1997. gada februārī saimnieciskā aktivitāte Latvijā būtiski nemainījās. Gada inflācijas līmenis turpināja samazināties un pirmo reizi kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas noslīdēja zem 10% robežas. Februārī valdības parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes un starpbanku kredītu procentu likmes stabilizējās visai zemā līmenī, samazinājās iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām ārvalstu valūtā izsniegto kredītu un no šīs klientu grupas latos piesaistīto noguldījumu procentu likmes. Tādēļ Latvijas Banka no 14. februāra samazināja refinansēšanas likmi uz 7% un no 28. februāra - uz 6% gadā. Naudas piedāvājums palielinājās un pārsniedza pat decembrī reģistrēto sezonāli augsto līmeni. Palielinājās gan no uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu, gan šai klientu grupai izsniegto kredītu atlikums. Atjaunojoties nerezidentu līdzekļu ieplūdei, banku sektora ārzemju aktīvi un ārzemju pasīvi februārī palielinājās. Valsts pamatbudžeta pārpalikuma apjoms būtiski nemainījās. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu paaugstinājās iedzīvotāju pirktspēja, uzlabojās dzelzceļa transportu un ostu darbību, kā arī gaļas ražošanu raksturojošie rādītāji.
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms bankās palielinājās par 8.1 milj. latu jeb 2.3%, t.sk. latos veikto noguldījumu apjoms - par 3.0%, ārvalstu valūtā veikto noguldījumu apjoms - par 1.7%. Auga gan pieprasījuma noguldījumu (par 1.6%), gan termiņnoguldījumu apjoms (par 4.7%). Skaidrās naudas apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 7.0 milj. latu jeb 2.7%. Tādējādi plašās naudas apjoms pieauga par 2.4% (līdz 631.1 milj. latu) un bija vislielākais kopš 1995. gada novembra.
Uzņēmumiem un privātpersonām banku sektora izsniegto kredītu atlikums februāra beigās sasniedza 219.5 milj. latu. Latos izsniegto kredītu atlikums nedaudz samazinājās, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums pieauga par 1.7%, februāra beigās veidojot 62.4% no kredītu kopapjoma. Pieauga ilgtermiņa kredītu (par 6.6%), bet samazinājās īstermiņa kredītu (par 4.0%) atlikums. Valdības neto aizņēmums no banku sistēmas palielinājās par 24.7 milj. latu, augot gan neto aizņēmumam no centrālās bankas, gan arī banku sektora tiešajiem kredītiem valdībai, bet nedaudz samazinoties banku īpašumā esošo valdības parādzīmju apjomam.
Februārī palielinājās nerezidentu nebanku noguldījumu apjoms Latvijas bankās (par 4.1%), kā arī iekšzemes banku saistības pret ārvalstu bankām (par 8.5%). Bankas palielināja savus ieguldījumus ārpus Latvijas - galvenokārt iegādājās ārvalstu valdību vērtspapīrus (šādu noguldījumu atlikums pieauga par 20.4 milj. latu jeb 24.8%), kā arī vairāk kreditēja ārvalstu privātuzņēmumus un iegādājās šādu uzņēmumu vērtspapīrus. Kopumā banku sektora ārzemju aktīvi palielinājās par 5.2%, bet ārzemju pasīvi - par 5.1%.
Bankām neizjūtot īstermiņa likviditātes grūtības, februārī samazinājās gan latos, gan ārvalstu valūtā veikto iekšzemes starpbanku tirgus darījumu apjoms. Izsniegto kredītu kopapjoms bija 136.8 milj. latu (janvārī - 225.6 milj. latu). Ārvalstu kredītiestādēm izsniegto aizdevumu apjoms samazinājās līdz 814.1 milj. latu (janvārī - 929.9 milj. latu). Resursu pieprasījuma un piedāvājuma attiecībai saglabājoties stabilai, starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme nemainījās un bija 4.4%, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme pieauga līdz 6.0% (janvārī - 5.7%). Banku sektora pieprasījums pēc Latvijas Bankas kredītiem samazinājās. Notika tikai divas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) izsoles, kurās bankām izsniegti 0.6 milj. latu (janvārī - 6.8 milj. latu). Pieprasījuma lombarda kredīti netika izsniegti jau ceturto mēnesi, bet automātiskos lombarda kredītus bankas izmantoja tikai 0.1 milj. latu apjomā. Repo izsolēs izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 7.6%, bet automātisko lombarda kredītu vidējā svērtā procentu likme - 10.0%. Banku termiņnoguldījumu apjoms Latvijas Bankā februāra beigās bija 1.2 milj. latu (likme - 4.5% gadā).
Valdības noguldījumu atlikums centrālajā bankā februārī samazinājās par 13.4 milj. latu, bet Latvijas Banka par 2.5 milj. latu palielināja tās īpašumā esošo valdības parādzīmju apjomu. ASV dolāra kursam paaugstinoties, pieprasījums pēc latiem samazinājās un Latvijas Bankas neto iepirktais ārvalstu valūtas apjoms bija tikai 0.1 milj. latu. Valdībai izmantojot Latvijas Bankai kredītu lietotāju jau atmaksāto SVF Sistēmiskās pārveides fonda aizdevuma daļu, centrālās bankas tīrie ārējie aktīvi februārī samazinājās par 9.5 milj. latu jeb 2.6% un mēneša beigās bija 361.1 milj. latu. Emitētās nacionālās valūtas segums ar tīrajiem ārējiem aktīviem veidoja 105.3%. Naudas bāze palielinājās par 4.6% un februāra beigās bija 342.9 milj. latu.
ASV ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās un Vācijas tautsaimniecības attīstības problēmas pēdējo mēnešu laikā izraisīja ASV dolāra kursa paaugstināšanos pasaules valūtas tirgū. Tā kurss pret latu februārī cēlās (par 0.7%). Attiecībā pret latu cēlās arī Lielbritānijas sterliņu mārciņas (par 1.3%) un Japānas jenas (par 0.8%) kurss. Savukārt Vācijas markas kurss kritās par 2.0%, bet Francijas franka - par 2.1%.
1997. gada divu mēnešu valsts pamatbudžeta pārpalikums bija 7.1 milj. latu (1996. gada atbilstošajā periodā - 3.0 milj. latu deficīts).
1, 3 un 6 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju kopējais piedāvājums februārī bija zemāks nekā janvārī, tomēr mēneša pēdējās divās izsolēs Finansu ministrija būtiski palielināja visu minēto termiņu parādzīmju piedāvājumu, vienlaikus pazeminot parādzīmju izsoļu maksimālās diskonta likmes. 12 mēnešu parādzīmes februārī netika emitētas. Banku pieprasījums pēc parādzīmēm joprojām bija augsts (pieprasījuma un piedāvājuma attiecība bija 3.1), bet nesasniedza janvāra līmeni (3.6). Parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes februārī bija ievērojami zemākas nekā janvārī, un to svārstību diapazoni bija nelieli: 4.0-4.5% 1 mēneša, 5.0-5.9% 3 mēnešu un 5.3-6.1% 6 mēnešu parādzīmēm. Visaugstākais bija pieprasījums pēc 6 mēnešu parādzīmēm - februārī tās tika pārdotas 6.0 milj. latu vērtībā. Savukārt 3 un 1 mēneša parādzīmes pārdotas attiecīgi 3.8 milj. latu un 2.5 milj. latu vērtībā. Tādējādi apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju kopapjoms samazinājās par 2.3% un februāra beigās bija 135.7 milj. latu. 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars apgrozībā esošo parādzīmju kopapjomā mēneša beigās sasniedza 50.4%, bet 6 mēnešu parādzīmju - samazinājās līdz 36.7% (janvāra beigās attiecīgi 49.3% un 38.2%).
Augot ilgāka termiņa parādzīmju īpatsvaram apgrozībā, Latvijas Bankā reģistrēto parādzīmju otrreizējā tirgus darījumu apjoms februārī samazinājās divas reizes - līdz 8.7 milj. latu.
Latvijas Bankas refinansēšanas likme, starpbanku kredītu likme un patēriņa cenu gada inflācija
(%)
Patēriņa cenu indeksa izmaiņas (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu)
Latvijas Bankas refinansēšanas likme
Latos izsniegto starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme
Patēriņa cenu indekss februārī bija 100.4% un gada inflācija samazinājās līdz 9.9% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 21.5%). Patēriņa cenu indeksa pazemināšanos sekmēja galvenokārt medicīnas pakalpojumu palētināšanās (par 10.4%) sakarā ar jauno veselības aprūpes finansēšanas noteikumu stāšanos spēkā, kā arī olu (par 5.5%), dārzeņu (par 5.0%) un degvielas (par 1.0%) cenu samazinājums, bet kavēja maksas par gāzi pieaugums (par 15.6%), kā arī sezonāls uztura produktu cenu kāpums (sviesta - par 4.3%, piena - par 3.9%, krējuma - par 3.1%).
Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0.8% un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 5.3%; lielākais cenu pieaugums februārī izejvielu sadārdzinājuma dēļ bija vērojams ādu miecēšanā un apstrādē, čemodānu, somu un apavu ražošanā (par 5.8%).
Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 2.3% un bija Ls 120.22. Tādēļ strādājošo pirktspēja februārī pieauga par 1.9%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 12.0%. Reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars (7.5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita) pārsniedza janvāra līmeni.
Vairāki reālo sektoru raksturojošie rādītāji februārī bija tuvi iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmenim. Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss samazinājās par 0.6%, mazumtirdzniecības preču apgrozījums - par 2.7%. Par 2.8% palielinājās gaļas ražošana, bet samazinājās olu un piena ražošana (attiecīgi par 1.2% un 6.0%). Kravu pārvadājumu apjoms un kravu apgrozība dzelzceļa transportā pieauga attiecīgi par 28.5% un 26.7%. Tā kā auga naftas un naftas produktu tranzītpārvadājumu apjoms caur Ventspils ostu, par 27.1% palielinājās ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms, lai gan kravu pārvadājumu apjoms un kravu apgrozība jūras transportā samazinājās.
Makroekonomiskie rādītāji
1997 | ||
I | II | |
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa pārmaiņas (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %) |
-2.0 | -0.6 |
Inflācija (patēriņa cenu indeksa pārmaiņas) | ||
Mēneša (%) | 1.9 | 0.4 |
Gada (%) | 11.4 | 9.9 |
Reģistrēto bezdarbnieku skaits perioda beigās | 91 484 | 93 708 |
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) | 7.3 | 7.5 |
Valsts pamatbudžeta bilance (milj. latu) | 8.0 [1] | 7.1 |
Ārējā tirdzniecība (milj. latu) | ||
Eksports | 66.2 | * |
Imports | 97.9 | * |
Bilance | -31.7 | * |
* Datu vēl nav.
[1] Dati precizēti.
Avots: LR Valsts statistikas komitejas dati.
Monetārie rādītāji(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*
1997 | ||
I | II | |
Banku sistēma | ||
M2X | 616.1 | 631.1 |
Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) | 257.9 | 264.9 |
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi | 358.1 | 366.2 |
Pieprasījuma noguldījumi | 284.5 | 289.0 |
Termiņnoguldījumi | 73.7 | 77.2 |
M2D | 418.6 | 430.3 |
Tīrie ārējie aktīvi | 446.0 | 441.0 |
Tīrie iekšējie aktīvi | 170.0 | 190.1 |
Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām | 217.8 | 219.5 |
Īstermiņa kredīti | 119.8 | 115.0 |
Ilgtermiņa kredīti | 98.0 | 104.5 |
Kredīti valdībai (neto) | 137.4 | 162.1 |
Latvijas Banka | ||
M0 | 327.7 | 342.9 |
Skaidrā nauda apgrozībā | 274.7 | 282.9 |
Noguldījumi Latvijas Bankā latos | 46.0 | 51.7 |
Noguldījumi Latvijas Bankā ārvalstu valūtā | 7.0 | 8.3 |
Tīrie ārējie aktīvi | 370.6 | 361.1 |
Tīrie iekšējie aktīvi | -42.8 | -18.2 |
Kredīti | 22.1 | 45.6 |
Bankām | 8.1 | 4.8 |
Valdībai (neto) | -6.2 | 20.7 |
Pārējie kredīti | 20.3 | 20.1 |
Pārējie aktīvi (neto) | -65.0 | -63.8 |
Ārējās rezerves* | 721.14 | 715.90 |
Zelts | 74.78 | 74.74 |
Speciālās aizņēmuma tiesības | 1.63 | 2.91 |
Rezerves pozīcija Starptautiskajā valūtas fondā | 0.01 | 0.01 |
Ārvalstu konvertējamās valūtas | 644.72 | 638.24 |
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
1997 | ||
I | II | |
Iekšzemes kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes | ||
Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme | 4.4 | 4.4 |
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes |
||
Īstermiņa kredīti (izsniegti latos) | 20.8 | 22.4 |
Īstermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) | 20.1 | 15.7 |
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos) | 21.3 | 20.7 |
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) | 13.3 | 11.2 |
No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes | ||
Pieprasījuma noguldījumi (veikti latos) | 1.6 | 1.4 |
Pieprasījuma noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 1.1 | 1.0 |
Īstermiņa noguldījumi (veikti latos) | 9.2 | 7.5 |
Īstermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 5.7 | 6.9 |
Ilgtermiņa noguldījumi (veikti latos) | 12.7 | 10.1 |
Ilgtermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) | 9.4 | 7.6 |
Latvijas Bankas refinansēšanas likme (perioda beigās; %) | 8.0 | 6.0 |
Ārvalstu valūtu kursi (perioda beigās) | ||
Ls pret USD | 0.5730 | 0.5770 |
Ls pret DEM | 0.3490 | 0.3420 |
Ls pret GBP | 0.9310 | 0.9430 |
Ls pret FRF | 0.1036 | 0.1014 |
Ls pret 100 JPY | 0.4730 | 0.4770 |
Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un Vācijas markas kurss
(latos)
ASV dolāra kurss
Vācijas markas kurss
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)
1997 | ||
I | II | |
Banku rezerves | 68.4 | 75.5 |
Nacionālā valūta banku kasēs | 16.8 | 18.0 |
Korespondentkonti Latvijas Bankā | 50.6 | 55.4 |
Ārzemju aktīvi | 500.7 | 526.7 |
Ārvalstu valūta banku kasēs | 26.3 | 27.1 |
Prasības pret ārvalstu bankām | 329.5 | 328.7 |
Prasības pret ārvalstu nebankām | 144.8 | 170.9 |
Prasības pret centrālo valdību (neto) | 154.3 | 155.2 |
Prasības pret pašvaldībām (neto) | -10.7 | -13.7 |
Prasības pret valsts uzņēmumiem | 18.4 | 16.7 |
Prasības pret privātuzņēmumiem | 188.2 | 192.2 |
Prasības pret privātpersonām | 21.5 | 22.1 |
Neklasificētie aktīvi | 124.7 | 123.2 |
Fiksētie aktīvi | 66.8 | 67.8 |
Nauda ceļā | 6.8 [1] | 3.4 |
Pārējie aktīvi | 30.1 [1] | 31.4 |
Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm | 21.1 | 20.7 |
AKTĪVI PAVISAM | 1 065.4 | 1 098.0 |
Pieprasījuma noguldījumi | 128.8 | 130.7 |
Valsts uzņēmumu | 19.9 | 22.4 |
Privātuzņēmumu | 66.4 | 65.4 |
Privātpersonu | 42.6 | 42.9 |
Termiņa un krājnoguldījumi | 31.8 | 34.7 |
Valsts uzņēmumu | 0.4 | 0.3 |
Privātuzņēmumu | 5.3 | 6.9 |
Privātpersonu | 26.1 | 27.5 |
Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā | 197.5 | 200.8 |
Valsts uzņēmumu | 38.2 | 35.9 |
Privātuzņēmumu | 93.6 | 98.5 |
Privātpersonu | 65.8 | 66.5 |
Tranzīta fondi | 21.3 | 20.7 |
Ārzemju pasīvi | 425.2 | 446.8 |
Saistības pret ārvalstu bankām | 50.0 | 54.2 |
Saistības pret ārvalstu nebankām | 375.2 | 392.6 |
Saistības pret Latvijas Banku | 3.6 | 0.4 |
Izlaistās obligācijas un vērtspapīri | 0.5 | 0 |
Kapitāls | 177.3 | 180.7 |
Neklasificētie pasīvi | 79.4 | 83.1 |
Nauda ceļā | 37.9 | 42.2 |
Pārējie pasīvi | 22.9 | 22.5 |
Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm | 18.5 | 18.4 |
PASĪVI PAVISAM | 1 065.4 | 1 098.0 |
[1] Dati precizēti.
|
Jautājumus lūdzam sūtīt |