Maijā pieauga gandrīz visi monetārie rādītāji. Nedaudz palielinājās naudas bāze un plašā nauda, iekšzemes noguldījumu un kredītu apjoms, straujāk - banku ārzemju aktīvi un ārzemju pasīvi. Pazeminoties inflācijai un saglabājoties zemām valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju diskonta likmēm, starpbanku kredītu tirgū turpinājās procentu likmju kritums, samazinājās arī nacionālajā valūtā veikto īstermiņa noguldījumu un izsniegto kredītu likmes. Sakarā ar inflācijas līmeņa pazemināšanos un finansu sistēmas stabilizāciju Latvijas Banka no 10. maija un no 31. maija samazināja refinansēšanas likmi (attiecīgi uz 17% un 15% gadā). Valsts parādzīmju diskonta likmes maijā svārstījās 10-15% robežās. Valsts pamatbudžeta deficīts maijā nedaudz samazinājās, gada pirmajos piecos mēnešos bija 12.9 milj. latu un veidoja mazāk nekā pusi no iepriekšējā gada atbilstošā perioda budžeta deficīta apjoma. Maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga rūpnieciskās ražošanas apjoms, turpināja pieaugt kravu pārvadājumi, un tikai lauksaimniecības produktu ražošanas apjoms joprojām samazinājās.
Salīdzinājumā ar aprīli iekšzemes nebanku noguldījumu apjoms pieauga par 5.1 milj. latu jeb 1.7%. Arī skaidrā nauda apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs pieauga (par 2.9 milj. latu jeb 1.3%). Tādēļ maijā plašās naudas apjoms palielinājās par 1.6% un mēneša beigās bija 526.8 milj. latu, sasniedzot augstāko līmeni pēc banku krīzes.
Nerezidentu noguldījumu apjoma pieaugums (par 18.6 milj. latu jeb 8.0%) joprojām apsteidza rezidentu noguldījumu apjoma pieaugumu. Rezultātā rezidentu noguldījumu apjoms samazinājās līdz 55.1% no Latvijas banku piesaistīto noguldījumu kopapjoma, kurš pieauga līdz 559.3 milj. latu. Latos veikto noguldījumu īpatsvars maijā gandrīz nemainījās un bija 45.5% no rezidentu noguldījumu apjoma. Pieauga rezidentu pieprasījuma un termiņnoguldījumu apjoms.
Palielinājās banku sektora ārzemju aktīvi (noguldījumu apjoms ārvalstu bankās pieauga par 38.4 milj. latu jeb 16.3%, ieguldījumi ārvalstu valdību vērtspapīros - par 10.4 milj. latu jeb 20.2%). Banku sektora neto kredīts centrālajai valdībai palielinājās (par 13.2%), nedaudz pieauga arī rezidentiem izsniegto kredītu apjoms (par 2.0%).
Maijā turpināja aktivizēties iekšzemes starpbanku tirgus - izsniegto kredītu apjoms pieauga 1.9 reizes un sasniedza 56.9 milj. latu; vienlaikus bija vērojama procentu likmju samazināšanās. Tā kā bankas starpbanku tirgū varēja aizņemties līdzekļus par zemām procentu likmēm, maijā gandrīz pilnīgi apsīka banku pieprasījums pēc Latvijas Bankas kredītiem: notika tikai sešas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) izsoles, kurās kredītus saņēma divas bankas (160 tūkst. latu). Iepriekšējā mēnesī repo izsolēs izsniegto kredītu kopapjoms bija 9.5 milj. latu. Samazinājās izsniegto pieprasījuma un automātisko lombarda kredītu kopapjoms (par 3.4%), bet atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem tas pārsniedza repo izsolēs izsniegto kredītu apjomu un sasniedza 1.9 milj. latu jeb 92.3% no bankām izsniegto kredītu kopapjoma. Repo izsolēs izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 18.5%, lombarda kredītu vidējā svērtā procentu likme - 20.0%. Latvijas Bankas neto kredīts centrālajai valdībai samazinājās par 2.2 milj. latu, kaut arī Latvijas Banka palielināja savu valdības vērtspapīru portfeli par 4.4 milj. latu. Neto kredīta samazināšanos radīja valdības noguldījumu atlikuma pieaugums Latvijas Bankā.
Latvijas Bankas neto nopirktās ārvalstu konvertējamās valūtas daudzums samazinājās līdz 2.4 milj. latu (aprīlī - 14.7 milj. latu). Tomēr Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi maijā palielinājās par 7.0%, mēneša beigās sasniedzot 278.9 milj. latu. To galvenokārt ietekmēja banku ārvalstu valūtā veikto noguldījumu pieaugums centrālajā bankā. Tādējādi, lai gan Latvijas Bankas tīrie iekšējie aktīvi samazinājās, naudas bāze M0 maijā pieauga par 8.4 milj. latu jeb 3.0%.
Lata kurss pret Lielbritānijas sterliņu mārciņu un ASV dolāru maijā samazinājās attiecīgi par 1.7% un 0.5%, pret Vācijas marku un SDR nemainījās, bet pret Japānas jenu un Francijas franku palielinājās attiecīgi par 2.1% un 0.4%.
Finansu ministrija stabilizēja valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju piedāvājumu un maija vidū tuvināja izsolāmo visu termiņu parādzīmju maksimālās diskonta likmes. Maijā visvairāk - 14.2 milj. latu vērtībā - pārdotas 6 mēnešu parādzīmes. Savukārt 3 mēnešu parādzīmes pārdotas 9.5 milj. latu, 12 mēnešu parādzīmes - 6.8 milj. latu, bet 1 mēneša parādzīmes - 5.0 milj. latu vērtībā. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju kopapjoms pieauga par 1.4% un mēneša beigās sasniedza 107.6 milj. latu (59.3% no kopapjoma bija 6 mēnešu parādzīmes). Lai gan parādzīmju pieprasījums nemazinājās, mēneša sākumā vairs nebija vērojama visu termiņu parādzīmju vidējo svērto diskonta likmju samazināšanās tendence: maijā tās svārstījās 1 mēneša parādzīmēm no 9.7% līdz 13.6%, 3 mēnešu parādzīmēm - no 10.6% līdz 13.6%, 6 mēnešu parādzīmēm - no 11.0% līdz 14.7% un 12 mēnešu parādzīmēm - no 10.1% līdz 14.2%.
Vērtspapīru otrreizējā tirgus apgrozījums salīdzinājumā ar aprīli divkāršojās, maija beigās sasniedzot 60.0 milj. latu apjomu. Arī Latvijas Banka būtiski aktivizēja savu darbību šajā tirgū.
Patēriņa cenu indekss maijā samazinājās līdz 100.4% un gada inflācija - līdz 17.4%. Lielākais bija veselības aprūpes izdevumu, kā arī atpūtas, kultūras un izglītības izdevumu pieaugums (attiecīgi 1.1% un 1.0%). Sakarā ar gaidāmo akcīzes nodokļa pieaugumu degvielas cena palielinājās par 4.4%. Inflācijas līmeņa pazemināšanos noteica pārtikas (ieskaitot alkoholiskos dzērienus un tabaku) cenu zemais pieaugums (par 0.2%).
Iekšzemes starpbanku tirgū izsniegto kredītu procentu likmes
(%)
Latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme
Ārvalstu konvertējamā valūtā izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme
Iekšzemes starpbanku tirgū izsniegto kredītu apjoms
Dalībnieku skaits
Kredītu apjoms (milj. latu)
Makroekonomiskie rādītāji
| 1996 | ||
| IV | V | |
| Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (%) |
-11.0 | 3.4 |
| Inflācija (patēriņa cenu indeksa izmaiņas) | ||
| Mēneša (%) | 0.5 | 0.4 |
| Gada (%) | 18.5 | 17.4 |
| Reģistrēto bezdarbnieku skaits perioda beigās | 89 763 | 89 461 |
| Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) |
7.1 | 7.1 |
| Valsts budžeta bilance (milj. latu) | -13.8 | -12.9 |
| Ārējā tirdzniecība (milj. latu) | ||
| Eksports | 62.8 | * |
| Imports | 101.0 | * |
| Bilance | -38.2 | * |
* Datu vēl nav.
Avots: LR Valsts statistikas komitejas dati.
Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
| 1996 | ||
| IV | V | |
| Latvijas Banka | ||
| MO | 280.5 | 288.9 |
| Skaidrā nauda apgrozībā | 230.1 | 231.5 |
| Banku noguldījumi Latvijas Bankā | 50.4 | 57.4 |
| Tīrie ārējie aktīvi | 260.6 | 278.9 |
| Tīrie iekšējie aktīvi | 19.9 | 10.0 |
| Kredīti | 76.4 | 69.7 |
| Bankām | 22.2 | 17.6 |
| Valdībai (neto) | 34.5 | 32.3 |
| Pārējie kredīti | 19.7 | 19.8 |
| Pārējie aktīvi (neto) | -56.5 | -59.7 |
| Banku sistēma | ||
| M2X | 518.6 | 526.8 |
| Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) |
215.4 | 218.3 |
| Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi | 303.3 | 308.4 |
| Pieprasījuma noguldījumi | 247.3 | 250.4 |
| Termiņnoguldījumi | 56.0 | 58.1 |
| M2D | 353.6 | 358.7 |
| Tīrie ārējie aktīvi | 349.6 | 364.6 |
| Tīrie iekšējie aktīvi | 169.0 | 162.2 |
| Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām | 192.8 | 196.7 |
| Īstermiņa kredīti | 92.3 | 94.6 |
| Ilgtermiņa kredīti | 100.5 | 102.1 |
| Kredīti valdībai (neto) | 114.8 | 124.0 |
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
| 1996 | ||
| IV | V | |
| Iekšzemes kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes |
||
| Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme | 15.6 | 12.5 |
| Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes |
||
| Īstermiņa kredīti (izsniegti latos) | 29.7 | 27.2 |
| Īstermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) | 24.5 | 24.4 |
| Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos) | 12.9 | 20.2 |
| Ilgtermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) | 14.7 | 22.8 |
| No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes |
||
| Pieprasījuma noguldījumi (veikti latos) | 2.8 | 2.6 |
| Pieprasījuma noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 1.0 | 1.1 |
| Īstermiņa noguldījumi (veikti latos) | 13.7 | 12.0 |
| Īstermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 9.3 | 7.7 |
| Ilgtermiņa noguldījumi (veikti latos) | 15.9 | 15.9 |
| Ilgtermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 11.2 | 11.4 |
| Latvijas Bankas refinansēšanas likme (perioda beigās; %) |
19.0 | 15.0 |
| Ārvalstu valūtu kursi (perioda beigās) | ||
| Ls pret USD | 0.5520 | 0.5550 |
| Ls pret DEM | 0.3620 | 0.3620 |
| Ls pret GBP | 0.8350 | 0.8490 |
| Ls pret FRF | 0.1072 | 0.1068 |
| Ls pret 100 JPY | 0.5240 | 0.5130 |
Maijā valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu strādājošo mēneša vidējā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar aprīli palielinājās par 3.1%, sasniedzot Ls 109.46. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā (bruto) darba samaksa palielinājās par 12.2%. Tā kā cenu līmeņa pieaugums bija straujāks, strādājošo pirktspēja gada laikā samazinājās par 4.5% (aprīlī - par 5.4%). Reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars maijā bija 7.1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar aprīli pieauga par 5.4% un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 3.4%. Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar aprīli palielinājās par 0.8%.
Mazumtirdzniecības preču apgrozījums mēneša laikā palielinājās par 3.9%, taču bija par 9.8% zemāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju samazinājās arī gaļas, piena un olu ražošana (attiecīgi par 31.0%, 6.3% un 3.6%). Kravu pārvadājumu apjoms un ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms pieauga attiecīgi par 1.7% un 7.4%, bet kravu apgrozība samazinājās par 24.1%.
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)
| 1996 | ||
| IV | V | |
| Banku rezerves | 63.9 | 69.0 |
| Nacionālā valūta banku kasēs | 14.7 | 13.2 |
| Korespondentkonti Latvijas Bankā | 48.7 | 55.2 |
| Ārzemju aktīvi | 424.8 | 440.1 |
| Ārvalstu valūta banku kasēs | 25.0 | 22.8 |
| Prasības pret ārvalstu bankām | 244.2 | 277.3 |
| Prasības pret ārvalstu nebankām | 155.6 | 140.0 |
| Prasības pret centrālo valdību (neto) | 96.3 | 109.0 |
| Prasības pret pašvaldībām (neto) | -16.0 | -17.3 |
| Prasības pret valsts uzņēmumiem | 22.2 | 21.4 |
| Prasības pret privātuzņēmumiem | 150.2 | 155.9 |
| Prasības pret privātpersonām | 26.1 | 25.8 |
| Neklasificētie aktīvi | 120.0 | 121.9 |
| Fiksētie aktīvi | 56.3 | 57.4 |
| Nauda ceļā | 10.1 | 6.0 |
| Pārējie aktīvi | 42.5 | 44.2 |
| Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm | 11.1 | 14.3 |
| AKTĪVI PAVISAM | 887.5 | 925.7 |
| Pieprasījuma noguldījumi | 114.4 | 116.1 |
| Valsts uzņēmumu | 24.7 | 23.5 |
| Privātuzņēmumu | 50.6 | 53.0 |
| Privātpersonu | 39.1 | 39.5 |
| Termiņa un krājnoguldījumi | 23.8 | 24.4 |
| Valsts uzņēmumu | 0.3 | 0.2 |
| Privātuzņēmumu | 1.5 | 1.6 |
| Privātpersonu | 22.0 | 22.6 |
| Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā | 165.0 | 168.0 |
| Valsts uzņēmumu | 32.2 | 30.5 |
| Privātuzņēmumu | 81.2 | 82.8 |
| Privātpersonu | 51.6 | 54.8 |
| Tranzīta fondi | 40.6 | 41.6 |
| Ārzemju pasīvi | 335.7 | 354.4 |
| Saistības pret ārvalstu bankām | 34.3 | 27.2 |
| Saistības pret ārvalstu nebankām | 301.4 | 327.2 |
| Saistības pret Latvijas Banku | 1.9 | 0.3 |
| Izlaistās obligācijas un vērtspapīri | 0.5 | 0.5 |
| Kapitāls | 145.1 | 156.5 |
| Neklasificētie pasīvi | 60.4 | 63.9 |
| Nauda ceļā | 34.8 | 29.2 |
| Pārējie pasīvi | 18.5 | 23.3 |
| Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm | 7.1 | 11.4 |
| PASĪVI PAVISAM | 887.5 | 925.7 |
© Latvijas Banka, 1996
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
ISBN 9984-9092-0-4
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718
|
|
|
Jautājumus lūdzam sūtīt |