Intervences, ko Latvijas Banka veica valūtas tirgū 3. ceturksnī, noteica galvenokārt ārvalstu valūtas plašāka izmantošana norēķiniem un uzkrājumiem. ASV dolāra kursa krišanās, Latvijas tautsaimniecības attīstības problēmas un ārējā parāda apkalpošanas izdevumu pieaugums veicināja iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu latos veikto noguldījumu atlikuma samazināšanos (par 26.0 milj. latu jeb 8.0%). Ārvalstu valūtā veikto noguldījumu atlikums pieauga (par 22.4 milj. latu jeb 8.2%). Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu veikto noguldījumu atlikums 3. ceturksnī samazinājās tikai par 3.5 milj. latu jeb 0.6% (septembra beigās - 596.1 milj. latu). Gan jūlijā, gan septembrī bija vērojams neliels noguldījumu atlikuma kāpums (attiecīgi par 0.1% un 1.7%), bet ceturkšņa samazinājumu noteica tā kritums augustā (par 2.3% jeb 13.7 milj. latu). 3. ceturksnī samazinājās piesaistīto pieprasījuma noguldījumu atlikums, bet palielinājās termiņnoguldījumu atlikums (attiecīgi par 3.7% un 7.6%). Tādējādi pieprasījuma noguldījumu īpatsvars iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjomā samazinājās no 72.7% jūnija beigās līdz 70.4% septembra beigās.
3. ceturksnī samazinājās uzņēmumu (par 5.3 milj. latu jeb 1.5%), bet pieauga privātpersonu (par 1.7 milj. latu jeb 0.7%) veikto noguldījumu atlikums.
Iekšzemes noguldījumu līmenis bija samērā stabils, bet no nerezidentu nebankām piesaistīto noguldījumu apjoms būtiski palielinājās. Šādu noguldījumu atlikums 3. ceturksnī palielinājās par 78.9 milj. latu jeb 18.7% (septembra beigās - 500.7 milj. latu; sk. 8. att.), bet to īpatsvars Latvijas banku sektora piesaistīto noguldījumu kopapjomā septembra beigās sasniedza 45.7% (jūnija beigās - 41.3%). Arī nerezidentu nebanku noguldījumos dominēja pieprasījuma noguldījumi, tomēr to īpatsvars saruka no 85.7% jūnija beigās līdz 76.7% septembra beigās.