"Monetārais Biļetens" 5/1997

1997. gada maijā sakarā ar visai lielu ārvalstu kapitāla ieplūdi elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes sektorā un ASV dolāra kursa krituma iespaidā aktivizējās Latvijas valūtas tirgus. Tādēļ auga pieprasījums pēc latiem, tāpat arī gan naudas bāze, gan Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi. Maijā krasi pieauga valsts pamatbudžeta ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa, jo pēc 1996. gada pārskatu iesniegšanas tika veikti pēdējie iepriekšējā gada maksājumi. Valsts pamatbudžeta finansu pārpalikums strauji palielinājās un 1997. gada 5 mēnešos sasniedza 32.4 milj. latu. Gada inflācijas līmenis saglabājās zems. Valdības vērtspapīru vidējās svērtās diskonta likmes, kā arī starpbanku kredītu un uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes samazinājās, bet no iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes gandrīz nemainījās. Arī Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme maijā nemainījās. Naudas piedāvājums palielinājās, paātrinoties no uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto pieprasījuma noguldījumu pieauguma tempam. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu paaugstinājās iedzīvotāju pirktspēja, uzlabojās rūpniecību un ostu darbību, kā arī gaļas un olu ražošanu raksturojošie rādītāji.

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms bankās palielinājās par 12.9 milj. latu jeb 3.2%, turklāt latos veikto noguldījumu apjoms auga par 8.7%, bet ārvalstu valūtā veikto noguldījumu apjoms nedaudz samazinājās. Noguldījumu apjoma pieaugumu noteica latos veikto pieprasījuma noguldījumu apjoma kāpums par 10.9%. Pieprasījums pēc skaidrās naudas palielinājās maz, un tās apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) auga tikai par 4.2 milj. latu jeb 1.5%. Tādējādi plašās naudas apjoms maijā kopumā palielinājās par 2.5% (salīdzinājumā ar 1996. gada maiju - par 31.4%), sasniedzot 692.1 milj. latu.

Palielinoties tranzītkredītu atlikumiem, kā arī bankām aktīvāk izsniedzot ilgtermiņa kredītus (ilgtermiņa kredītu apjoms pieauga par 20.3%), uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikumi mēneša laikā pieauga par 7.7% un maija beigās bija 242.4 milj. latu. Latos izsniegto kredītu apjoma kāpums apsteidza ārvalstu valūtā izsniegto kredītu apjoma pieaugumu (attiecīgi 11.9% un 5.3%). Bankas vairāk izsniedza kredītus privātajam sektoram (privātuzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 9.1%, privātpersonām - par 2.9%). Savukārt valdības neto aizņēmums no banku sistēmas turpināja samazināties un maija beigās bija 133.2 milj. latu.

Maijā nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās gandrīz nemainījās, bet par ceturto daļu pieauga no ārvalstu kredītiestādēm piesaistīto līdzekļu apjoms. Banku sektors piesaistītos līdzekļus joprojām izvietoja galvenokārt ārpus Latvijas - nerezidentiem izsniegto kredītu apjoms palielinājās par 4.9%, iegādāto ārvalstu valdību vērtspapīru apjoms - par 17.8%. Banku sektora ārzemju aktīvu kopapjoms pieauga par 4.6% (ārzemju pasīvu - par 5.3%).

Ārvalstu kapitāla ieplūdes un valūtas tirgus svārstību sekmētais augstais pieprasījums pēc latiem veicināja strauju starpbanku tirgus darījumu un Latvijas Bankas izsniegto kredītu apjoma kāpumu. Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu kopapjoms maijā bija 167.6 milj. latu jeb par trešdaļu lielāks nekā aprīlī, Latvijas Bankas izsniegto kredītu apjoms - 13.2 milj. latu jeb trīs reizes lielāks nekā iepriekšējā mēnesī. Vidējās svērtās procentu likmes maijā bija vienādas gan latos izsniegtajiem starpbanku kredītiem, gan Latvijas Bankas rīkotajās valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) izsolēs - 4.0%. Repo izsolēs izsniegtie kredīti maijā veidoja 97.0% no visiem centrālās bankas aizdevumiem banku sektoram.

Ārvalstu valūtas piedāvājums Latvijas Bankai maijā strauji pieauga. Ārvalstu valūtas neto iepirkums (21.1 milj. latu) bija šogad vislielākais. Tomēr valdības noguldījumu atlikuma palielinājums centrālajā bankā lielā mērā kompensēja Latvijas Bankas veikto latu emisiju - naudas bāze palielinājās tikai par 3.0% un mēneša beigās bija 351.7 milj. latu. Centrālās bankas tīrie ārējie aktīvi pieauga par 8.3%, un emitētās nacionālās valūtas segums ar tiem sasniedza 112.3%.

Galvenās tendences pasaules valūtas tirgū maijā bija ASV dolāra kursa kritums un Japānas jenas kursa kāpums. Japānas jenas vērtība attiecībā pret latu maijā pieauga par 6.9%, savukārt ASV dolāra, Lielbritānijas sterliņu mārciņas, Francijas franka un Vācijas markas kurss pret latu kritās attiecīgi par 1.9%, 1.3%, 0.5% un 0.3%.

Maijā notika viena 12 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsole, kurā tika piedāvātas un pārdotas parādzīmes 10.0 milj. latu vērtībā. Vairāk nekā divkārt (līdz 8.0 milj. latu) samazinājās 1, 3 un 6 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju kopējais piedāvājums, bet banku pieprasījums pēc šīm parādzīmēm pieauga, tādēļ parādzīmju pieprasījuma un piedāvājuma attiecība palielinājās no 2.1 aprīlī līdz 2.4 maijā. Parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes maijā pakāpeniski samazinājās un perioda beigās 1 mēneša parādzīmēm bija 3.9%, 3 mēnešu parādzīmēm - 4.4%, 6 mēnešu parādzīmēm - 5.3% un 12 mēnešu parādzīmēm - 7.5%. Dzēsto parādzīmju apjomam pārsniedzot to jaunās emisijas apjomus, apgrozībā esošo valdības vērtspapīru kopapjoms samazinājās par 2.5% un maija beigās bija 150.9 milj. latu. 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars mēneša beigās veidoja 54.5%, 6 mēnešu parādzīmju - 23.2%, bet 2 gadu valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju - 11.3% no apgrozībā esošo valdības vērtspapīru atlikuma.

Latvijas Bankā reģistrēto parādzīmju otrreizējā tirgus darījumu apjoms maijā pieauga 1.7 reizes. To galvenokārt sekmēja Valsts kases iesaistīšanās šajā tirgū.

Patēriņa cenu indekss maijā bija 100.6%, bet gada inflācija - 9.1% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 17.4%). Cenu līmeni galvenokārt ietekmēja elektroenerģijas tarifu kāpums, kura rezultātā dzīvokļa īres un uzturēšanas izdevumi pieauga par 2.5%. Patēriņa cenu indeksa kāpumu izraisīja arī apģērbu un apavu cenu pieaugums, bet cenu līmeni pazemināja transporta izdevumu samazināšanās.

Starpbanku kredīti
(mljrd. latu)

Iekšzemes banku sektoram
Ārvalstu bankām

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
(milj. latu)

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Valsts statistikas komitejas dati.

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Elektroenerģijas tarifu pieauguma ietekmē ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar aprīli palielinājās par 1.1% (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 4.1%).

Maijā sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar aprīli palielinājās par 2.4% un bija Ls 129.83. Palielinoties darba samaksai, turpināja augt strādājošo pirktspēja - maijā par 1.8%, bet pēdējo 12 mēnešu laikā - par 8.7%. Reģistrēto bezdarbnieku skaits pieauga, un to īpatsvars sasniedza 7.7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Turpinājās pozitīvas attīstības tendences reālajā sektorā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 7.7%, gaļas ražošana - par 2.4%, olu ražošana - par 3.6%. Tikai piena ražošanas līmenis samazinājās. Par 5.1% palielinājās ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms. Kravu pārvadājumu apjoms un apgrozība dzelzceļa transportā gandrīz neatšķīrās no iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeņa, bet jūras transportā šie rādītāji samazinājās.

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)