Baltijas forums ir laidis klajā Jura Paidera un Jāņa Urbanoviča grāmatu Latvijas attīstības prioritātes: Alternatīva valsts izaugsmei līdz 2025. gadam.

Grāmata tapa kā diskusija, kur viens no autoriem – Juris Paiders – aplūkoja procesus no zinātniska un kritiska skatupunkta, bet otrs autors – Jānis Urbanovičs – apskatīja Latvijas prioritātes kā reālpolitiķis. Grāmata nākamnedēļ būs nopērkama Valters un Rapa grāmatu namā Rīgā, Aspazijas bulvārī 24. Par grāmatas iegādi vairumā pieteikumus sūtīt baltforums@baltforums.lv. Lasītāju uzmanībai grāmatas galvenās tēzes. 

Sociāli atbildīga tirgus ekonomika Latvijā 

Jānis Urbanovičs – Saskaņas centrs izstrādās un iesniegs Saeimā nacionālās tautsaimniecības pamata plānojuma modeli līdz 2025. gadam. Mēs aicinām aizstāt t.s. neoliberālo paradigmu ar sociāli atbildīgas tirgus ekonomikas paradigmu, aizstāt spekulatīvo kapitālismu ar ilgtspējīgu ekonomikas struktūru. 

Jāievieš progresīvais (krīzes) nodoklis

 Juris Paiders – Viena no idejām, kas tika apspriesta visu 2009. gadu, bija progresīvais nodoklis. Lai finansētu budžeta deficītu un samazinātu privāto patēriņu, bija jāievieš progresīvais (krīzes) nodoklis. 

Jānis Urbanovičs – Progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis krīzes laikā nodrošinātu budžeta ieņēmumus un veiktu sociāli stabilizējošu uzdevumu, ļautu taisnīgāk sadalīt nodokļu slogu starp trūkumcietējiem un tiem, kam ienākumi ir ļoti lieli. Tostarp arī mans priekšlikums, kuru noraidīja Saeima, bija ieviest iedzīvotāju progresīvo ienākuma nodokli, nosakot neapliekamo summu iztikas minimuma (165 lati) līmenī. Ar ienākuma nodokli neapliekamā minimālā summa būtu jāpalielina par 50% par katru apgādājamo personu. Savukārt ienākumi virs minimuma (neapliekamā lieluma) tiktu aplikti ar nodokli robežās no 23% līdz 35%. 

Ar šādiem noteikumiem Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākā likme būtu tikai ES valstu iedzīvotāju vidējās ienākuma nodokļa likmes līmenī. 

Valsts budžeta izdevumu struktūra ir jāpārskata 

Jānis Urbanovičs – Valsts budžeta izdevumu struktūra bija jāpārskata jau 2009. g. Darba samaksas fonds valsts sektorā bija jāsamazina par 20% salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni, saskaņojot to ar IKP samazinājuma apjomu. Izdevumi valsts aparāta uzturēšanai bija jāsamazina proporcionāli nodarbināto skaita samazinājumam – vienkārši bija jāatsakās no daudzām īrētajām telpām administratīvā aparāta izvietošanai, varēja pārdot liekos valsts īpašumus, tad ietaupītos arī īpašumu uzturēšanai, apkurei utt. nepieciešami izdevumi. 

Saskaņas centrs tolaik ierosināja atstāt tikai septiņas ministrijas: Iekšlietu un aizsardzības ministriju, kurai nodotu arī daļu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Tiesībsarga biroja funkciju. Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija paliktu nemainīgas. Sociālo lietu ministrija varētu pārņemt Izglītības un zinātnes, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas un NRTVP funkcijas. Ekonomikas ministrija apvienotu Zemkopības, Satiksmes ministrijas, Vides ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī Zemes komisijas funkcijas. Valsts kontroles ministrijas sistēmā varētu tikt iekļauta arī prokuratūra. Savukārt Tieslietu ministrijā iekļautos Augstākā tiesa, Satversmes tiesa un Centrālā vēlēšanu komisija. 

Mūsdienīga un taisnīga publisko un privāto finanšu sistēmas reforma

Jānis Urbanovičs – Mūsu plāns paredzēja īstermiņā (līdz 2012. gadam) realizēt sešu posmu publisko un privāto finanšu reformu. Pirmajā posmā būtu jāveic neatmaksājamo parādu novērtējums, jāaprēķina to apjoms. Ar likumu jāaizsargā tās mājsaimniecības, kuru parādsaistības veidoja vienīgā īpašuma iegāde. 

Otrajā posmā būtu jāpieņem kredītņēmēju aizsardzības likums, kas aizliegtu izsniegt aizdevumus ārvalstu valūtā, kamēr Latvijas lats ar fiksētu kursu ir piesaistīts eiro.

 Trešajā posmā būtu jāmodernizē Maksātnespējas likums. Ir jāmaina Latvijas Maksātnespējas likums tā, lai hipotekārajiem aizdevējiem būtu tiesības vērsties pret aizņēmēju tikai ieķīlātā īpašuma apmērā. Latvijai nepieciešams pārņemt ASV valdošo praksi, ka hipotekārā parāda saistības tiek attiecinātas uz īpašumu, nevis uz parādnieka ienākumiem visā viņa dzīves laikā. 

Ceturtajā posmā būtu jārealizē neproduktīvu aktivitāšu aplikšana ar nodokļiem. Valsts ienākumu struktūrā proporcionāli būtu jāsamazina nodokļi, ar kuriem tiek aplikts darbaspēks, un tādā pašā proporcijā jāpalielina nodokļi, ar kuriem tiek aplikts nekustamais īpašums un nodokļi no virspeļņas. 

Piektajā posmā būtu jāpieņem taisnīgs maksātnespējas (bankrota) likums. 

Sestajā posmā būtu jāmaina banku licencēšanas un regulēšanas kārtība.

Izglītības reforma jāveic vidusšķiras interesēs 

Jānis Urbanovičs – Valstij būtu jānodrošina jebkuri nepieciešamie studiju kredīti, jo pastāvošais modelis ļauj bankām realizēt tālāku peļņu no kredītiem. Līdzšinējais studiju kreditēšanas modelis samazina ģimeņu pārticības potenciāla veidošanās iespējas, kuras savukārt ir nepieciešamas, lai Latvijā varētu attīstīties vidusšķira. 

Veselības aizsardzības reforma – pacientu, nevis ārstu interesēs 

Jānis Urbanovičs – Latvijas elite izliekas nesaprotam – ja atņem cilvēkiem nepieciešamās sociālās garantijas un veselības aprūpi, tad būtībā nokauj vistu, kas dēj zelta olas. Latvijas zelta olas ir tās parastie, godīgie un daudz cietušie iedzīvotāji, bez kuriem tauta nevarēs pastāvēt. 

Pensijas jāmaksā no valsts budžeta 

Jānis Urbanovičs – ir tikai taisnīgi, ka turpmāk pensijas tiek maksātas no valsts budžeta. Pagaidu risinājums ir skaidrs. Budžetā ir jābūt naudai, ar kuras palīdzību jānotur sociālais budžets un pensiju stabilitāte. Pensionārs ir lielākais ekonomikas siltinātājs. Pat, ja ir kāds ļaunais pensionārs, kas neko nedod bērniem, viņš pēc tam sakrāto atstās mantojumā. Pensionārs ir ļoti drošs ieguldījums valstī. 

Industriālā politika – atbalstīt alternatīvo enerģētiku, kokrūpniecību, optiku, farmāciju, tranzītu un loģistiku 

Jānis Urbanovičs – Industriālā politika būtu jāīsteno ar valsts pārvaldījumā esošu attīstības banku, kas kreditētu prioritāras nozares – alternatīvos enerģijas veidus, kokrūpniecību ar augstāko pievienoto vērtību, optiku, farmāciju, tranzītu un loģistiku. Valsts atbalsta mehānismi var izpausties kā prioritāro nozaru vai prioritāro segmentu uzņēmumu aizsardzība, kā nodokļu politikas atvieglojumi prioritāro uzņēmumu atbalstam. 

Juris Paiders – Manuprāt, valdībai jau tagad ir jākoncentrē uzmanība uz tādiem celtniecības projektiem, kas ir stratēģiski un ekonomikas struktūru veidojoši, kas radīs ievērojamus ienākumus nākotnē. Tās ir elektrostacijas, maģistrālie elektrosavienojumi. Tie ir enerģētikas un transporta sistēmu objekti, kuri palielinās Latvijas pakalpojumu eksportu. 

Reforma tirdzniecībā – mazināt lielveikalu diktātu ražotājiem 

Juris Paiders – Tirgotāji Latvijā strādā protekcionistiskā režīmā. Latvijā ir ar likumdošanu noteikts mazumtirdzniecības monopols. Cīņa par efektīvu ekonomiku būtu jāsāk, atbalstot konkurenci un ļaujot privātpersonām brīvi iepirkties vairumtirdzniecības bāzēs un pie ražotājiem. Ja konkurence starp lielveikalu ķēdēm ir nepietiekama, tad valstij ir nevis jāsāk regulēt cenas vai uzcenojuma lielums, bet valsts pienākums ir gādāt par konkurences pieaugumu, kas var nākt par labu gan pircējiem, gan ekonomikai kopumā. 

Valsts uzņēmumu inventarizācija 

Juris Paiders – Viens no attīstīto valstu ieteikumiem ir – valsts īpašumā noteikti ir jāpatur uzņēmumi, kuriem ir jārealizē kāda politika. Savukārt ir uzņēmumi, kuriem ir tikai komerciāli mērķi un kuriem nekad nebūs jāveido kaut kāda politika, un kuri darbojas konkurences tirgū. Šī valsts uzņēmumu daļa ir brīvi pārdodama, to īpašuma tiesības vislabāk ir atdodamas pensiju fondiem. 

Vidējā termiņā jāievieš moderna nodokļu sistēma 

Jānis Urbanovičs – Pašreizējā Latvijas nodokļu sistēma nav brīvajā tirgū balstīta nodokļu sistēma. Būtu svarīgi pašreizējo nekustamā īpašuma nodokli aizvietot ar zemes vērtības nodokli saskaņā ar zemes patieso vērtību. Šādu reformu jau veica Honkongā, Austrālijā un daudzviet citur. 

Primāri ar nodokli ir jāapliek zeme. Zeme, nevis būves. Ja būvēm ir augsts nodoklis, tas var nemotivēt uzsākt un pabeigt celtniecību. Jāievieš mūsdienīgs kapitāla pieauguma nodoklis. Spekulācija ir jāapliek ar nodokli. 

Kapitāla pieauguma nodokļa lielums varētu būt 12,5% no ieņēmumiem. 

Uzņēmumu ienākuma nodoklis var tikt modificēts, pašreizējo 15% likmi saistot ar dalību labdarībā (filantropijā) vai sociālajā atbildībā, nosakot, ka tiem, kas daļu peļņas nenovirza sabiedriskam labumam, likme būtu 17% vai vairāk. 

Latvijas ilgtspējas pamats – energoefektīva ražošana, no kredītu nastas brīvas mājsaimniecības, attīstīta lauksaimniecība 

Jānis Urbanovičs – Latvijas ilgtermiņa ekonomikas mērķis ir paaugstināta enerģētikas ilgtspēja, kas radīs efektivitāti un tehnoloģijas, ļaus panākt dinamiskāku eksporta spēju, vienlaikus samazinot slogu, ko izraisa Latvijas ievērojamie maksājumi par enerģijas importu. Galvenais uzdevums, lai vispār Latvijā realizētu programmu, ir palīdzēt Latvijas mājsaimniecībām izkļūt no parādu jūga. Latvija ar tik lielu parādu slogu uz priekšu virzīties nevar. 

Latvijai nākotnē jākļūst videi draudzīgai, uz augstām tehnoloģijām balstītai un energoneatkarīgai valstij. Latvija tagad var atgriezties pie savas vēsturiskās specializācijas kā pārtikas ražotāja, lai tādā veidā apmierinātu pasaules pieprasījumu. 

Demokrātijas krīze ir pārvarama, reformējot vēlēšanu sistēmu 

Jānis Urbanovičs – Mūsu diagnoze bija – partiju kolektīvā atbildība nestrādā, jāatgriežas pie individuālās atbildības. Viens apgabals ievēlē vienu savu deputātu. Deputāts zina, kas viņu ievēlējis. Arī Valsts prezidentu, pat nepaplašinot viņa funkcijas un lomu, ir jāvēlē visiem vēlētājiem. Tāpat pilsētu galvas un novadu vadītājus. Veicot šādu reformu, mēs varēsim deputātu atsaukt, nejaucot visu parlamentu. 

Juris Paiders – Alternatīva Latvijas neveiksmīgajam demokrātijas eksperimentam ir pāreja uz vēlēšanu sistēmu, kad deputāti pārstāv nevis partiju, bet konkrētas teritorijas vēlētājus. 

Prioritāte starptautiskajās attiecībās – Latvijas galvenie eksporta tirgi 

Juris Paiders – Ārlietu resursu lielākā daļa ir jānovirza uz valstīm, kas Latvijai ir svarīgi preču un pakalpojumu eksporta tirgi. Neatsakoties no attiecībām ar NATO un ES, Latvijas ārpolitikai prioritātes ir Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, Lietuva Igaunija, Baltkrievija Krievija, Ķīna, Ukraina, Kazahstāna un Uzbekistāna. 

Jānis Urbanovičs – Kopš esam ES un NATO dalībvalsts, par globālām problēmām mums jāvienojas par kolektīvu – Eiropas Savienības kopējo atbildi. Veidojot attiecībasar Krieviju, mums ir stingri jāturas ES pozīcijās. 

Juris Paiders – Eiropas Savienības interesēs ir eiropeiska Baltija. Baltija, kas ir daļa no Eiropas kopējās ārpolitikas, nevis Amerikas piektā kolona ES iekšienē.

Krīze jāpārvar, izmantojot ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības. 

Formula trešdaļatrešdaļatrešdaļa 

Jānis Urbanovičs – Tranzītbizness, ostu bizness un loģistika ir tas, ko izmantojot jāpārvar krīze. Lai 1/3 biznesa piederētu Latvijas uzņēmējiem, lai 1/3 biznesa piederētu mūsu partneriem no Rietumiem un tikpat daudz mūsu partneriem no Austrumiem (Krievijas, Ķīnas, Kazahstānas, Uzbekistānas u.c.).Formula trešdaļatrešdaļatrešdaļa. 

Latvijas interesēs ir, lai Zilupe un Latgale ir ceļa sākums uz Krieviju, Vidusāziju, Ķīnu un Indiju. Tad tas dos impulsu attīstīt loģistikas centrus un dos mums darbu. Latvijai ir jāizstrādā sava dimensija.