Publicēts: 16.07.2010. Aktualizēts: 13.01.2011.

Rīgā 2010. gada 16. jūlijā

Laikā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 1. jūlijam apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 10.5% un šā gada 1. jūlijā bija 838.3 miljoni latu.

Skaidrās naudas pieprasījuma dinamika 2010. gada pirmajā pusē ir būtiski mainījusies - līdz ar Latvijas ekonomiskās situācijas normalizēšanos, tostarp lielāku stabilitāti finanšu tirgū un patērētāju noskaņojuma (konfidences) uzlabošanos, skaidrās naudas pieprasījumam kopš 2009. gada decembra vērojams kāpums. Jūnijā skaidrās naudas apgrozībā bija jau vairāk nekā pirms gada. Lai gan noteicošā loma kopējā naudas masā ir bezskaidrajai naudai (noguldījumi bankās gada skatījumā palielinās jau kopš pērnā gada decembra), nedaudz palielinājās arī skaidrās naudas īpatsvars plašajā naudā, kurā ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri tiek izmantoti norēķinos. 2010. gada 1. pusgadā tas pieauga no 11.4% līdz 11.9% (2009. gada jūnija beigās tas bija 11.3%).

Tādējādi bezskaidrās naudas izmantošana Latvijā joprojām ir mazāk izplatīta nekā eiro zonas valstīs, t.sk. arī tās topošajā dalībniecē Igaunijā (eiro zonā skaidrās naudas īpatsvars ir vidēji 6-8%), bet plašāk nekā Lietuvā, Ungārijā un vairākās citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs (īpatsvars ap 13-16%). Atsākoties stabilai tautsaimniecības izaugsmei, absolūtā izteiksmē naudas apgrozībā kļūs vairāk, taču prognozējams, ka skaidrās naudas apjoma apgrozībā attiecība pret kopējo naudas piedāvājumu Latvijā atkal pakāpeniski samazināsies. 

780.8 miljoni latu jeb 93.1% kopējā naudas apjomā ir banknotes un 57.6 miljoni latu jeb 6.9% ir monētas. Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir 20, 5 un 10 latu banknotes un mazas nominālvērtības monētas. Gada laikā visu banknošu skaits apgrozībā ir palielinājies, visvairāk - 50 un 20 latu banknošu skaits. Palielinājies arī gandrīz visu monētu (izņemot 2 latu monētu) skaits apgrozībā.

Latvijas Banka emitē naudu ar Latvijas banku starpniecību, bet bankas izvēlas to nominālu banknotes un monētas, kuras vēlas to klienti - noguldītāji, firmas, valsts iestādes (algu izmaksām) u.c. Latvijas Bankas filiāles gadā no bankām saņem un apstrādā vairāk nekā 6 reizes lielāku naudas zīmju skaitu nekā apgrozībā esošais, tādējādi panākot kvalitatīvas, tīras skaidras naudas apriti.

1. tabula. Papīra naudas zīmes apgrozībā
2009. g. 1. jūlijs 2010. g. 1. jūlijs Summas relatīvās izmaiņas
Summa
(tūkst. Ls)
Procentos no kopsummas Summa
(tūkst. Ls)
Procentos no kopsummas
Ls 5 56 927,1 8,1% 59 970,3 7,7% 5,3%
Ls 10 62 349,0 8,9% 66 557,5 8,5% 6,7%
Ls 20 366 780,0 52,1% 416 513,1 53,3% 13,6%
Ls 50 59 818,3 8,5% 70 056,5 9,0% 17,1%
Ls 100 93 898,8 13,3% 103 841,6 13,3% 10,6%
Ls 500 63 738,5 9,1% 63 821,0 8,2% 0,1%
Kopā papīra naudaszīmes 703 511,7 100% 780 760,0 100% 11,0%


2. tabula. Monētas apgrozībā
2009. g. 1. jūlijs 2010. g. 1. jūlijs Summas relatīvās izmaiņas
Summa
(tūkst. Ls)
Procentos no kopsummas Summa
(tūkst. Ls)
Procentos no kopsummas
Ls 2 8 032,5 14,6% 7 930,8 13,8% -1.3%
Ls 1 26 606,6 48,4% 28 956,5 50,3% 8,8%
50 santīmi 7 346,7 13,3% 7 463,7 13,0% 1,6%
20 santīmi 4 181,5 7,6% 4 236,1 7,3% 1,3%
10 santīmi 2 587,3 4,7% 2 608,6 4,5% 0,8%
5 santīmi 1 990,7 3,6% 2 003,7 3,5% 0,7%
2 santīmi 2 123,8 3,9% 2 180,6 3,8% 2,7%
1 santīms 1 596,4 2,9% 1 646,6 2,9% 3,1%
Jub. mon. 549,7 1,0% 549,8 0,9% 0,0%
Kopā monētas 55 015,2 100% 57 576,4 100% 4,7%