos piesaistīto noguldījumu atlikums pieauga par 3.4%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu atlikums - par 2.1%. 
 

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās

(perioda beigās; milj. latu)

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti

Pieprasījuma noguldījumi
Termiņnoguldījumi

Banku sistēmas iekšzemes kredītu atlikums pieauga par 11.3 milj. latu, jo nedaudz pieauga gan iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums, gan banku sistēmas neto kredīts valdībai. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikuma pieaugumu noteica ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikuma pieaugums (par 2.0%), nedaudz samazinoties latos izsniegto kredītu atlikumam. Kredītu termiņstruktūra būtiski nemainījās (ilgtermiņa kredītu atlikuma īpatsvars - 70.5%). 

Banku likviditātes samazināšanās izraisīja iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto īstermiņa un ilgtermiņa kredītu vidējo svērto procentu likmju nelielu palielināšanos salīdzinājumā ar janvāra zemo līmeni (attiecīgi līdz 10.6% un 11.8%). Pieauga arī OECD valstu valūtās izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme (līdz 14.2%), bet nedaudz samazinājās (līdz 11.4%) šajās valūtās izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme. Banku piesaistīto noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes bija stabilas un neatšķīrās no iepriekšējā mēneša līmeņa vairāk par 0.4 procentu punktiem. Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme februārī palielinājās līdz 3.0%, bet šādu kredītu apjoms pieauga 1.5 reizes (līdz 167.2 milj. latu). 

Banku pieprasījums pēc Latvijas Bankas kredītiem tikai nedaudz pārsniedza janvāra zemo līmeni, un bankām izsniegto Latvijas Bankas kredītu apjoms pieauga par 8.5% (līdz 8.3 milj. latu). Latvijas Bankas izsniegto repo kredītu vidējā svērtā procentu likme februārī bija 4.2%. Tomēr bankām izsniegto kredītu atlikums samazinājās aptuveni par trešdaļu, jo tika dzēsti 1999. gada nogalē izsniegtie repo kredīti. Valūtas mijmaiņas darījumu apjoms turpināja samazināties. Latvijas Bankas piesaistīto termiņnoguldījumu apjoms bija samērā neliels (7.1 milj. latu). Centrālās bankas neto prasību pret valdību pieaugumu noteica aktivitāte valdības vērtspapīru otrreizējā tirgū - Latvijas Bankas valdības vērtspapīru portfelis palielinājās par 26.9 milj. latu. 

Mēneša laikā notika pa četrām 1 un 3 mēnešu, divas 6 mēnešu un viena 12 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsole (pieprasījuma un piedāvājuma attiecība - 2.43). 1 mēneša parādzīmes tika pārdotas 2.0 milj. latu, 3 mēnešu - 2.8 milj. latu, 6 mēnešu - 4.0 milj. latu un 12 mēnešu - 10.0 milj. latu apjomā. Apgrozībā esošo valdības vērtspapīru kopapjoms palielinājās par 7.3% un februāra beigās sasniedza rekordapjomu (177.1 milj. latu). 38.4% no tiem bija 2 gadu obligācijas, 34.0% - 12 mēnešu parādzīmes un 14.1% - 3 gadu obligācijas. Pazeminājās valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes, un februārī tās bija zemākās kopš 1998. gada vasaras (3.5% - 1 mēneša, 4.1% - 3 mēnešu, 5.4% - 6 mēnešu un 6.1% - 12 mēnešu parādzīmēm).

Lai gan februārī pasaules valūtas tirgū bija vērojamas diezgan lielas valūtu kursu svārstības, mēneša beigās nozīmīgāko pasaules valūtu kursi būtiski neatšķīrās no to kursiem janvāra beigās. Pēc tam kad Eiropas Centrālā banka (ECB) mēneša sākumā paaugstināja refinansēšanas likmi, eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru pieauga un atkal pārsniedza ASV dolāra vērtību. To sekmēja arī akciju kursu pieaugums Eiropas un kritums ASV fondu biržās. Tomēr mēneša beigās eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru atkal samazinājās, jo naudas piedāvājuma pieauguma temps saruka un ECB publiskie paziņojumi neliecināja par gatavību jau tuvākajā laikā atkārtoti paaugstināt procentu likmes. Attiecībā pret latu ASV dolāra kurss palielinājās (par 1.7%), bet eiro, Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas - samazinājās (attiecīgi par 1.2%, 1.8% un 0.8%). Latvijas Banka neveica intervences valūtas tirgū, bet, bankām atpērkot iepriekšējos mēnešos notikušajos valūtas mijmaiņas darījumos iesaistītos ārvalstu valūtas resursus, centrālās bankas tīrie ārējie aktīvi samazinājās par 12.0 milj. latu jeb 2.3%. Naudas bāze gandrīz nemainījās, un emitētās nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem februāra beigās bija 106.2%.

Valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts februārī salīdzinājumā ar janvāri nemainījās (5.8 milj. latu). Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts bija 5.5 milj. latu. Valdības ārējais parāds februārī samazinājās par 1.6 milj. latu, bet iekšējais parāds, pieaugot apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apjomam, palielinājās par 11.8 milj. latu. Tādējādi kopējais valdības parāds februāra beigās bija 539.8 milj. latu.

Patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0.5%, bet gada inflācija februārī bija 3.4%. Patēriņa cenu indeksa pieaugumu visvairāk ietekmēja uztura produktu cenu kāpums (par 0.6%) un pasažieru transporta tarifu pieaugums (par 5.8%), bet pazeminoša ietekme bija apģērba un apavu cenu kritumam (par 1.2%). Preču cenas palielinājās par 0.3%, bet pakalpojumu - par 1.3%. 

Ražotāju cenu indekss rūpniecībā salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0.1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri - par 0.8%.

Bezdarba līmenis jau ceturto mēnesi nemainījās (9.1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita), bet bezdarbnieku skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās (par 7.2%). Augstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes rajonā (27.7%), bet zemākais - Rīgā (4.7%).

 

Emitētās nacionālās valūtas segums
(milj. latu)

Emitētās nacionālās valūtas segums

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
Naudas bāze

 

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.
 

Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

 

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri palielinājās par 19.1% (t.sk. Ventspils ostā - par 12.4%, Rīgas ostā - par 34.3% un Liepājas ostā - par 32.3%). Turpinājās arī straujš dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma pieaugums (par 39.6%, t.sk. tranzītpārvadājumu - 1.5 reizes un iekšzemes pārvadājumu - par 7.4%).

Gaļas ražošana salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri palielinājās par 16.4%.

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par rūpniecības un tirdzniecības attīstību janvārī. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošā perioda zemo līmeni rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 4.3%. Pieauga gan apstrādes rūpniecības (par 2.3%), gan ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1.6 reizes), gan elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes (par 6.3%) produkcijas fiziskā apjoma indekss. Mazumtirdzniecības apgrozījums, preču eksports un imports palielinājās (attiecīgi par 2.8%, 6.3% un 12.4%).

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

 

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas Internet lappusē (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 2000

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Monetārais Biļetens 2/2000 - Adobe PDF formātā

Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.