Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Decembrī sezonālu faktoru ietekmē pieauga naudas pieprasījums. Turpināja mazināties Krievijas finanšu krīzes ietekme. Uzlabojoties banku sektora likviditātei, paātrinājās plašās naudas un visu tās komponentu pieauguma temps, samazinājās procentu likmes starpbanku tirgū un palielinājās pieprasījums pēc valdības vērtspapīriem. Pieprasījums pēc ārvalstu valūtas bija zems, un Latvijas Bankas tīro ārējo aktīvu apjoms gandrīz nemainījās. Krīzes negatīvā ietekme turpināja izpausties bezdarba tālākā pieaugumā, kā arī rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa zemajā līmenī. Gada inflācija nemainījās. Lai gan valsts pamatbudžeta izdevumi decembrī pārsniedza ieņēmumus, tā finansiālais pārpalikums 1998. gadā bija 8.1 milj. latu. Reālais iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 3. ceturksnī pieauga par 1.9% (9 mēnešos - par 4.9%).

Plašā nauda un naudas bāze
(milj. latu)

Plašā nauda un naudas bāze

 M2X (plašā nauda)
M0 (naudas bāze)

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoms palielinājās par 26.4 milj. latu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 8.2%), sasniedzot 582.9 milj. latu. To noteica gan pieprasījuma noguldījumu, gan termiņnoguldījumu apjoma pieaugums (attiecīgi par 4.6% un 5.0%). Palielinājās gan latos, gan ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu atlikumi (attiecīgi par 5.2% un 4.2%). Skaidrā nauda apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs pieauga par 2.5% un decembra beigās sasniedza 340.2 milj. latu.

Bankas palielināja prasības pret ārvalstu kredītiestādēm (par 12.8%) un noguldījumus Latvijas Bankā (par 30.6%). Valdībai samazinot noguldījumu apjomu bankās, palielinājās banku sektora neto kredīts centrālajai valdībai (par 30.0%), bet saruka iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto īstermiņa kredītu atlikums (par 7.7%). Tā kā izsniegto ilgtermiņa kredītu apjoms pieauga tikai par 1.8%, kredītu kopējais atlikums samazinājās par 1.6% (decembra beigās - 569.1 milj. latu). Latos izsniegto kredītu atlikums salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 0.8%, bet ārvalstu valūtā izsniegto - par 2.2%.

Naudas tirgus procentu likmju kritums apturēja iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējās svērtās procentu likmes palielināšanos (decembrī - 16.4%), bet latos izsniegto ilgtermiņa kredītu procentu likmes turpināja augt. Latos piesaistīto īstermiņa noguldījumu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 6.5%, bet šādu ilgtermiņa noguldījumu vidējā svērtā procentu likme būtiski nemainījās. OECD valstu valūtās piesaistīto īstermiņa noguldījumu vidējā svērtā procentu likme samazinājās, bet ilgtermiņa - pieauga.

Sakarā ar banku sektora likviditātes uzlabošanos saruka latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme (līdz 7.0%; novembrī - 8.3%), kā arī samazinājās starpbanku tirgū veikto darījumu apjoms (par 7.9% - līdz 203.2 milj. latu). Brīvie ārvalstu valūtas resursi vairāk tika izmantoti, izsniedzot kredītus ārvalstu bankām (pieaugums decembrī par 40.2% - līdz 1.7 mljrd. latu). Par 14.5% samazinājās Latvijas Bankas izsniegto kredītu kopapjoms, nedaudz kritās arī to vidējās svērtās procentu likmes. Decembrī izsniegto repo kredītu apjoms bija 51.5 milj. latu (vidējā svērtā procentu likme - 7.1%). 64.5% repo kredītu izsniegti ar 7 dienu, 24.4% - ar 28 dienu un 11.1% - ar 91 dienas termiņu. Latvijas Bankas organizētajās valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs izsniegto līdzekļu apjoms bija par 25.2% mazāks nekā novembrī - 23.1 milj. latu, t.sk. 7.5 milj. latu ar 7 dienu termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 6.8%), 6.9 milj. latu ar 28 dienu termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 7.5%) un 8.7 milj. latu ar 91 dienas termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 8.6%). Izsniegto pieprasījuma lombarda kredītu apjoms bija 32.5 milj. latu, bet automātisko lombarda kredītu apjoms - 1.3 milj. latu (vidējā svērtā procentu likme attiecīgi 7.6% un 7.4%). Gada pēdējā darba dienā uz īsu laiku izsniegtais liela apjoma pieprasījuma lombarda kredīts noteica arī samērā augsto naudas bāzes līmeni gada beigās. Latvijas Banka turpināja termiņnoguldījumu pieņemšanu no bankām.

Decembrī situāciju pasaules valūtas tirgū noteica ASV tirdzniecības bilances deficīta palielināšanās un samērā veiksmīgie Japānas tautsaimniecības attīstības rādītāji, kas veicināja ASV dolāra kursa kritumu un Japānas jenas kursa nostiprināšanos. Attiecībā pret latu ASV dolāra kurss samazinājās par 1.7%, bet Japānas jenas kurss palielinājās par 4.9%. Pārējo SDR valūtu groza valūtu kursa svārstības pret latu bija mazākas - Lielbritānijas sterliņu mārciņas un Francijas franka kurss samazinājās (attiecīgi par 0.7% un 0.4%), bet Vācijas markas kurss nemainījās. Ārvalstu valūtas pieprasījums bija minimāls (decembrī Latvijas Bankas neto pārdotās ārvalstu valūtas apjoms bija tikai 1.1 milj. latu - vismazākais pēdējo 5 mēnešu laikā). Lata segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem decembra beigās bija 98.8%.

2 gadu obligāciju un 12 mēnešu parādzīmju emisija, kā arī augošais banku rīcībā esošo naudas resursu apjoms noteica valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru pieprasījuma (17.8 milj. latu; novembrī - 9.6 milj. latu) un pārdotā apjoma (11.1 milj. latu; novembrī - 9.3 milj. latu) kāpumu. 2 gadu obligāciju emisiju decembrī pārdeva divās izsolēs, notika arī pa vienai 12 un 1 mēneša parādzīmju izsolei, kā arī divas 6 mēnešu un trīs 3 mēnešu parādzīmju izsoles. Vidējās svērtās diskonta likmes 1 un 3 mēnešu parādzīmēm nemainījās un bija attiecīgi 6.0% un 7.5%, bet 6 un 12 mēnešu parādzīmēm palielinājās, sasniedzot attiecīgi 8.3% un 10.4%. 2 gadu obligāciju fiksētā peļņas likme bija 12.0%, bet vidējā svērtā peļņas likme - 14.9%. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms decembrī samazinājās par 3.7% un mēneša beigās bija 127.0 milj. latu (53.6% no tiem bija 2 gadu obligācijas un 36.5% - 12 mēnešu parādzīmes).

Patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar novembri palielinājās par 0.2%, bet gada inflācija saglabājās 2.8% līmenī (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 7.0%). Patēriņa cenu indeksa pieaugumu galvenokārt noteica sezonālais dārzeņu un kartupeļu cenu kāpums (par 3.8%), piena un piena produktu cenu pieaugums (par 0.7%), kā arī gatavo apģērbu cenu palielināšanās (par 0.8%). Savukārt pazeminoša ietekme uz patēriņa cenu indeksu bija degvielas cenu kritumam (par 2.0%) un cukura cenu samazinājumam (par 2.1%). Ražotāju cenu indekss decembrī samazinājās par 1.6% (t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 2.0%), bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 1.9%.

Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar novembri sezonālu faktoru ietekmē strauji palielinājās (par 18.0%) un bija Ls 177.29. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa palielinājās par 14.4% un pirktspēja pieauga par 11.3%.

Bezdarba līmenis decembra beigās sasniedza 9.2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (novembra beigās - 8.8%). Augstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes rajonā (28.2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita), bet zemākais - Rīgā (4.8%).

Naftas tranzītpārvadājumu apjoms pieauga, tādēļ kopējais Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 2.9%.

Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 13.1%. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās olu, gaļas un piena ražošana (attiecīgi par 14.1%, 3.8% un 1.8%).

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

1 Dati precizēti.
* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

 

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

 

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

 

Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un Vācijas markas kurss
(latos)

Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un Vācijas markas kurss

 ASV dolāra kurss
Vācijas markas kurss

 

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

 

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).

© Latvijas Banka, 1998

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.