Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Jūlijā Latvijas tautsaimniecībai bija raksturīga stabilitāte. Turpinājās galveno monetāro rādītāju pieaugums (plašās naudas - par 2.2%, no iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu - par 2.2%, šai klientu grupai izsniegto kredītu - par 5.3%).Tikai naudas bāzes apjoms kritās (par 2.1%), jo samazinājās Latvijas Bankas nopirktās ārvalstu valūtas apjoms, bet būtiski pieauga valdības termiņnoguldījuma apjoms centrālajā bankā. Samazinoties Latvijas Bankas ārvalstu valūtas iepirkumam, pieprasījumu pēc latiem banku sektors apmierināja starpbanku tirgū, kā arī Latvijas Bankas rīkotajās repo izsolēs. Valsts pamatbudžeta pārpalikums 1998. gada septiņos mēnešos sasniedza 39.4 milj. latu. Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju ienesīgums turpināja samazināties, lai gan pieprasījums bija nemainīgs. Gada inflācija sasniedza viszemāko līmeni kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.

Patēriņa cenu gada inflācija (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu)
(%)

Latvijas Bankas padome pieņēma lēmumu no 20. jūlija laist apgrozībā 500 latu naudas zīmes, tā pabeidzot Latvijas naudas reformu. Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoms pieauga par 13.8 milj. latu salīdzinājumā ar jūniju (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 37.6%). Pieaugumu noteica termiņnoguldījumu apjoma palielināšanās par 11.8%, pieprasījuma noguldījumu apjomam nedaudz (par 0.9%) samazinoties. Skaidrās naudas apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 2.1%, sasniedzot 359.1 milj. latu.

Turpinājās iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu pieaugums, kredītu atlikumam sasniedzot 530.1 milj. latu, tomēr kredītu gada pieauguma temps jau trešo mēnesi samazinājās. Visstraujākais pārskata mēnesī bija klientu kontu pārtēriņa kreditēšanas, finanšu nomas un industriālā kredīta pieaugums (attiecīgi par 13.3%, 12.2% un 7.1%). Ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugums (7.1%) apsteidza īstermiņa kredītu atlikuma kāpumu (2.5%). Latos izsniegto kredītu atlikums savukārt palielinājās lēnāk nekā ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums (attiecīgi par 3.8% un 6.5%). Latos izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu likmes atsevišķu darījumu ietekmē nedaudz palielinājās un atradās 12.9-15.1% robežās. Latos piesaistīto termiņnoguldījumu vidējā svērtā procentu likme bija 4.4-8.2% robežās.

Iekšzemes starpbanku tirgū latos veikto darījumu apjoms palielinājās par 9.3% (līdz 262.1 milj. latu), bet ārvalstu valūtā veikto - par 47.8% (līdz 100.2 milj. latu). Pieprasījuma pieauguma iespaidā latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme palielinājās līdz 2.7%, bet OECD valstu valūtās izsniegto - līdz 6.3% (jūnijā - attiecīgi 2.1% un 6.1%).

Auga pieprasījums pēc līdzekļiem arī Latvijas Bankas organizētajās repo izsolēs. Tajās izsniegto kredītu apjoms - 25.3 milj. latu (5.3 reizes vairāk nekā jūnijā) ar vidējo svērto procentu likmi 3.2%. 81.1% kredītu šajās izsolēs izsniegti ar 7 dienu un 18.9% - ar 91 dienas termiņu. Izsniegti 0.3 milj. latu automātisko lombarda kredītu ar vidējo svērto procentu likmi 6.0%.

Latvijas Bankas organizētajās valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs jūlijā bankas nepiedalījās. Arī Latvijas Bankas neto nopirktās ārvalstu valūtas apjoms (0.4 milj. latu) bija niecīgs. Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi mēneša laikā palielinājās tikai par 1.0% - līdz 536.7 milj. latu. Emitētās nacionālās valūtas segums ar tiem bija 116.5%. Jūlijā situāciju pasaules valūtas tirgū noteica tālāks Japānas jenas kursa kritums, kā arī ražošanas un eksporta samazināšanās izraisīta Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtības krišanās. Labie 2. ceturkšņa makroekonomiskie rādītāji nostiprināja Vācijas markas pozīcijas. Tādēļ arī attiecībā pret latu Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss samazinājās attiecīgi par 0.7% un 1.5%, bet Vācijas markas - palielinājās par 1.8%. Savukārt ASV dolāra kurss attiecībā pret latu samazinājās par 0.5%, bet Francijas franka - palielinājās par 1.8%. Būtiski nemainījās valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pieprasījuma un piedāvājuma attiecība (2.5). Jūlijā notika piecas 1 un 3 mēnešu, divas 6 mēnešu un viena 12 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsole. Vidējās svērtās diskonta likmes 1 mēneša, 3 mēnešu, 6 mēnešu un 12 mēnešu parādzīmēm samazinājās attiecīgi līdz 3.2%, 3.5%, 3.8% un 6.2%. Pie tam 15. jūlija izsolē fiksēts līdz šim viszemākais 1 mēneša, bet 22. jūlija izsolē - 3 un 6 mēnešu parādzīmju diskonta likmju līmenis (attiecīgi 3.08%, 3.27% un 3.54%). Apgrozībā esošo valdības vērtspapīru kopapjoms palielinājās par 1.4% un perioda beigās bija 166.2 milj. latu (48.2% no tiem bija 12 mēnešu parādzīmes un 30.7% - 2 gadu obligācijas).

 

Izsolēs pārdoto valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju vidējās svērtās procentu likmes
(%)

1 mēneša
3 mēnešu
 6 mēnešu
12 mēnešu

Patēriņa cenu indekss jūlijā bija 99.2%, bet gada inflācija samazinājās līdz 4.6% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 7.7%). Patēriņa cenu indeksa samazināšanos noteica sezonālais uztura produktu cenu kritums (par 2.5%; t.sk. dārzeņu, kartupeļu un olu - attiecīgi par 26.4%, 7.5% un 3.4%). Nedaudz samazinājās arī piena un piena produktu, siera, kā arī gaļas un gaļas izstrādājumu cenas. Ražotāju cenu indekss jūlijā palielinājās par 0.1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 2.6%. Jūlijā sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar jūnija sezonāli augsto līmeni samazinājās par 1.5% un bija Ls 148.24. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa palielinājās par 15.2%, bet strādājošo pirktspēja pieauga par 10.1%. Bezdarba līmenis palielinājās līdz 7.3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (jūnija beigās - 7.2%). Ilgāk par gadu darbu nevarēja atrast 34.1% reģistrēto bezdarbnieku. Augstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes rajonā (27.5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita), bet zemākais - Rīgā (3.4%).

Makroekonomiskie rādītāji

  

1998

VI

VII

Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa pārmaiņas (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

9.9

1.6

Inflācija (patēriņa cenu indeksa pārmaiņas)

  

Mēneša (%)

0.7

-0.8

Gada (%)

5.9

4.6

Reģistrēto bezdarbnieku skaits perioda beigās

87 632

89 473

Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

7.2

7.3

Valsts pamatbudžeta bilance (milj. latu)

37.4

39.4

Ārējā tirdzniecība (milj. latu)

  

Eksports

94.6

*

Imports

164.0

*

Bilance

-69.4

*

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

 

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

  

1998

VI

VII

Banku sistēma

M2X

975.0

996.1

  

Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs)

351.8

359.1

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi

623.2

637.0

  

Pieprasījuma noguldījumi

469.9

465.6

Termiņnoguldījumi

153.3

171.4

M2D

673.0

688.4

Tīrie ārējie aktīvi

677.3 [1]

661.4

Tīrie iekšējie aktīvi

297.7 [1]

334.7

  

Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām

503.5

530.1

  

Īstermiņa kredīti

196.2

201.1

Ilgtermiņa kredīti

307.3

329.0

Kredīti valdībai (neto)

26.7

14.8

Latvijas Banka

M0

470.5

460.6

  

Skaidrā nauda apgrozībā

380.5

384.8

Noguldījumi Latvijas Bankā latos

89.9

75.7

Noguldījumi Latvijas Bankā ārvalstu valūtā

0.1

0.1

Tīrie ārējie aktīvi

531.2

536.7

Tīrie iekšējie aktīvi

-60.8

-76.1

  

Kredīti

44.9

29.0

  

Bankām

13.0

11.2

Valdībai (neto)

31.9 [1]

17.8

Pārējie aktīvi (neto)

-105.7

-105.1

Ārējās rezerves*

877.70

887.33

  

Zelts

72.68

73.04

Speciālās aizņēmuma tiesības

0.12

1.13

Rezerves pozīcija Starptautiskajā valūtas fondā

0.01

0.01

Ārvalstu konvertējamās valūtas

804.89

813.15

[1] Dati precizēti.

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

  

1998

VI

VII

Iekšzemes kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes

Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme

2.1

2.7

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes

  

Īstermiņa kredīti (izsniegti latos)

13.9

15.1

Īstermiņa kredīti (izsniegti OECD valstu valūtās)

12.9

12.2

Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos)

12.4

12.9

Ilgtermiņa kredīti (izsniegti OECD valstu valūtās)

11.0

11.2

No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes

  

Pieprasījuma noguldījumi (veikti latos)

1.4

1.4

Pieprasījuma noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās)

1.0

1.1

Īstermiņa noguldījumi (veikti latos)

5.1

4.4

Īstermiņa noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās)

4.6

4.7

Ilgtermiņa noguldījumi (veikti latos)

7.0

8.2

Ilgtermiņa noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās)

5.9

6.4

Latvijas Bankas refinansēšanas likme (perioda beigās; %)

4.0

4.0

Ārvalstu valūtu kursi (perioda beigās)

  

Ls pret USD

0.6020

0.5990

Ls pret DEM

0.3320

0.3380

Ls pret GBP

1.0010

0.9860

Ls pret FRF

0.0992

0.1010

Ls pret 100 JPY

0.4240

0.4210

Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 1.6% (t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 1.6%). Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms saglabājās iepriekšējā gada jūlija līmenī. Tranzītpārvadājumu dinamikas ietekmē par 5.6% saruka pa dzelzceļu pārvesto kravu apjoms, bet par 9.6% pieauga pa cauruļvadiem transportēto naftas produktu apjoms. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 1.4% palielinājās gaļas, bet samazinājās piena (par 8.3%) un olu (par 1.5%) ražošana.

 

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

  

1998

VI

VII

Banku rezerves

117.3

100.5

  

Nacionālā valūta banku kasēs

28.7

25.7

Noguldījumi Latvijas Bankā

88.6

74.8

Ārzemju aktīvi

1 056.6

1 073.6

  

Ārvalstu valūta banku kasēs

36.3

31.1

Prasības pret ārvalstu bankām

412.9

418.6

Prasības pret ārvalstu nebankām

453.4

466.7

Pārējie aktīvi

154.0

156.7

Prasības pret centrālo valdību (neto)

42.6

45.0

Prasības pret pašvaldībām (neto)

-47.9

-48.0

Prasības pret valsts uzņēmumiem

21.5

25.8

Prasības pret privātuzņēmumiem

445.2

464.7

Prasības pret privātpersonām

52.3

55.2

Neklasificētie aktīvi

205.5

201.6

  

Pamatlīdzekļi

90.0

91.0

Nauda ceļā

9.9

14.0

Pārējie aktīvi

40.7 [1]

34.7

Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm

64.9

61.9

AKTĪVI PAVISAM

1 893.1 [1]

1 917.8

Pieprasījuma noguldījumi

267.9

267.0

  

Valsts uzņēmumu

70.5 [1]

68.3

Privātuzņēmumu

120.9

120.6

Privātpersonu

76.6

78.1

Termiņa un krājnoguldījumi

53.3

62.3

  

Valsts uzņēmumu

6.3

6.5

Privātuzņēmumu

9.3

16.9

Privātpersonu

37.6

38.8

Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā

302.0

307.8

  

Valsts uzņēmumu

23.8

28.9

Privātuzņēmumu

155.7

152.1

Privātpersonu

122.5

126.7

Tranzītfondi

18.2

18.2

Ārzemju pasīvi

910.6

948.3

  

Saistības pret ārvalstu bankām

192.6

220.4

Saistības pret ārvalstu nebankām

411.9

419.0

Kapitāls un rezerves

120.9

127.2

Pārējie pasīvi (t.sk. pakārtotās saistības)

185.2

181.7

Saistības pret Latvijas Banku

12.9

9.1

Parāda vērtspapīri

1.0

1.0

Kapitāls un rezerves

112.3

111.1

Uzkrājumi parādiem un saistībām

41.9

39.1

Neklasificētie pasīvi

173.1

154.0

  

Nauda ceļā

69.8

58.9

Pārējie pasīvi (t.sk. pakārtotās saistības)

42.5

38.6

Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm

60.8

56.5

PASĪVI PAVISAM

1 893.2 [1]

1 917.8

[1] Dati precizēti.

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).

© Latvijas Banka, 1998

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.