ISSN 1407-1762
Oktobrī rūpniecībai pārvarot Krievijas krīzes ietekmi, turpināja samazināties bezdarba līmenis. Patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar septembri pieauga. Veiksmīgas sanācijas rezultātā oktobra pēdējā nedēļā darbu sākot a/s "Pirmā Latvijas Komercbanka" (bijusī a/s "Rīgas Komercbanka"), auga uzticība gan banku sektoram, gan valsts finanšu sistēmai. Turpināja palielināties banku sektora aktīvi un gūtā peļņa (attiecīgi par 0.7% un 18.4%), kā arī iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums (par 1.4%). Nedaudz samazinoties no iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu atlikumam, par 0.4% samazinājās plašā nauda, tomēr šie rādītāji ievērojami palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Ārvalstu valūtas pieprasījums bija neliels, bet, valdībai noguldot eiroobligāciju papildemisijas rezultātā saņemtos līdzekļus Latvijas Bankā, centrālās bankas ārējās rezerves pieauga. Lata segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem sasniedza 111.9%. Nedaudz pieauga iekšzemes starpbanku tirgus un valdības vērtspapīru tirgus procentu likmes.
Oktobrī plašā nauda samazinājās par 3.9 milj. latu un mēneša beigās bija 943.7 milj. latu. To noteica iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikuma samazināšanās (par 5.9 milj. latu). Nedaudz samazinājās gan latos, gan ārvalstu valūtā veikto noguldījumu atlikums (attiecīgi par 1.7% un 0.2%). Pieprasījuma noguldījumu atlikums samazinājās par 1.6%, bet termiņnoguldījumu atlikums pieauga par 0.5%.
Emitētās nacionālās valūtas segums
(milj. latu)
 |
Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi |
 |
Naudas bāze |
Plašā nauda un tās sastāvdaļas
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
 |
M2X (plašā nauda) |
 |
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi |
 |
Skaidrā nauda apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs |
Banku sistēmas iekšzemes kredītu samazināšanos (par 23.2 milj. latu jeb 3.4%) noteica neto kredīta valdībai kritums sekmīgas eiroobligāciju emisijas rezultātā. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos un ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums salīdzinājumā ar septembri palielinājās (attiecīgi par 1.2% un 1.6%).
Jau vairākus mēnešus ilgušais procentu likmju kāpums starpbanku tirgū ietekmēja nebankām izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu likmes. Par 0.9-1.0 procentu punktu palielinājās iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto kredītu un OECD valstu valūtās izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme, bet samazinājās (par 0.9 procentu punktiem) tikai OECD valstu valūtās izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme. Pēc īslaicīga kāpuma oktobrī atkal samazinājās (par 0.2-0.7 procentu punktiem) gan latos, gan OECD valstu valūtās piesaistīto termiņnoguldījumu vidējā svērtā procentu likme. Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme sasniedza 7.3%, bet valdības parādzīmju diskonta likmes - 4.7-9.9%.
Banku pieprasījums pēc Latvijas Bankas aizdevumiem pieauga. Kaut arī izsniegto aizdevumu apjoms palielinājās, to atlikums oktobrī pat samazinājās (par 2.8 milj. latu). Latvijas Bankas organizētajās valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs izsniegto līdzekļu apjoms būtiski palielinājās, to atlikumam oktobra beigās sasniedzot 45.2 milj. latu.
No bankām piesaistīto termiņnoguldījumu atlikums centrālajā bankā oktobra beigās bija tikai 3.0 milj. latu.
Tā kā oktobrī valdība emitēja gan 2 gadu obligācijas, gan 12 mēnešu parādzīmes, banku interese par valdības vērtspapīru izsolēm būtiski pieauga. Vērtspapīru pieprasījuma un piedāvājuma koeficients sasniedza 2.07 (septembrī - 0.37). Mēneša laikā notika divas 1 un 3 mēnešu un viena 12 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsole. Divās izsolēs tika pārdota viena 2 gadu obligāciju emisija (17.0 milj. latu). 1 mēneša parādzīmes tika pārdotas 0.3 milj. latu, 3 mēnešu - 0.2 milj. latu un 12 mēnešu - 8.0 milj. latu apjomā. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms samazinājās (oktobra beigās - 136.9 milj. latu). 49.7% no tiem bija 2 gadu obligācijas, 36.8% - 12 mēnešu un 10.9% - 6 mēnešu parādzīmes.
Oktobrī pasaules valūtas tirgū nozīmīgāko valūtu - ASV dolāra, Japānas jenas un eiro - kursi ievērojami svārstījās, tomēr attiecībā pret latu pārmaiņas bija nelielas. Federālo rezervju sistēmas vadība mēneša pirmajā pusē vairākkārt pauda bažas par fondu biržu indeksu straujo kāpumu, tāpēc samazinājās ASV kompāniju akciju pieprasījums un ASV dolāra kurss attiecībā pret eiro. Turklāt, pieaugot Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmes paaugstināšanas iespējai, palielinājās eiro pieprasījums. Tikai oktobra beigās publicētie pozitīvie ziņojumi par ASV tautsaimniecības attīstību 1999. gada 3. ceturksnī atjaunoja pieprasījumu pēc ASV valdības vērtspapīriem un akcijām, tā stimulējot ASV dolāra kursa pieaugumu attiecībā pret eiro mēneša nogalē. Japānas jenas kursa kāpumu noteica ieguldītāju pārliecība par Japānas tautsaimniecības veiksmīgu attīstību, Japānas Bankas īstenotā stingrā monetārā politika un ekonomiskās attīstības nodrošināšanai izmantoto valdības līdzekļu pieaugums. Oktobrī attiecībā pret latu ASV dolāra un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss samazinājās par 0.3%, bet eiro, Vācijas markas un Francijas franka - par 0.6%. Savukārt Japānas jenas kurss palielinājās par 1.7%.
Oktobrī valsts pamatbudžeta un valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts turpināja augt (mēneša beigās - attiecīgi 83.4 milj. latu un 104.5 milj. latu), bet tā pieauguma temps mazinājās. Sakarā ar eiroobligāciju emisiju valsts ārējais parāds palielinājās (par 44.9 milj. latu), bet, tā kā valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru dzēšanai izmantoto līdzekļu apjoms pārsniedza to jaunu emisiju, valsts iekšējais parāds samazinājās (par 5.9%).
Patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0.7%. Gada inflācija oktobrī bija 2.9% (1999. gada pirmajos desmit mēnešos - 2.3%). Patēriņa cenu indeksu oktobrī visvairāk ietekmēja sezonālais uztura produktu cenu kāpums (par 1.6%). Cenu indeksa kāpumu veicināja arī apģērbu un degvielas cenu palielināšanās (attiecīgi par 1.4% un 1.0%). Oktobrī preču cenas palielinājās par 0.9%, bet pakalpojumu cenas nemainījās. Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar septembri nemainījās, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri samazinājās par 3.5%.
Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa salīdzinājumā ar septembri samazinājās par 1.3% un bija Ls 151.63. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 6.4% un strādājošo pirktspēja pieauga par 3.4%.
Makroekonomiskie rādītāji
* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
Bezdarba līmenis piekto mēnesi pēc kārtas samazinājās un oktobra beigās bija 9.3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri samazinājās par 28.4% (t.sk. Ventspils ostā - par 32.2%), bet dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms - par 22.0%.
Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par rūpniecības un tirdzniecības attīstību septembrī. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss samazinājās tikai par 1.1% (augustā - par 6.5%). Apstrādes rūpniecībā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tas nemainījās, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 25.0%, samazinoties tikai elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (par 8.0%). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4.4%.
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance(perioda beigās; milj. latu)
Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).
Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas Internet lappusē (Finanšu informācija - Latvijas Banka).
© Latvijas Banka, 1999
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718
|
|
| Monetārais Biļetens 10/1999 - Adobe PDF formātā |
|
|
|
Jautājumus lūdzam sūtīt |