Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par iekšzemes kopprodukta pieaugumu 1. ceturksnī (par 3.8%) apstiprināja prognozes par tautsaimniecības izaugsmi 2002. gadā, ko noteica iekšzemes pieprasījuma kāpums. Banku peļņa 2002. gada pirmajos piecos mēnešos sasniedza 18.8 milj. latu (par 13.6% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā), bet banku kapitāls un rezerves mēneša laikā pieauga par 1.5% (līdz 334.9 milj. latu). Bezdarba līmenis maijā samazinājās (līdz 8.0%). Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts 2002. gada pirmajos piecos mēnešos bija 10.2 milj. latu - 2.7 reizes mazāks nekā 2001. gada atbilstošajā periodā.

Patēriņa cenu indekss maijā palielinājās par 0.2%, tāpēc patēriņa cenu gada inflācija un pamatinflācija samazinājās attiecīgi līdz 2.0% (zemākais līmenis kopš 2001. gada aprīļa) un 1.9%. Gada inflācijas kritumu veicināja relatīvi zemāks uztura produktu cenu kāpums 2002. gada pavasarī (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā pārtikas cenas krasi cēlās sakarā ar importa cenu pieaugumu). Patēriņa cenu līmeni maijā paaugstināja atsevišķu pārtikas produktu, degvielas, apavu un ar mājokli saistīto pakalpojumu (ūdens piegādes un kanalizācijas) cenu kāpums.

Plašā nauda un tās sastāvdaļas
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Plašā nauda un tās sastāvdaļas

 M2X(plašā nauda)
 Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi
 Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs)

Plašā nauda maijā bija 1 653.0 milj. latu, un tās gada pieauguma temps nedaudz samazinājās (līdz 20.4%). M2X dinamiku noteica iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikuma kritums par 11.4 milj. latu, samazinoties gan pieprasījuma noguldījumu, gan termiņnoguldījumu atlikumam. Noguldījumu atlikuma gada kāpuma temps saruka līdz 25.7%. Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 5.9 milj. latu.

Neto kredīts valdībai salīdzinājumā ar aprīli pieauga tikai par 3.9 milj. latu, bet iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 25.6 milj. latu, t.sk. ilgtermiņa kredītu atlikums - par 26.7 milj. latu. Latos izsniegto kredītu atlikuma pieaugums (19.7 milj. latu) bija lielākais pēdējo 10 mēnešu laikā, jo samazinājās šādu kredītu procentu likmes, bet ārvalstu valūtās izsniegto kredītu atlikums palielinājās tikai par 5.9 milj. latu. Lai gan, bankām palielinot no nerezidentiem piesaistīto resursu apjomu un samazinot ārvalstīs izvietotos līdzekļus, kredītu atlikums pieauga, tā gada kāpuma temps samazinājās un maijā bija zemākais pēdējā pusgada laikā (41.5%). Visvairāk palielinājās industriālā kredīta (par 10.3 milj. latu jeb 3.0%) un komerckredīta atlikums (par 9.4 milj. latu jeb 1.6%).

Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts maijā pieauga tikai par 2.9 milj. latu (tā ieņēmumi 2002. gada pirmajos piecos mēnešos bija par 10.2%, bet izdevumi - par 7.5% lielāki nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā). Visu nodokļu ieņēmumi, izņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus, 2002. gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās. Visvairāk pieauga pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumi (attiecīgi par 15.2%, 12.8% un 11.6%). Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts maijā samazinājās par 2.5 milj. latu un 2002. gada pirmajos piecos mēnešos bija 9.3 milj. latu. Valdības parāds maija beigās sasniedza 723.1 milj. latu.

Maijā notika 2002. gadā pirmā valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju izsole, kurā tika piedāvātas 5 gadu obligācijas 12.0 milj. latu apjomā. Lai gan pieprasījums 3.8 reizes pārsniedza piedāvājumu, samērā zemā ienesīguma līmeņa dēļ obligācijas tika pārdotas tikai 8.5 milj. latu apjomā ar vidējo peļņas likmi 5.66% (par 2.12 procentu punktiem zemāka nekā iepriekšējā 5 gadu obligāciju izsolē 2001. gada aprīlī). Maijā Valsts kase ar Latvijas Centrālā depozitārija starpniecību pirmo reizi organizēja izsoli, piedāvājot 5 gadu obligācijas ar fiksētu peļņas likmi, un tika pārdotas visas piedāvātās obligācijas 3.0 milj. latu apjomā.

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 9.2%, bet ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme - līdz 8.9%. Joprojām zemākas bija OECD valstu valūtās izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu likmes (attiecīgi 7.9% un 6.4%), būtiski sarūkot latos un OECD valstu valūtās izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējo svērto procentu likmju starpībai. Krasi samazinājās latos veikto noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes (īstermiņa noguldījumiem - līdz 3.1%, bet ilgtermiņa noguldījumiem - līdz 5.2%). Pazeminājās (attiecīgi līdz 1.8% un 2.8%) arī OECD valstu valūtās veikto noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes.

Sakarā ar to, ka ASV tautsaimniecības izaugsme nepaātrinājās, turklāt turpinājās Tuvo Austrumu konflikts un saspringums Indijas un Pakistānas attiecībās, pasaules finanšu tirgos pozitīvas tendences nebija vērojamas. Maija beigās zelta cena sasniedza pēdējo divu gadu augstāko līmeni, pārsniedzot 300 ASV dolārus par Trojas unci. Turpinājās ASV dolāra kursa kritums attiecībā pret pārējām nozīmīgākajām pasaules valūtām. Tādējādi Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss attiecībā pret latu maijā samazinājās (attiecīgi par 1.6% un 1.3%), bet eiro un Japānas jenas kurss pieauga (attiecīgi par 2.3% un 1.2%).

Naudas bāze maijā palielinājās par 7.6 milj. latu, jo bankām izsniegto kredītu atlikums pieauga par 3.3 milj. latu. Naudas bāzes kāpumu veicināja arī valdības noguldījuma atlikuma centrālajā bankā kritums (par 7.2 milj. latu) un banku termiņnoguldījumu atlikuma Latvijas Bankā sarukums (par 9.4 milj. latu). Centrālās bankas tīrie ārējie aktīvi samazinājās par 13.1 milj. latu. Bankas atmaksāja Latvijas Bankai valūtas mijmaiņas darījumos aizņemtos līdzekļus latos, bet valdība veica eiroobligāciju procentu maksājumus. Emitētās nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem bija 116.8%. Latvijas Bankas izsniegto repo kredītu apjoms (45.2 milj. latu) bija 2.9 reizes lielāks nekā aprīlī. Savukārt Latvijas Bankas piesaistīto banku termiņnoguldījumu apjoms samazinājās par 4.4% (līdz 94.8 milj. latu).

Latvijas Banka ar 2002. gada 17. maiju par 0.5 procentu punktiem samazināja banku noguldījumu Latvijas Bankā procentu likmes (noguldījumiem ar septiņu dienu termiņu - līdz 2.5% gadā, bet noguldījumiem ar četrpadsmit dienu termiņu - līdz 2.75% gadā). Banku termiņnoguldījumu procentu likmju samazināšana sekmēs procentu likmju kritumu, kā arī latos un ārvalstu valūtās piedāvāto kredītresursu procentu likmju starpības samazināšanos, tādējādi veicinot kreditēšanas attīstību Latvijā.

Ilgtermiņa kredītu vidējās svērtās procentu likmes
(%)

Ilgtermiņa kredītu vidējās svērtās procentu likmes

 Izsniegti latos
 Izsniegti OECD valstu valūtās

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Naudas tirgus procentu likmes pazeminājās. Starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme saruka līdz 2.9%, un naudas tirgus procentu likmju indekss RIGIBOR samazinājās visu termiņu kredītiem.

Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu būtiski (par 15.6%) palielinājās dzelzceļa transporta kravu pārvadājumu apjoms, pieaugot gan iekšzemes pārvadājumu, gan tranzītpārvadājumu un importa pārvadājumu apjomam. Krasi sarūkot kravu apgrozībai Ventspils ostā, Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms samazinājās par 16.1%.

Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par rūpniecības attīstību aprīlī liecināja, ka, augot pieprasījumam, kā arī sakarā ar lielāku darbadienu skaitu nekā 2001. gada aprīlī rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 6.5%, t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 9.6%. Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 15.4%.

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance


Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā.

© Latvijas Banka, 2002

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718

Monetārais Biļetens 5/2002 - Adobe PDF formātā

Jautājumus un ierosinājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.