Publicēts: 29.04.2008. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2008. gada 29. aprīlī

Par Latvijas gada monētu 2007 ar 1824 balsīm no 6810 kļuvusi "Laika monēta II", kuras grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs un plastisko veidojumu - Jānis Strupulis. Abi mākslinieki šādu novērtējumu iegūst otrreiz - par 2004. gada monētu sabiedrības aptaujā kļuva viņu veidotā "Laika monēta". Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pasākumā pateicās aptaujas dalībniekiem - māksliniekiem un balsotājiem: "Gada monētas pasākums jau ir neatņemama mūsu ikdienas sadarbības sastāvdaļa - gan ar iedzīvotājiem, gan ar televīziju, gan ar māksliniekiem - ar visiem, kuri palīdz šinī procesā.".
 
"Laika monēta II", kalta Austrijas kaltuvē Münze Österreich, ir otra Latvijas Bankas bimetāla piemiņas monēta. Monētas centrālā daļa kalta no sudraba, bet centrālā daļa - no niobija, kas šoreiz ieguvis dziļu violeti sarkanīgu blāzmojumu. Monētas tēls - Zodiaka zīmju aplis ir populāra matemātiska abstrakcija, kas atspoguļo ideju par Visuma ietekmi uz cilvēka likteni. Monētas aversa sarkanvioletajā niobija diskā attēlota heraldiskā pieclapu roze - populārākais ziedu simbols. Burti H un R ir niobija atklājēja, Latvijā 19. gs. sākumā pirmos pētījumus sākušā Heinriha Rozes iniciāļi.
 
Mākslinieks Laimonis Šēnbergs, saņemot balvu, vēlējās izcelt kolēģu veikumu: "Gribu teikt, ka šis gads bija īpašs - katra monēta bija savdabīga, oriģināla un interesanta. Un man pašam šķiet, ka visas ir ļoti līdzvērtīgas, to es saku pēc būtības." Un Jānis Strupulis: "Man patīk tas, ka pie mums Latvijā pašiem ir tāda liela interese par šīm monētām. Otrkārt, paldies par lielo atsaucību!"
 
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "100 g kultūras", kas aptaujas laikā veltīja videostāstus katrai monētai, balvu ieguva monēta "Svešas varas", kuras grafiskā dizaina autors pārsteidza raidījuma veidotājus ar savu drosmi, oriģinalitāti un savu jauneklīgo skatījumu. Raidījuma vadītāja Kristīne Želve: "Ar šīm īpašībām varētu lepoties ikviens mākslinieks. Arī balva (fotogrāfiju sērija) ir par tēmu "svešas varas", kas latviešu tautai ir ļoti sāpīga - te redzams, kā latvieši svin Jāņus Sibīrijā." LTV ģenerāldirektors Edgars Kots uzrunāja visus māksliniekus: "Tagad es skatos uz autoriem, kuri ir radījuši brīnišķīgu vēstures liecību, brīnišķīgu mākslas darbu un kas zina - kāds likteņstāsts piemeklēs katru no tiem pēc kāda laika. Ir sajūta, ka ar katru dienu, katru stundu, katru mēnesi šīs monētas pieaug savā nozīmīgumā un ļoti būtisku stāstu nesīs mūsu bērniem un bērnu bērniem, nākamajās paaudzēs."
 
Šodien www.bank.lv būs ievietots to 30 aptaujas dalībniekus saraksts, kam sešu monētu mākslinieki loterijas kārtā dāvā savas monētas - pa piecām no katras.
 
Aptauja "Latvijas gada monēta" šogad tika rīkota ceturto reizi - laikā no 25. martam līdz 11. aprīlim ikvienam bija iespēja drukātā vai elektroniskā anketā nosaukt monētu, kura katru individuāli uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla, tematiski saistoša. Par gada monētu 2004. gadā kļuva L. Šēnberga un J. Strupuļa Laika monēta, 2005. gadā - A. Priedītes un J. Strupuļa "Barons Minhauzens" un 2006. gadā - I. Blumberga un J. Strupuļa "Ciparu monēta".