Patēriņa cenu indekss (PCI) 2001. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 1.0%, jo salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi janvārī un martā tas pieauga attiecīgi par 0.6% un 0.5%. Tomēr gada inflācija 1. ceturksnī bija ievērojami mazāka nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Savukārt salīdzinājumā ar 2000. gada 1. ceturksni PCI pieauga par 1.1%. Martā gada inflācija bija 1.4%, bet gada pamatinflācija - 0.8% (sk. 1. att.). Inflācijas līmeņa pazemināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nodrošināja lēnāks administratīvi regulējamo cenu un degvielas cenu pieauguma temps.
1. attēls
Patēriņa cenu gada inflācija un pamatinflācija
(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Patēriņa cenu gada inflācija
Patēriņa cenu gada pamatinflācija
Administratīvi regulējamās cenas janvārī pieauga sakarā ar ūdens apgādes un pasta pakalpojumu tarifu palielināšanos, bet, tā kā netika paaugstinātas nodokļu likmes, cenu pieaugums bija mazāks nekā 2000. gada sākumā. Janvārī un februārī turpināja samazināties degvielas cenas. To veicināja ASV dolāra kursa kritums un naftas cenu tendences pasaules tirgū. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni 1. ceturksnī degvielas cenas samazinājās par 2.5%. Preču cenu pārmaiņas galvenokārt noteica uztura produktu, medikamentu un lietoto automašīnu cenu pieaugums, kā arī sakaru līdzekļu un apģērba un apavu cenu samazinājums.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 1. ceturksnī preču cenas pieauga par 0.6%, bet pakalpojumu cenas - par 2.9%.
Eksporta vienības vērtība 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada 4. ceturksni palielinājās par 4.0%. To galvenokārt noteica eksportā dominējošo preču grupu - koksnes un tās izstrādājumu (par 3.4%), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 5.1%), metālu un to izstrādājumu (par 2.2%), dažādu rūpniecības preču (galvenokārt mēbeļu; par 5.1%) - eksporta vienības vērtības pieaugums. Samazinājās mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu (par 1.7%) un pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; par 0.8%) eksporta vienības vērtība.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksporta vienības vērtība 1. ceturksnī palielinājās par 1.8%. Auga metālu un to izstrādājumu (par 9.3%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (par 6.2%) un citu īpatsvara ziņā eksportā mazāk nozīmīgu preču eksporta vienības vērtība. Savukārt kritās eksportā nozīmīgo preču - koksnes un tās izstrādājumu (par 0.9%), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 0.3%), mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu (par 6.1%), dažādu rūpniecības preču (galvenokārt mēbeļu; par 8.9%) - eksporta vienības vērtība. Eksporta vienības vērtībai augot nedaudz, eksporta kāpumu galvenokārt noteica tā izaugsme reālajā izteiksmē (par 9.1%).
Importa vienības vērtība 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās (par 1.7%), jo cēlās augu valsts produktu (par 14.9%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (par 11.3%), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 10.3%) un transportlīdzekļu (par 7.3%) importa vienības vērtība. No importā dominējošajām preču grupām ievērojami samazinājās minerālo produktu (par 15.3%) un mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu (par 1.8%) importa vienības vērtība.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu importa vienības vērtība pieauga (par 3.5%), un to noteica augu valsts produktu (par 14.9%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (par 14.7%), minerālo produktu (par 4.8%), metālu un to izstrādājumu (par 4.2%), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 3.5%) importa vienības vērtības kāpums. Nedaudz samazinājās vienīgi pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; par 0.4%) importa vienības vērtība. Importa apjoms reālajā izteiksmē palielinājās par 12.6%.
Eksporta vienības vērtības pieaugumam apsteidzot importa vienības vērtības kāpumu, tirdzniecības nosacījumi 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni uzlabojās (par 2.3%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tirdzniecības nosacījumi pasliktinājās (par 1.6%), jo lielāks bija importa vienības vērtības pieaugums.
Būvniecības cenas 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu un iepriekšējo ceturksni samazinājās (attiecīgi par 3.4% un 2.5%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni visvairāk kritās pazemes maģistrālo cauruļvadu ierīkošanas (par 4.2%), rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības objektu rekonstrukcijas un celtniecības (par 2.8%) un izglītības un veselības aizsardzības objektu rekonstrukcijas (par 2.8%) izmaksas. Arī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visvairāk samazinājās pazemes maģistrālo cauruļvadu ierīkošanas (par 9.3%) un rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības objektu rekonstrukcijas un celtniecības (par 6.0%) izmaksas. Būvniecības cenu lejupslīdi noteica būvmateriālu cenu un strādājošo darba samaksas krišanās.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ražotāju cenu indekss apstrādes rūpniecībā, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 0.7%, bet elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē - par 0.5%, un rūpniecības ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.7%. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ražotāju cenu indekss gan apstrādes rūpniecībā, gan ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 0.5%, bet elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē - par 0.8%, un rūpniecības ražotāju cenu indekss pieauga par 0.5%.
Iekšzemes kopprodukts salīdzināmajās cenās 2000. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 8.7%, bet 2000. gadā - par 6.6%. Straujo izaugsmi 4. ceturksnī nodrošināja pievienotās vērtības palielināšanās visās nozīmīgākajās tautsaimniecības nozarēs. Pakalpojumu sektora pievienotā vērtība pieauga par 10.2% un preču sektora - par 6.6%.
Pievienotās vērtības pieaugumu preču sektorā noteica būtisks kāpums apstrādes rūpniecībā (par 7.2%) un būvniecībā (par 15.7%), kā arī strauja izaugsme mežsaimniecībā, kokmateriālu sagatavošanā un ar to saistītajos pakalpojumos (par 25.2%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 26.9%).
Pakalpojumu sektorā veiksmīgi attīstījās tirdzniecība (pievienotās vērtības pieaugums - 14.3%), transports, glabāšana un sakari (13.8%), operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība (12.7%), finanšu starpniecība (11.2%) un pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi (9.1%).
Publiskojot šos datus, Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde precizēja datus par iekšzemes kopprodukta izaugsmi salīdzināmajās cenās 2000. gada pirmajos trijos ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (attiecīgi 6.1%, 5.0% un 6.6%).
No iekšzemes pieprasījuma komponentiem (sk. 2. att.) lielāko pieaugumu 2000. gada 4. ceturksnī sasniedza kopējā kapitāla veidošana (salīdzināmajās cenās - 15.4%), tomēr augstais pieauguma temps daļēji saistīts ar salīdzinājuma bāzes zemo līmeni. Kopējās kapitāla veidošanas īpatsvars iekšzemes kopproduktā faktiskajās cenās 4. ceturksnī bija 32.9%.
2. attēls
Iekšzemes kopprodukta izlietojums
(salīdzināmajās cenās; salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Iekšzemes kopprodukts
Privātais patēriņš
Valdības patēriņš
Kopējā kapitāla veidošana Eksports
Imports
Iedzīvotāju ienākumiem 2000. gada 4. ceturksnī pieaugot straujāk par patēriņa preču cenām, palielinājās arī iedzīvotāju pirktspēja, tieši ietekmējot mazumtirdzniecības apgrozījumu, privātpersonu uzkrājumus un citus rādītājus. Mājsaimniecību gala patēriņa izdevumi (59.7% no iekšzemes kopprodukta) palielinājās par 4.6%.
Importa un eksporta starpība samazinājās, reālajam eksporta apjomam pieaugot straujāk nekā reālajam importa apjomam (preču un pakalpojumu eksports salīdzināmajās cenās 2000. gada 4. ceturksnī palielinājās par 8.7%, bet imports - par 5.4%).
Tautsaimniecībā ieguldīto nefinanšu investīciju apjoms faktiskajās cenās 4. ceturksnī sasniedza 317.2 milj. latu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 46.5% un salīdzinājumā ar 1999. gada 4. ceturksni - 26.7%). No 4. ceturksnī veiktajām nefinanšu investīcijām 68.2% ieguldīti pakalpojumu sektorā, galvenokārt transportā, glabāšanā un sakaros (74.3 milj. latu), tirdzniecībā (37.4 milj. latu) un valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā (34.2 milj. latu). Preču sektorā investīciju lielākā daļa bija ieguldīta apstrādes rūpniecībā (43.2 milj. latu) un elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (43.4 milj. latu).
No apstrādes rūpniecībā veiktajām nefinanšu investīcijām 26.1 milj. latu (60.4%) tika izmantoti tehnoloģiskajām mašīnām un iekārtām. Apstrādes rūpniecībā veikto investīciju lielākā daļa bija ieguldīta pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (14.5 milj. latu jeb 33.6%) un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles; 13.0 milj. latu jeb 30.1%).
2000. gadā veikto nefinanšu investīciju kopapjoms sasniedza 886.7 milj. latu (par 23.0% vairāk nekā 1999. gadā). Transportā, glabāšanā un sakaros tika ieguldīti 203.6 milj. latu, apstrādes rūpniecībā - 136.0 milj. latu, tirdzniecībā - 104.7 milj. latu un valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā - 96.4 milj. latu. Sevišķi strauji palielinājās mazākajās nozarēs veikto nefinanšu investīciju apjoms: viesnīcu un restorānu nozarē (4.9 reizes), finanšu starpniecībā (2.2 reizes), operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citā komercdarbībā (2.0 reizes) un pārējos komunālajos, sociālajos un individuālajos pakalpojumos (1.9 reizes).
Palielinoties pieprasījumam, turpinājās apstrādes rūpniecības ražošanas apjoma kāpums (atsevišķu apstrādes rūpniecības jomu fiziskā apjoma indeksa dinamiku sk. 3. att.). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 2001. gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecības fiziskā apjoma indekss pieauga par 10.2%. Savukārt elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes fiziskā apjoma indekss gandrīz nemainījās, bet ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes fiziskā apjoma indekss saruka par 6.6%. Rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 7.5%.
3. attēls
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss
(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošana Mēbeļu ražošana; citur neklasificēta ražošana Pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas Citur neklasificētu elektrisko mašīnu un aparātu ražošana
Apstrādes rūpniecībā visstraujāk palielinājās radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošana (par 51.9%), citur neklasificētu elektrisko mašīnu un aparātu ražošana (par 35.3%), pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (par 42.4%), gatavo metālizstrādājumu ražošana (izņemot mašīnas un iekārtas; par 21.6%), celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošana (par 21.7%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (par 21.3%). Būtiski palielinājās tekstilizstrādājumu ražošanas (par 11.5%), apģērbu ražošanas, kažokādu apstrādes un krāsošanas (par 13.2%), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas (izņemot mēbeles; par 11.6%), mēbeļu ražošanas, citur neklasificētas ražošanas (par 18.0%), pārtikas produktu un dzērienu ražošanas (par 6.8%) apjoms.
Samazinājās tikai ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanas (par 11.4%), pārējo transportlīdzekļu ražošanas (par 20.9%) un otrreizējās pārstrādes (par 45.9%) apjoms.
Turpinājās ievērojams caur Ventspils ostu veiktā naftas produktu tranzīta pieaugums, būtiski palielinājās arī Ventspils ostā pārstrādāto beramkravu apjoms, un šajā ostā saņemto un no tās nosūtīto kravu apjoms pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni par 7.2%. Rīgas ostā būtiski pieauga pārstrādāto beramkravu un lejamkravu apjoms, tāpēc ostas apgrozījums pieauga par 10.7%. Strauji palielinājās kravu pārstrāde arī Liepājas ostā (par 11.9%), bet vēl vairāk - mazajās ostās (par 52.5%). Tas nodrošināja Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoma kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 8.9% (sk. 4. att.).
Arī dzelzceļa tranzītpārvadājumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošā perioda apjomu auga par 8.7%, tāpēc pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms palielinājās par 4.2%.
Salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu 1. ceturksnī samazinājās gaļas, piena un olu ražošana (attiecīgi par 11.4%, 3.4% un 1.0%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošajiem mēnešiem būtiski pieauga iepirkuma cenas. Gaļas iepirkuma cenas janvārī palielinājās par 26.5%, februārī - par 25.5% un martā - par 31.8%, bet piena iepirkuma cenas, kas janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nemainījās, februārī un martā pieauga attiecīgi par 2.1% un 5.4%.
4. attēls
Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms
(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Kopā Ventspils Rīga Liepāja
Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās 1. ceturksnī palielinājās par 13.9% (rādītāja mēneša dinamiku sk. 5. att.). Salīdzinājumā ar 2000. gada 1. ceturksni visvairāk pieauga to uzņēmumu mazumtirdzniecības apgrozījums, kuri galvenokārt tirgo nepārtikas preces (par 47.9%), kā arī automobiļus, motociklus un to detaļas (ieskaitot vairumtirdzniecību; par 38.9%) un automobiļu degvielu (par 26.4%). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās (par 6.1%) tikai uzņēmumiem, kuru pamatdarbība ir tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecība.
5. attēls
Mazumtirdzniecības apgrozījums
(salīdzināmajās cenās; salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Kopā Automobiļu, motociklu un to detaļu pārdošana (ieskaitot vairumtirdzniecību) Automobiļu degvielas mazumtirdzniecība Pārtikas, dzērienu un tabakas mazumtirdzniecība specializētajos veikalos Mēbeļu, apgaismes ierīču, mājsaimniecības priekšmetu, elektropiederumu, radio, televizoru, krāsu, stikla u.tml. mazumtirdzniecība Grāmatu, laikrakstu, rakstāmlietu un pārējā mazumtirdzniecība specializētajos veikalos
Sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 12.0%.