Oktobrī naudas piedāvājums Latvijā nedaudz samazinājās, kaut gan privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikums pieauga. Uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms mazliet samazinājās, apgrozībā esošās skaidrās naudas daudzums (bez atlikumiem banku kasēs) gandrīz nemainījās. Joprojām samazinājās gada inflācijas līmenis, bet valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju vidējo svērto diskonta likmju, kā arī uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu un šai klientu grupai izsniegto kredītu procentu likmju vidējais līmenis stabilizējās. Samazinoties banku sektora virsrezervju līmenim, palielinājās starpbanku tirgus procentu likmes un pieprasījums pēc centrālās bankas aizdevumiem. Sakarā ar finansu sistēmas tālāku stabilizāciju Latvijas Banka no 8. oktobra samazināja refinansēšanas likmi uz 10% gadā. Valsts pamatbudžeta deficīts samazinājās. Uzlabojās rūpniecību un transportu raksturojošie rādītāji, samazinājās arī svarīgāko lauksaimniecības produktu ražošanas un mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi.
Salīdzinājumā ar septembri iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms bankās samazinājās par 4.5 milj. latu jeb 1.3%, t.sk. latos veikto noguldījumu apjoms - par 1.6%, bet ārvalstu valūtā veikto noguldījumu apjoms - par 1.0%. Lai gan noguldījumu kopapjoms samazinājās, pieauga noguldījumu ar termiņu no 6 līdz 12 mēnešiem apjoms (par 5.8%), kā arī privātuzņēmumu pieprasījuma noguldījumu (par 1.7%) un to termiņnoguldījumu (par 2.6%) apjoms. Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) samazinājās par 0.5 milj. latu jeb 0.2%. Tādējādi oktobrī plašās naudas apjoms samazinājās par 0.8% un mēneša beigās bija 596.6 milj. latu.
Jau trešo mēnesi pēc kārtas uzņēmumiem un privātpersonām banku sektora izsniegto kredītu kopapjoms lēni pieauga (oktobrī - par 3.5 milj. latu jeb 1.8%, mēneša beigās sasniedzot 199.6 milj. latu). Vairāk tika izsniegti kredīti ārvalstu valūtā (pieaugums par 2.6%). Galvenokārt palielinājās īstermiņa kredītu apjoms (par 3.1%). Tā kā valdība, izmantojot vērtspapīru tirgus iespējas, vairāk aizņēmās nebanku sektorā, samazinājās banku sistēmas kredīts centrālajai valdībai.
Lai gan nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās oktobrī samazinājās par 3.3%, joprojām liels bija to īpatsvars noguldījumu kopapjomā. Palielinājās banku noguldījumu apjoms ārzemju bankās. Latvijas bankas vairāk kredītu izsniedza ārvalstu nebankām, palielinājās to ieguldījumu apjoms ārvalstu valdību vērtspapīros. Banku sistēmas tīrie ārējie aktīvi palielinājās par 4.5%, sasniedzot 428.7 milj. latu.
Iekšzemes starpbanku tirgus darījumu apjoms oktobrī saglabājās stabils - izsniegto kredītu apjoms bija 53.1 milj. latu (septembrī - 54.1 milj. latu), bet ārvalstu kredītiestādēm izsniegto aizdevumu apjoms samazinājās līdz 739.9 milj. latu jeb par 7.5%. Bankas paaugstināja iekšzemes starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu procentu likmes - vidējā svērtā procentu likme oktobrī bija 10.3% (septembrī - 7.5%). Ārvalstu valūtā izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme (6.5%) bija ievērojami zemāka nekā septembrī, kad atsevišķu darījumu ietekmē tā sasniedza 12.8%.
Palielinājās banku sektora pieprasījums pēc Latvijas Bankas kredītiem, jo to procentu likmju līmenis oktobrī bija zemāks nekā starpbanku tirgū. Notika 13 valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) izsoles, kurās bankām izsniegti 10.0 milj. latu (iepriekšējā mēnesī - tikai 3.2 milj. latu). Arī pieprasījuma un automātiskos lombarda kredītus bankas izmantoja vairāk (4.2 milj. latu; septembrī - 1.3 milj. latu). Repo izsolēs izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 10.2%, bet lombarda kredītu vidējā svērtā procentu likme - 12.0%.
Valdība palielināja noguldījumu apjomu centrālajā bankā par 8.8 milj. latu, bet Latvijas Banka tās īpašumā esošo valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju apjomu - par 2.0 milj. latu. Centrālās bankas neto kredīts valdībai samazinājās par 7.6 milj. latu. Latvijas Bankas neto iepirktais ārvalstu valūtas apjoms bija 6.1 milj. latu - gandrīz divreiz lielāks nekā septembrī. Naudas bāze palielinājās par 2.7% un mēneša beigās bija 319.3 milj. latu.
Lata kurss pret Lielbritānijas sterliņu mārciņu, Vācijas marku un Francijas franku oktobrī samazinājās attiecīgi par 3.0%, 0.8% un 0.7%, bet pret ASV dolāru un Japānas jenu tas palielinājās attiecīgi par 0.2% un 3.2%.
Valsts pamatbudžeta deficīts oktobrī samazinājās par 4.6 milj. latu un desmit mēnešos bija 20.3 milj. latu (1995. gada pirmajos desmit mēnešos - 53.8 milj. latu). Deficīts pilnībā tika segts ar valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm. Finansu ministrija samazināja valsts 1, 3 un 6 mēnešu iekšējā aizņēmuma parādzīmju piedāvājumu un to izsoļu maksimālās diskonta likmes. Dažās izsolēs strauji tika palielināts 12 mēnešu parādzīmju piedāvājums, lai piesaistītu lielāku ārvalstu investoru līdzekļus. Banku pieprasījums pēc parādzīmēm kopumā joprojām pārsniedza piedāvājumu, lai gan īsāka termiņa (1 un 3 mēnešu) parādzīmju pieprasījums atsevišķās izsolēs bija nedaudz mazāks un nesasniedza piedāvājuma līmeni. Visaugstākais bija pieprasījums pēc 12 mēnešu parādzīmēm - oktobrī tās tika pārdotas 14.7 milj. latu vērtībā. Savukārt 6, 3 un 1 mēneša parādzīmes tika pārdotas attiecīgi 12.3 milj. latu, 5.6 milj. latu un 4.3 milj. latu vērtībā. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju kopapjoms pieauga par 8.5% un oktobra beigās bija 127.4 milj. latu. Parādzīmju struktūrā būtiski palielinājās 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars. Mēneša beigās 52.1% no parādzīmju kopapjoma veidoja 6 mēnešu parādzīmes, 33.5% - 12 mēnešu parādzīmes, 11.6% - 3 mēnešu parādzīmes un 2.8% - 1 mēneša parādzīmes. Parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes bija stabilas, mēneša laikā svārstoties 0.2-0.6 procentu punktu robežās. 1 mēneša parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme bija 9.8%, 3 mēnešu parādzīmju - 10.3%, 6 mēnešu parādzīmju - 11.9% un 12 mēnešu parādzīmju - 13.0%.
Darījumu apjoms parādzīmju otrreizējā tirgū arī oktobrī bija neliels (11.4 milj. latu), tomēr salīdzinājumā ar septembri pieauga par 4.6%. Palielinājās Latvijas Bankas aktivitāte šajā tirgū.
Patēriņa cenu indekss oktobrī bija 101.2%, un gada inflācija sasniedza 15.7% - viszemāko līmeni kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Visvairāk patēriņa cenu indeksu ietekmēja sezonālais dzīvokļa īres un uzturēšanas cenu pieaugums (par 3.7%; t.sk. enerģijas un kurināmā cenu kāpums par 6.0%) un apģērba un apavu cenu pieaugums (par 2.5%; t.sk. apavu cenu pieaugums par 4.0%). Inflācijas straujāku kāpumu bremzēja nelielais uztura produktu cenu pieaugums (par 0.3%), ko noteica sezonālais kartupeļu un cukura cenu kritums. Pārējo uztura produktu cenas vai nu nemainījās, vai pieauga par 0.1-1.1%.
Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar septembri palielinājās tikai par 0.1%, bet salīdzinājumā ar 1995. gada oktobri - par 12.6%.
Oktobrī valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu strādājošo mēneša vidējā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar septembri pieauga par 0.8% un bija Ls 111.15. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā (bruto) darba samaksa palielinājās par 10.5%. Tā kā cenu līmeņa pieaugums bija straujāks, strādājošo pirktspēja gada laikā samazinājās par 4.5%. Reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars oktobrī bija 7.1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (jau kopš marta bezdarba līmenis saglabājas 7.0-7.1% robežās).
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss oktobrī palielinājās gan salīdzinājumā ar septembri (par 6.6%), gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri (par 2.6%). Mazumtirdzniecības preču apgrozījums mēneša laikā palielinājās par 2.8%, tomēr joprojām bija par 9.5% zemāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās arī gaļas un piena ražošana (attiecīgi par 30.9% un 2.0%), bet olu ražošana pieauga par 11.3%. Kravu pārvadājumu apjoms un ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms pieauga attiecīgi par 14.5% un 14.0%, bet kravu apgrozība samazinājās par 0.9%.
Izsolēs pārdoto valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes
(%)
1 mēneša
3 mēnešu
6 mēnešu
12 mēnešu
Makroekonomiskie rādītāji
1996 | ||
IX | X | |
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa pārmaiņas (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %) |
-0.6 | 2.6 |
Inflācija (patēriņa cenu indeksa pārmaiņas) | ||
Mēneša (%) | 0.7 | 1.2 |
Gada (%) | 16.2 | 15.7 |
Reģistrēto bezdarbnieku skaits perioda beigās | 88 542 | 89 007 |
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) |
7.0 | 7.1 |
Valsts pamatbudžeta bilance (milj. latu) | -24.9 | -20.3 |
Ārējā tirdzniecība (milj. latu) | ||
Eksports | 67.9 | * |
Imports | 106.4 | * |
Bilance | -38.5 | * |
* Datu vēl nav.
Avots: LR Valsts statistikas komitejas dati.
Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
1996 | ||
IX | X | |
Latvijas Banka | ||
M0 | 310.8 | 319.3 |
Skaidrā nauda apgrozībā | 261.0 | 260.6 |
Banku noguldījumi Latvijas Bankā latos | 37.3 | 46.6 |
Banku noguldījumi Latvijas Bankā ārvalstu valūtā | 12.5 | 12.2 |
Tīrie ārējie aktīvi | 311.1 | 324.5 |
Tīrie iekšējie aktīvi | -0.3 | -5.2 |
Kredīti | 59.0 | 58.0 |
Bankām | 10.9 | 17.6 |
Valdībai (neto) | 28.3 | 20.7 |
Pārējie kredīti | 19.8 | 19.8 |
Pārējie aktīvi (neto) | -59.3 | -63.2 |
Banku sistēma | ||
M2X | 601.5 | 596.6 |
Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) | 244.4 | 243.9 |
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi | 357.1 | 352.6 |
Pieprasījuma noguldījumi | 291.2 | 289.9 |
Termiņnoguldījumi | 65.3 | 62.7 |
Noguldījumi bankās, kuru darbība apturēta | 0.7 | 0 |
M2D | 400.7 | 397.8 |
Tīrie ārējie aktīvi | 410.1 | 428.7 |
Tīrie iekšējie aktīvi | 191.4 | 167.9 |
Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām | 196.1 | 199.6 |
Īstermiņa kredīti | 92.5 | 95.4 |
Ilgtermiņa kredīti | 103.6 | 104.2 |
Kredīti valdībai (neto) | 152.0 | 136.8 |
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
1996 | ||
IX | X | |
Iekšzemes kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes |
||
Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme | 7.5 | 10.3 |
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes |
||
Īstermiņa kredīti (izsniegti latos) | 22.3 | 23.3 |
Īstermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) | 19.3 | 20.0 |
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos) | 13.5 | 17.3 |
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) | 17.5 | 18.1 |
No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes |
||
Pieprasījuma noguldījumi (veikti latos) | 1.6 | 1.4 |
Pieprasījuma noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 1.0 | 1.0 |
Īstermiņa noguldījumi (veikti latos) | 8.8 | 9.6 |
Īstermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 5.5 | 5.6 |
Ilgtermiņa noguldījumi (veikti latos) | 22.6 | 9.1 |
Ilgtermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 8.1 | 8.2 |
Latvijas Bankas refinansēšanas likme (perioda beigās; %) |
11.0 | 10.0 |
Ārvalstu valūtu kursi (perioda beigās) | ||
Ls pret USD | 0.5550 | 0.5540 |
Ls pret DEM | 0.3640 | 0.3670 |
Ls pret GBP | 0.8660 | 0.8920 |
Ls pret FRF | 0.1076 | 0.1084 |
Ls pret 100 JPY | 0.5010 | 0.4850 |
Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
(milj. latu)
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)
1996 | ||
IX | X | |
Banku rezerves | 65.7 | 71.2 |
Nacionālā valūta banku kasēs | 16.7 | 16.6 |
Korespondentkonti Latvijas Bankā | 48.0 | 53.6 |
Ārzemju aktīvi | 431.6 | 432.9 |
Ārvalstu valūta banku kasēs | 23.1 | 26.1 |
Prasības pret ārvalstu bankām | 292.3 | 294.7 |
Prasības pret ārvalstu nebankām | 116.3 | 112.0 |
Prasības pret centrālo valdību (neto) | 136.7 | 129.1 |
Prasības pret pašvaldībām (neto) | -13.0 | -13.0 |
Prasības pret valsts uzņēmumiem | 15.7 | 15.9 |
Prasības pret privātuzņēmumiem | 163.2 | 166.9 |
Prasības pret privātpersonām | 25.0 | 25.2 |
Neklasificētie aktīvi | 120.6 | 115.0 |
Fiksētie aktīvi | 62.2 | 63.6 |
Nauda ceļā | 3.4 | 3.2 |
Pārējie aktīvi | 37.2 | 33.9 |
Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm | 17.8 | 14.3 |
AKTĪVI PAVISAM | 945.5 | 943.1 |
Pieprasījuma noguldījumi | 126.2 | 125.9 |
Valsts uzņēmumu | 20.0 | 19.3 |
Privātuzņēmumu | 67.6 | 66.7 |
Privātpersonu | 38.5 | 40.0 |
Termiņa un krājnoguldījumi | 30.1 | 28.0 |
Valsts uzņēmumu | 0.4 | 0.3 |
Privātuzņēmumu | 4.6 | 4.1 |
Privātpersonu | 25.1 | 23.5 |
Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā | 200.2 | 198.8 |
Valsts uzņēmumu | 38.4 | 37.2 |
Privātuzņēmumu | 104.1 | 108.7 |
Privātpersonu | 57.7 | 52.9 |
Noguldījumi bankās, kuru darbība apturēta | 0.7 | 0 |
Privātuzņēmumu | 0.7 | 0 |
Tranzīta fondi | 28.5 | 27.5 |
Ārzemju pasīvi | 332.6 | 328.7 |
Saistības pret ārvalstu bankām | 29.2 | 31.3 |
Saistības pret ārvalstu nebankām | 303.3 | 297.4 |
Saistības pret Latvijas Banku | 2.6 | 10.2 |
Izlaistās obligācijas un vērtspapīri | 0.6 | 0.5 |
Kapitāls | 167.8 | 173.1 |
Neklasificētie pasīvi | 56.3 | 50.5 |
Nauda ceļā | 23.4 | 21.3 |
Pārējie pasīvi | 19.1 | 18.3 |
Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm | 13.8 | 10.8 |
PASĪVI PAVISAM | 945.5 | 943.1 |
© Latvijas Banka, 1996
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
ISBN 9984 - 9092 - 0 - 4
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718
|
Jautājumus lūdzam sūtīt |