Publicēts: 11.09.2012.

Rīgā 11.09.2012.

Paziņojums plašsaziņas līdzekļiem
 
Finanšu izglītības saturu veidos kopīgi finanšu sektors un IZM

Šodien, 11.09.2012. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotajā apaļā galda diskusijā “Sabiedrības izglītošanas virzieni finanšu jomā” starp finanšu nozares vadītājiem, piedaloties arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts izglītības satura centra (VISC) vadībai, panākta konceptuāla vienošanās, ka mācību programmas tiks būtiski papildinātas, integrējot tajās arī finanšu nozares institūciju izstrādātos finanšu prasmes veicinošos mācību materiālus un interaktīvos rīkus. Tāpat panākta vienprātība, ka ekonomikas zinātne un finanšu pamati ir jāpārzina ikvienam skolas beidzējam.

Diskusijā tika nolemts, ka IZM vadība uzņemas atbildību un ar VISC starpniecību nodrošinās izmaiņu ieviešanu mācību programmās, bet FKTK koordinēs un veicinās nozares institūciju izstrādāto materiālu, interaktīvo rīku ieviešanu tālākizglītības programmās. Paredzams, ka tuvākajā laikā tiks slēgta FKTK vienošanās ar VISC, lai nodrošinātu operatīvas konsultācijas par aktualitātēm un tendencēm finanšu sektorā un līdzdalību mācību materiālu izstrādē.

FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: “Finanšu zināšanas un, kas vēl būtiskāk – prasmes tās pielietot, ir mūsdienīgas, konkurētpējīgas sabiedrības nepieciešamība. Tāpēc lai nodrošinātu augstāku finanšu zināšanu un praktisko prasmju līmeni, kas kopā veido šo jauno jēdzienu – finanšu pratība, finanšu nozares partneri jau aktīvi sadarbojas, daloties izstrādātajos apmācību materiālos un interaktīvos rīkos un virzot jaunas iniciatīvas. Un būtiska sadaļa finanšu pratībā ir pieaugušo tālākizglītībai, lai tie, kas vairs neies skolā, arī saņemtu nepieciešamās pamatzināšanas. FKTK te jau ir devusi savi artavu ar interneta vietni KLIENTU SKOLA, kas tuvākajā laikā tiks papildināta ar jaunām sadaļām. Es saredzu, ka koordinējot katras finanšu izglītošanā ieinteresētās organizācijas lomu un iespējas, ir iespējams Latvijā nodrošināt augstāku finanšu pratības līmeni.”

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis: “Līdz šim izglītības sistēma ir dreifējusi ap šiem degošajiem jautājumiem, taču IZM tas ir jārisina, un es uzņemos koordinējošo lomu – diskutēsim par finanšu pratības elementu integrēšanu skolu programmās. Ekonomiskās zināšanas es kopumā saredzu kā atsevišķu kompetenci. Svarīga ir arī pieaugušo un arī pašu pedagogu tālākizglītība. Tāpēc jāpārskata augstskolu programmas, jo pedagogi nāk no tām. Iespējams sabiedrības ekonomiskās izglītības jautājums ir jāaktualizē arī NAP līmenī. Šī ir pirmā konstruktīvā vienošanās, tagad ir jāprecizē sadarbības algoritms un jāsadala turpmākie darbi.”

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: “Prieks, ka izdevās ievirzīt diskusiju par labu tam, ka skolās var nākotnē mācīt ekonomikas pamatus, ne tikai finanšu pratību: par to, kā nopelnīt naudu, nevis tikai par to, kā mazumiņu pārvaldīt. Ja Latvijā joprojām būtu ekonomika kā obligāts priekšmets visās skolās, tad iespējams, tik smagā krīzē Latvija nebūtu nonākusi.”

Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis: “Asociācijas iesāktais finanšu pratības projekts paredz izstrādāt un ieviest dažādas inovācijas mācību saturā, t.sk. veidojot jaunus interaktīvus un praktiski noderīgus rīkus un mācību materiālus, kā arī sniegt atbalstu pedagogu tālākizglītībai. Protams, ir nepieciešama šo procesu koordinācija gan IZM un VISC atbildībā par mācību saturu, gan tālākizglītības iniciatīvās FKTK vadībā.”

PTAC Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane: “Protams, skola ir finanšu pratības stūrakmens, un mēs esam atvērti sadarbībai satura jautājumos. Taču tikpat svarīga ir to cilvēku izglītošana, kas vairs nesēdēs skolas solā, bet ir aktīvi tirgus dalībnieki. Mums ir jādomā arī par šādām īstermiņa iniciatīvām un tālākizglītības programmām.”

Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs: “Mums būtu jāveic izpēte un jāvienojas – kādām finanšu kompetencēm būtu jābūt cilvēkam noteiktā vecumā, kurš beidzis pamatskolu, vidusskolu vai augstskolu. Ir labā ziņa, ka BA ir ieguvusi dalībnieka statusu starptautiskā projektā, kas analizēs un salīdzinās skolu finanšu mācību programmas vairākās valstīs. Atbalstot šodienas vienošanos par koordināciju, secinājumos dalīsimies ar partneriem.”

Finanšu nozares atbildīgo institūciju un izglītības sistēmas vadības domu apmaiņa tika organizēta ar mērķi vienoties par katras institūcijas darbības virzieniem un atbildības jomām finanšu izglītošanā, lai nodrošinātu tādas finanšu izglītošanas aktivitātes, kādas ir atbilstošas Latvijas sabiedrības aktuālajām vajadzībām.

Diskusijā piedalījās FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, VISC vadītājs Guntis Vasiļevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane, Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs un „Junior Achievement – Young Enterprise Latvia” vadītājs Jānis Krievāns, kā arī vairāku Latvijas banku eksperti, kuras aktīvi iesaistījušās finanšu izglītošanas aktivitātēs. 

Papildu informācijai:
Ieva Upleja
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
Komunikācijas daļas
galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr: 67774807, e-pasts: ieva.upleja@fktk.lv