Publicēts: 31.03.2003. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2003. gada 31. martā                                    

(Preses paziņojums Adobe PDF versijā)

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2002. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 68.2 milj. latu un bija 150.3 milj. latu jeb 10.5% no iekšzemes kopprodukta (2001. gada 4. ceturksnī, ietverot un neietverot kuģu iegādes izdevumus, - attiecīgi 16.7% un 10.8% no iekšzemes kopprodukta). Preču eksports pieauga par 21.5%, bet preču imports - par 3.0%, tāpēc preču negatīvā saldo attiecība pret iekšzemes kopproduktu būtiski samazinājās (no 25.8% 2001. gada 4. ceturksnī līdz 19.7% 2002. gada 4. ceturksnī).

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču eksports 4. ceturksnī pieauga par 18.5%, bet preču imports - par 15.6%. Eksports palielinājās uz visām ES valstīm (par 22.4%; līdz 60.9% no eksporta kopapjoma), lai gan tautsaimniecības attīstības temps Eiropā vēl aizvien bija lēns. Uz pārējām valstīm eksports pieauga par 16.2%, visvairāk - uz Igauniju, Lietuvu, ASV un Norvēģiju. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksports pieauga par 57.9 milj. latu (visvairāk - koksne un tās izstrādājumi un metāli un to izstrādājumi).

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās visu galveno importa preču grupu ievedums (par 96.1 milj. latu), visvairāk - mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, metālu un to izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas imports.

Pakalpojumu pozitīvais saldo, saglabājoties bažām, ka tranzīta nozares lejupslīde ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un maksājumu bilanci, tomēr bija samērā augsts - salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tas palielinājās par 6.0 milj. latu (līdz 75.3 milj. latu). Pakalpojumu eksporta kāpumu (par 7.9 milj. latu) noteica nerezidentiem sniegto braucienu un cita transporta klasifikācijā ietverto pārvadājumu pakalpojumu apjoma pieaugums, turklāt sniegto dzelzceļa un autotransporta pārvadājumu pakalpojumu apjoma palielinājums kompensēja ar naftas un tās produktu tranzītu saistīto jūras transporta citu pakalpojumu apjoma kritumu.

Ienākumu pozitīvais saldo, palielinoties nerezidentu gūtajiem tiešo investīciju ienākumiem, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka (par 13.6 milj. latu). Lielākos tiešo investīciju ienākumus nerezidenti guva banku sektorā.

Savukārt kārtējo pārvedumu saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 22.3 milj. latu, un to galvenokārt noteica lielāks privātpersonu saņemto pārvedumu apjoms.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 170.7 milj. latu (t.sk. ārvalstu tiešās investīcijas - 29.7 milj. latu). Latvijā tiešās investīcijas tika veiktas par 32.9 milj. latu, un no tām lielākā daļa (85.0%) tika ieguldītas uzņēmumu pašu kapitālā. Portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs (28.2 milj. latu), jo galvenokārt pieauga rezidentu (banku) ieguldījumi OECD valstu obligācijās un parādzīmēs. Savukārt citu ieguldījumu saldo bija pozitīvs (163.1 milj. latu). Bankām galvenokārt piesaistot noguldījumus, citu ieguldījumu pasīvi pieauga par 328.0 milj. latu, bet, izvietojot līdzekļus īstermiņa noguldījumos, citu ieguldījumu aktīvi palielinājās par 164.9 milj. latu. Latvijas Bankas rezerves aktīvi 4. ceturkšņa laikā gandrīz nemainījās (samazinājums - 2.3 milj. latu).

 

2002. gadā maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 57.5 milj. latu un bija 403.1 milj. latu jeb 7.8% no iekšzemes kopprodukta (2001. gadā, ietverot un neietverot kuģu iegādes izdevumus, - attiecīgi 9.6% un 7.9%). Preču, pakalpojumu un kārtējo pārvedumu eksports pieauga straujāk nekā imports. Preču un kārtējo pārvedumu saldo attiecība pret iekšzemes kopproduktu uzlabojās, bet pakalpojumu pozitīvā saldo attiecība pret iekšzemes kopproduktu nemainījās. Preču eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 14.1%, lai gan tautsaimniecības izaugsmes temps Eiropā bija lēns, savukārt preču imports pieauga par 10.5%, atspoguļojot augsto iekšzemes pieprasījumu.

Preču eksporta kāpumu noteica koksnes un tās izstrādājumu, pārtikas rūpniecības produktu, metālu un to izstrādājumu, dažādu rūpniecības preču un mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu izveduma pieaugums.

Pieauga gandrīz visu nozīmīgāko preču grupu imports. Iepriekšējā gada līmeni nesasniedza vienīgi minerālo produktu ievedums. Visvairāk palielinājās mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, transportlīdzekļu, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas, pārtikas rūpniecības produktu un metālu un to izstrādājumu imports.

Latvijas nozīmīgākās ārējās tirdzniecības partneres preču eksportā un importā bija ES valstis (attiecīgi 60.4% un 53.0% no kopapjoma). Eksports uz ES valstīm pieauga par 10.6%. Būtiski eksports palielinājās uz pārējām valstīm (par 16.8%). Latvijas nozīmīgākās partnervalstis eksportā bija Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, Lietuva, Igaunija un Krievija, bet importā - Vācija, Lietuva, Krievija, Somija un Zviedrija.

Pakalpojumu pozitīvais saldo, palielinoties nerezidentiem sniegto pakalpojumu apjomam, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 26.0 milj. latu. Nerezidentiem sniegto braucienu pakalpojumu, gaisa transporta pārvadājumu pakalpojumu, dzelzceļa un autotransporta pārvadājumu pakalpojumu, kā arī citu pakalpojumu kāpums kompensēja naftas un tās produktu tranzīta samazinājuma radīto jūras transporta citu pakalpojumu un cauruļvadu transporta pakalpojumu ieņēmumu kritumu 2002. gadā.

Ienākumu saldo, strauji pieaugot nerezidentu tiešo investīciju ienākumiem un nerezidentu citu ieguldījumu ienākumiem Latvijā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu saruka par 39.6 milj. latu un kļuva negatīvs.

Turpretī kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo, galvenokārt palielinoties privātpersonu saņemto pārvedumu apjomam, pieauga par 110.5 milj. latu.

2002. gadā Latvijā ieplūda gan ilgtermiņa, gan īstermiņa kapitāls. Tiešo investīciju pozitīvais saldo (240.4 milj. latu) sedza 59.6% no tekošā konta negatīvā saldo un bija līdzvērtīgs 4.6% no iekšzemes kopprodukta. Citu ieguldījumu veidā rezidenti (galvenokārt bankas noguldījumu un aizņēmumu veidā) piesaistīja 625.2 milj. latu. Citu ieguldījumu aktīvi, bankām veicot īstermiņa noguldījumus ārvalstīs, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 299.0 milj. latu, bet portfeļieguldījumu aktīvi - par 137.3 milj. latu. Rezerves aktīvi 2002. gadā gandrīz nemainījās.

LATVIJAS MAKSĀJUMU BILANCE          
(tūkst. latu)  

 

 

 

 

           
Postenis 2002
  I 1 II 1 III 1 IV
           
TEKOŠAIS KONTS

-403120

-35948

-107277

-109634

-150262

  Preces

-888433

-170130

-215409

-219908

-282985

    Kredīts (eksports)

1588232

348183

403748

418077

418224

    Debets (imports)

-2476665

-518313

-619157

-637985

-701210

  Pakalpojumi

337356

95335

95547

71170

75304

    Kredīts (eksports)

773241

185148

204199

197615

186279

    Debets (imports)

-435885

-89813

-108652

-126445

-110975

  Ienākumi

-11788

6536

-21800

-11562

15038

    Kredīts

178202

43219

42367

42529

50087

    Debets

-189990

-36682

-64167

-54091

-35049

  Kārtējie pārvedumi

159745

32311

34386

50666

42382

    Kredīts

330696

64510

71187

95173

99826

    Debets

-170950

-32199

-36800

-44507

-57444

 

 

 

 

 

 

KAPITĀLA KONTS

10991

3676

2492

2221

2602

    Kredīts

15200

4382

3412

3878

3527

    Debets

-4208

-706

-920

-1657

-926

 

 

 

 

 

 

FINANŠU KONTS

432288

45723

91868

126560

168138

  Tiešās investīcijas

240440

68689

81242

60849

29660

    Ārvalstīs

-5348

359

-2821

364

-3249

    Latvijā

245788

68331

84063

60486

32908

  Portfeļieguldījumi

-143301

-30708

-64387

-19968

-28238

    Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros)

-137322

-30457

-64446

-14500

-27919

      Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

-1725

-13136

879

1061

9472

      Parāda vērtspapīri

-135597

-17321

-65325

-15561

-37390

        Obligācijas un parādzīmes

-166246

-26602

-75851

-25953

-37839

        Naudas tirgus instrumenti

30649

9282

10527

10392

448

    Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros)

-5979

-251

59

-5468

-319

      Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

14761

20451

8129

-13745

-74

      Parāda vērtspapīri

-20740

-20702

-8070

8278

-245

        Obligācijas un parādzīmes

-19942

-19937

-8037

8278

-246

        Naudas tirgus instrumenti

-798

-766

-33

0

1

  Atvasinātie finanšu instrumenti

7981

-447

5017

2065

1346

    Aktīvi

-4549

-2607

-6559

6739

-2122

      Monetārās iestādes

-1725

799

-4689

4372

-2207

      Valdība

0

0

0

0

0

      Bankas

-2178

-2767

-1870

2367

93

      Citi sektori

-647

-639

0

0

-8

    Pasīvi

12530

2160

11576

-4674

3468

      Monetārās iestādes

859

-1338

3139

-3270

2328

      Valdība

0

0

0

0

0

      Bankas

9565

2269

8437

-2169

1027

      Citi sektori

2106

1229

0

765

113

  Citi ieguldījumi

326189

-346

37649

125787

163099

    Aktīvi (Latvijas aizdevumi ārvalstīm u.tml.)

-298965

-111902

-17666

-4458

-164938

      Monetārās iestādes

-121

8

110

45

-283

      Valdība

3952

1854

1208

902

-12

      Bankas

-295446

-87935

-34665

8645

-181492

      Citi sektori

-7351

-25829

15681

-14051

16848

    Pasīvi (ārvalstu aizdevumi Latvijai u.tml.)

625154

111556

55315

130245

328038

      Monetārās iestādes

-6856

4878

-5594

-4200

-1941

      Valdība

-1908

-944

-1271

121

186

      Bankas

601121

120540

50039

122228

308314

      Citi sektori

32798

-12919

12141

12096

21479

 

 

 

 

 

 

REZERVES AKTĪVI

979

8535

32347

-42173

2271

 

 

 

 

 

 

NOVIRZE

-40160

-13451

12917

-19147

-20478

           
           
 1 Dati precizēti.