"Mūsu vēstures" noslēdzošais sējums nāk klajā tieši laikā, kad mēs plūcam tos savdabīgos augļus, bet drīzāk jau asaku, ko mums sagādājuši daudzi no šīs grāmatas varoņiem tie, kas visus šos gadus ir izmisīgi kārpījušies pēc naudas un varas, lai šādā īpatnā veidā aplaimotu Latviju un tās iedzīvotājus. Ja akli ticētu šo varas nesēju vārdiem, Latvijas vēsture sastāvētu no viņu titānisko pūļu apraksta, cīnoties ar objektīvajām grūtībām un varonīgi tās pārvarot. Taču "Mūsu vēstures" trešais sējums tāpat kā pirmie divi ir nevis viņu vēlamā, bet gan mūsu visu īstā un reālā vēsture. Detalizēts stāsts par to visu, ko viņi mums stāstījuši, ko patiesībā darījuši un kas no tā sanācis.

Kas korupcijas apkarošanu pārvērta par smieklīgu farsu? Kad un kā izveidojās politiskās barotavas? Kurš dārznieks mirklī pārvērtās par vienu no valsts galvenajiem privatizētājiem? Kāpēc izšķīda mīts par vienoto Baltiju? Kuru premjeru uzvarēja cūkas? Kad patiesībā sākās nekustamo īpašumu burbulis — un kas īsti to aizsāka? Kāpēc mūsu nodokļi ir tieši tādi, kādi tie ir? Kurš politiķis izdomāja Andri Šķēli salīdzināt ar Dievu? Un kurš pirmais sāka politisko biznesu ar Kārļa Ulmaņa vārdu? Vai tiešām Latvija domāja par Roņu salas ieņemšanu? Kurš patiesībā nogulēja pirmo banku krīzi? Kāpēc izgāzās integrācija un skolu reforma?.. Atbildes uz šiem un tūkstošiem citu „neērtu“ un „nepareizu“ jautājumu — šajā, iespējams, mūsu desmitgades bīstamākajā grāmatā.