Rīgā 2005. gada 26. janvārī
Laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 1. janvārim apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 6.6% un šī gada 1. janvārī veidoja 727.4 milj. latu.
Lai gan absolūtie skaitļi rāda būtisku skaidrās naudas apjoma apgrozībā pieaugumu, ko nosaka iekšzemes kopprodukta kāpums, novērtējot visu tautsaimniecības apritē esošo naudas līdzekļu summu - tā saucamo plašo naudu (tajā līdztekus skaidrajai naudai ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri arī tiek izmantoti norēķinos), paveras cita aina. Jau kopš 1997. gada ik gadu skaidrās naudas pieaugums ir lēnāks nekā otras plašās naudas sastāvdaļas - noguldījumu kāpums, skaidrās naudas īpatsvaram plašajā naudā sarūkot divas reizes - no 42% 1996. gada beigās līdz 22% pērnā gada nogalē. Šo procesu nosaka galvenokārt banku sistēmas attīstība, kā arī pāreja uz plašāku elektronisko maksāšanas līdzekļu lietošanu. Jo ekonomiski attīstītāka valsts un līdz ar to arī stabilāks un plašāks banku sektors, jo mazāka ir skaidrās naudas daļa plašajā naudā. Tādējādi, arī turpmāk varam sagaidīt skaidrās naudas apjoma pieaugumu absolūtā, bet samazinājumu relatīvā izteiksmē, pakāpeniski tuvinoties šī rādītāja līmenim eirozonā, kas jau vairākus gadus ir apmēram 7% no plašās naudas.
Apgrozībā esošās skaidrās naudas sadalījums pa nomināliem
692.4 milj. latu jeb 95.2% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 7.6%, Ls 10 - 10.2%, Ls 20 - 36.0%, Ls 50 - 6.4%, Ls 100 - 21.3%, Ls 500 - 18.5%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 18.8% (bimetāla divlatnieki - 15.6%, citi - 3.2%), Ls 1 - 41.4%, Ls 0.50 - 15.0%, Ls 0.20 - 8.0%, citas monētas - 1.9-5.0% katrs nomināls.
Pēc skaita visvairāk apgrozībā ir Ls 20 banknotes - 12.5 milj. Tālāk seko Ls 5 - 10.5 milj., Ls 10 - 7.1 milj., Ls 100 - 1.5 milj., Ls 50 - 886 tūkst. un Ls 500 - 256 tūkst. banknošu. Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir attiecīgi 96.2 un 60.0 milj., bet, piemēram, 50 santīmu monētas - 10.5 milj., Ls 1 - 14.5 milj., Ls 2 - 3.3 milj. Apgrozībā laisti arī 20 tūkst. Ls 100 zelta apgrozības monētu.
Kā redzams no 1. tabulas, Ls 50 naudas zīmju daudzums apgrozībā gada laikā samazinājies par 12.7%, Ls 10 - par 1.7% un Ls 5 - par 1.6%. Pārējo banknošu apjoms ir pieaudzis - Ls 20 par 5.1%, Ls 100 - par 5.0% un Ls 500 - par 31.7%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa. Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c.
1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā
2004. gada 1. janvārī |
|
2005. gada 1. janvārī |
Summas |
|||
Summa |
Procentos no |
Summa |
Procentos no |
|||
Ls 5 |
53 193.8 |
8.2 |
52 346.7 |
7.6 |
-1.6 |
|
Ls 10 |
71 865.5 |
11 |
70 627.5 |
10.2 |
-1.7 |
|
Ls 20 |
237 390.7 |
36.4 |
249 473.1 |
36 |
+5.1 |
|
Ls 50 |
50 717.3 |
7.8 |
44 293.6 |
6.4 |
-12.7 |
|
Ls 100 |
140 369.2 |
21.6 |
147 413.2 |
21.3 |
+5 |
|
Ls 500 |
97 328.0 |
15 |
128 187.5 |
18.5 |
+31.7 |
|
Kopā banknotes |
650 864.5 |
100 |
692 341.6 |
100 |
+6.4 |
2. tabula. Monētas apgrozībā
|
2004. g. 1. janvārī |
|
2005. g. 1. janvārī |
Summas |
||
Summa |
Procentos no |
Summa |
Procentos no |
|||
Ls 2 | 6 504.0 no tiem bimetāla 5 344.5 |
20.8 |
6 585.4 |
18.8 |
+1.3 |
|
Ls 1 | 11 713.9 |
37.5 |
14 484.3 |
41.4 |
+23.7 | |
50 santīmi | 4 980.3 |
15.9 |
5 261.0 |
15 |
+5.6 | |
20 santīmi | 2 626.6 |
8.4 |
2 799.0 |
8 | +6.6 | |
10 santīmi | 1 654.7 |
5.3 |
1 749.3 |
5 |
+5.7 |
|
5 santīmi | 1 226.6 |
3.9 |
1 314.9 |
3.8 |
+ 7.2 |
|
2 santīmi | 1 095.5 |
3.5 |
1 200.1 |
3.4 |
+9.5 |
|
1 santīms | 882.5 |
2.8 |
961.6 |
2.8 |
+9 | |
Jubilejas monētas | 596.4 |
1.9 |
656.9 |
1.9 |
+10.1 | |
Kopā monētas | 31 280.5 |
100 |
35 012.5 |
100 |
+11.9 |