Publicēts: 01.01.2013.

Jau 1996. gadā iekšzemes kopprodukta pieaugumam (salīdzināmajās cenās par 2.8%) labvēlīgie ekonomiskie apstākļi sekmēja tautsaimniecības attīstību arī martā. Gada inflācijas līmenis samazinājās līdz 8.7%. ASV dolāra kursa kāpums pasaules valūtas tirgū paaugstināja uz eksportu orientēto nozaru ienesīgumu. Valdības vērtspapīru vidējās svērtās diskonta likmes būtiski nemainījās, bet starpbanku kredītu procentu likmes turpināja samazināties. Samazinājās arī iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto kredītu un no šīs klientu grupas latos piesaistīto noguldījumu procentu likmes. Latvijas Banka no 28. marta samazināja refinansēšanas likmi uz 5% gadā. Naudas piedāvājums palielinājās, jo auga gan no uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu, gan šai klientu grupai izsniegto kredītu atlikumu apjoms. Banku sektora ieguldījumiem ārvalstīs augot straujāk nekā nerezidentu noguldījumiem Latvijas bankās, banku sektora tīrie ārējie aktīvi martā palielinājās visstraujāk pēdējo 12 mēnešu laikā. Pieauga valsts pamatbudžeta pārpalikums. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu cēlās iedzīvotāju pirktspēja, uzlabojās dzelzceļa transportu un ostu darbību, kā arī gaļas ražošanu raksturojošie rādītāji.


Banku piesaistītie noguldījumi un izsniegtie kredīti
(milj. latu)


Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti


Plašā nauda un naudas bāze
(milj. latu)


M2X (plašā nauda)
M0 (naudas bāze)


Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms bankās palielinājās par 14.2 milj. latu jeb 3.9%, t.sk. latos veikto noguldījumu apjoms - par 1.1%, ārvalstu valūtā veikto noguldījumu apjoms - par 6.2%. Palielinājās tikai pieprasījuma noguldījumu apjoms (par 4.9%), bet termiņnoguldījumu kopapjoms praktiski nemainījās. Augot skaidrās naudas pieprasījumam, tās apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 9.1 milj. latu jeb 3.4%. Tādējādi martā plašās naudas apjoms palielinājās par 3.7% (salīdzinājumā ar 1996. gada martu - par 29.7%), sasniedzot 654.4 milj. latu, un bija visaugstākais kopš 1995. gada maija.

Lai gan bankas galvenokārt piesaistīja pieprasījuma noguldījumus, uzņēmumiem un privātpersonām banku sektora izsniegto kredītu apjoma pieaugums turpinājās. Marta beigās to kopapjoms sasniedza 226.5 milj. latu. Pieauga gan latos (par 1.2%), gan ārvalstu valūtā (par 4.4%) izsniegto kredītu atlikums. Ilgtermiņa kredītu atlikumu kāpums (3.6%) nedaudz apsteidza īstermiņa kredītu atlikumu pieaugumu (2.8%). Valdības neto aizņēmums no banku sistēmas samazinājās par 12.6 milj. latu, galvenokārt sarūkot banku sektora tiešajam kredītam valdībai.

Martā turpināja augt nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās (par 2.1%), tomēr līdzekļu ieplūde bija mazāka nekā naudas plūsma uz ārvalstīm. Latvijas bankas līdzekļus galvenokārt noguldīja ārvalstu bankās (kāpums par 7.2 milj. latu jeb 2.4%), kā arī ieguldīja ārvalstu valdību vērtspapīros (pieaugums par 10.0 milj. latu jeb 9.8%) un ārvalstu privātuzņēmumu vērtspapīros (pieaugums par 4.2 milj. latu jeb 41.0%). Kopumā banku sektora ārzemju aktīvi palielinājās par 5.1%, bet ārzemju pasīvi - par 2.3%.

Banku rezervju līmenim saglabājoties stabilam un pietiekami lielam, martā nedaudz pieauga gan latos, gan ārvalstu valūtā veikto iekšzemes starpbanku tirgus darījumu apjoms, un izsniegto kredītu kopapjoms bija 156.7 milj. latu (februārī - 136.8 milj. latu). Ārvalstu kredītiestādēm izsniegto aizdevumu apjoms samazinājās līdz 762.9 milj. latu (februārī - 814.1 milj. latu). Tā kā piedāvājums starpbanku tirgū pārsniedza pieprasījumu, vidējā svērtā procentu likme samazinājās gan latos (no 4.4% februārī līdz 3.4% martā), gan ārvalstu valūtā (attiecīgi no 6.0% līdz 5.8%) izsniegtajiem kredītiem. Martā palielinājās banku pieprasījums pēc Latvijas Bankas kredītiem. Notika četras valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) izsoles, kurās bankām izsniegti 4.3 milj. latu (februārī - 0.6 milj. latu). Pieprasījuma lombarda kredīti netika izsniegti jau piekto mēnesi, bet automātiskos lombarda kredītus bankas izmantoja 1.5 milj. latu (februārī - 0.1 milj. latu) apjomā. Repo izsolēs izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 6.2%, bet automātisko lombarda kredītu vidējā svērtā procentu likme - 8.0%.

Latvijas Bankai nebija nepieciešamības veikt aktīvas intervences naudas tirgū. Valdības noguldījumu atlikums centrālajā bankā martā palielinājās par 1.2 milj. latu, bet Latvijas Banka par 2.1 milj. latu palielināja tās īpašumā esošo valdības vērtspapīru apjomu, un centrālās bankas neto kredīts valdībai būtiski nemainījās. ASV dolāra kursam paaugstinoties, pieprasījums pēc latiem bija zems un Latvijas Bankas neto iepirktais ārvalstu valūtas apjoms bija tikai 0.1 milj. latu. Centrālās bankas tīro ārējo aktīvu pieaugumu (par 4.0 milj. latu jeb 1.1%) veicināja banku veiktie ārvalstu valūtas noguldījumi Latvijas Bankā, kā arī ASV dolāros ieguldītās ārējo aktīvu daļas vērtības pieaugums. Emitētās nacionālās valūtas segums ar tīrajiem ārējiem aktīviem veidoja 104.0%. Naudas bāze palielinājās par 2.3% un mēneša beigās bija 350.9 milj. latu.

Turpinājās ASV dolāra kursa paaugstināšanās pasaules valūtas tirgū, sevišķi attiecībā pret Japānas jenu. ASV dolāra vērtība attiecībā pret latu martā cēlās par 0.5%, bet Vācijas markas un Francijas franka kurss - attiecīgi par 0.6% un 0.5%. Savukārt Japānas jenas kurss pret latu kritās par 2.1%, bet Lielbritānijas sterliņu mārciņas - par 0.4%.

Martā valsts pamatbudžeta pārpalikums palielinājās par 3.0 milj. latu, un 1997. gada trīs mēnešu valsts pamatbudžeta pārpalikums bija 10.1 milj. latu (1996. gada attiecīgajā periodā - 14.5 milj. latu deficīts).

1, 3 un 6 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju kopējais piedāvājums martā bija augstāks nekā februārī. Tikai mēneša pēdējā izsolē, kad tika piedāvātas arī 12 mēnešu parādzīmes, Finansu ministrija samazināja visu īsāka termiņa parādzīmju piedāvājumu. Parādzīmju izsoļu maksimālās diskonta likmes visu mēnesi netika mainītas. Banku pieprasījums pēc parādzīmēm samazinājās, un pieprasījuma un piedāvājuma attiecība bija 1.9 - ievērojami zemāka nekā februārī (3.1). Visai zemais vidējo svērto diskonta likmju līmenis un ierobežotās realizēšanas iespējas neveicināja parādzīmju pieprasījuma kāpumu. 1 mēneša parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes līmenis turpināja pazemināties (no 4.0% marta sākumā līdz 3.7% marta beigās), bet 3 un 6 mēnešu parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes stabilizējās attiecīgi 5.0-5.7% un 5.3-6.2% robežās. Vislielākā - 8.2% - bija 12 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme. Tādēļ arī pieprasījums pēc 12 mēnešu parādzīmēm bija visaugstākais, un martā tās pārdotas 12.0 milj. latu vērtībā. Savukārt 6, 3 un 1 mēneša parādzīmes pārdotas attiecīgi 7.5 milj. latu, 4.3 milj. latu un 2.8 milj. latu vērtībā. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju kopapjoms palielinājās par 6.6% un marta beigās bija 144.6 milj. latu. 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars apgrozībā esošo parādzīmju kopapjomā mēneša beigās sasniedza 55.6%, bet 6 mēnešu parādzīmju - samazinājās līdz 32.7% (februāra beigās attiecīgi 50.4% un 36.7%).

Augot ilgāka termiņa parādzīmju īpatsvaram apgrozībā, Latvijas Bankā reģistrēto parādzīmju otrreizējā tirgus darījumu apjoms martā samazinājās par 19.5% (līdz 7.0 milj. latu).


Makroekonomiskie rādītāji

   1997
II III
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa pārmaiņas (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %) -0.6 1.1
Inflācija (patēriņa cenu indeksa pārmaiņas)      
Mēneša (%) 0.4 0.4
Gada (%) 9.9 8.7
Reģistrēto bezdarbnieku skaits perioda beigās 93 708 94 699
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) 7.5 7.5
Valsts pamatbudžeta bilance (milj. latu) 7.1 10.1
Ārējā tirdzniecība (milj. latu)      
Eksports 66.1 *
Imports 106.4 *
Bilance -40.3 *

* Datu vēl nav.
Avots: LR Valsts statistikas komitejas dati.



Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

   1997
   II III
Banku sistēma
M2X 631.1 654.4
Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) 264.9 274.0
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi 366.2 380.4
Pieprasījuma noguldījumi 289.0 303.1
Termiņnoguldījumi 77.2 77.3
M2D 430.3 441.1
Tīrie ārējie aktīvi 441.0 461.7
Tīrie iekšējie aktīvi 190.1 192.7
Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām 219.5 226.5
Īstermiņa kredīti 115.0 118.2
Ilgtermiņa kredīti 104.5 108.3
Kredīti valdībai (neto) 162.1 149.5
Latvijas Banka
M0 342.9 350.9
Skaidrā nauda apgrozībā 282.9 291.8
Noguldījumi Latvijas Bankā latos 51.7 50.6
Noguldījumi Latvijas Bankā ārvalstu valūtā 8.3 8.5
Tīrie ārējie aktīvi 361.1 365.1
Tīrie iekšējie aktīvi -18.2 -14.1
Kredīti 45.6 49.9
Bankām 4.8 8.2
Valdībai (neto) 20.7 21.5
Pārējie kredīti 20.1 20.2
Pārējie aktīvi (neto) -63.8 -64.0
Ārējās rezerves* 715.90 713.49
Zelts 74.74 74.74
Speciālās aizņēmuma tiesības 2.91 1.31
Rezerves pozīcija Starptautiskajā valūtas fondā 0.01 0.01
Ārvalstu konvertējamās valūtas 638.24 637.43



Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

   1997
II III
Iekšzemes kredītu un noguldījumu vidējās svērtās
procentu likmes
     
Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme 4.4 3.4
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto
kredītu procentu likmes
     
Īstermiņa kredīti (izsniegti latos) 22.4 17.3
Īstermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) 15.7 16.0
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos) 20.7 19.9
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) 11.2 12.2
No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes      
Pieprasījuma noguldījumi (veikti latos) 1.4 1.5
Pieprasījuma noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) 1.0 1.0
Īstermiņa noguldījumi (veikti latos) 7.5 6.4
Īstermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) 6.9 5.1
Ilgtermiņa noguldījumi (veikti latos) 10.1 9.3
Ilgtermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) 7.6 8.1
Latvijas Bankas refinansēšanas likme (perioda beigās; %) 6.0 5.0
Ārvalstu valūtu kursi (perioda beigās)      
Ls pret USD 0.5770 0.5800
Ls pret DEM 0.3420 0.3440
Ls pret GBP 0.9430 0.9390
Ls pret FRF 0.1014 0.1019
Ls pret 100 JPY 0.4770 0.4670


Patēriņa cenu indekss martā bija 100.4%. Cenu līmenis būtiski nemainījās nevienā no galvenajām preču un pakalpojumu grupām (izņemot izglītības pakalpojumu cenu pieaugumu par 3.1%), tomēr palielinājās atsevišķu uztura produktu (t.sk. sviesta - par 4.1%, biezpiena - par 2.1%, siera - par 2.0%) un apģērbu (t.sk. apģērbu šūšanas un tīrīšanas - par 5.1%, audumu - par 2.9%) cenas. Savukārt medicīnas pakalpojumu cenas samazinājās par 4.4%, bet gurķu un olu cenas - attiecīgi par 10.1% un 2.9%.

Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar februāri palielinājās par 0.5% un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 5.0%.

Martā sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar februāri palielinājās par 4.6% un bija Ls 125.76. Tādējādi strādājošo pirktspējas kāpums turpinājās (martā pieaugums 4.2%, bet pēdējo 12 mēnešu laikā - 14.4%). Reģistrēto bezdarbnieku skaits turpināja pieaugt, bet īpatsvars (7.5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita) nemainījās.

Reālo sektoru raksturojošie rādītāji martā bija stabili. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 1.1%, gaļas ražošana - par 9.5%. Piena ražošanas līmenis praktiski nemainījās, bet olu ražošana samazinājās par 2.2%. Kravu pārvadājumu apjoms un kravu apgrozība dzelzceļa transportā pieauga attiecīgi par 6.9% un 9.3%. Tranzītpārvadājumu kāpums caur Ventspils ostu veicināja ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoma pieaugumu par 15.3%, lai gan kravu pārvadājumu apjoms un kravu apgrozība jūras transportā turpināja samazināties.


Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

     1997
II III
Banku rezerves 75.5 73.6
Nacionālā valūta banku kasēs 18.0 17.9
Korespondentkonti Latvijas Bankā 55.4 54.9
Ārzemju aktīvi 526.7 553.6
Ārvalstu valūta banku kasēs 27.1 35.2
Prasības pret ārvalstu bankām 328.7 336.3
Prasības pret ārvalstu nebankām 170.9 182.1
Prasības pret centrālo valdību (neto) 155.2 144.3
Prasības pret pašvaldībām (neto) -13.7 -16.3
Prasības pret valsts uzņēmumiem 16.7 17.3
Prasības pret privātuzņēmumiem 192.2 199.3
Prasības pret privātpersonām 22.1 23.0
Neklasificētie aktīvi 123.2 129.2
Fiksētie aktīvi 67.8 67.7
Nauda ceļā 3.4 3.1
Pārējie aktīvi 31.4 34.0
Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm 20.7 24.4
AKTĪVI PAVISAM 1 098.0 1 124.0
Pieprasījuma noguldījumi 130.7 132.5
Valsts uzņēmumu 22.4 22.0
Privātuzņēmumu 65.4 66.0
Privātpersonu 42.9 44.5
Termiņa un krājnoguldījumi 34.7 34.6
Valsts uzņēmumu 0.3 1.1
Privātuzņēmumu 6.9 6.8
Privātpersonu 27.5 26.7
Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā 200.8 213.3
Valsts uzņēmumu 35.9 39.2
Privātuzņēmumu 98.5 105.4
Privātpersonu 66.5 68.7
Tranzīta fondi 20.7 19.1
Ārzemju pasīvi 446.8 457.0
Saistības pret ārvalstu bankām 54.2 46.1
Saistības pret ārvalstu nebankām 392.6 410.9
Saistības pret Latvijas Banku 0.4 4.4
Kapitāls 180.7 178.3
Neklasificētie pasīvi 83.1 84.8
Nauda ceļā 42.2 36.0
Pārējie pasīvi 22.5 26.7
Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm 18.4 22.2
PASĪVI PAVISAM 1 098.0 1 124.0

 


Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.