Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Novembrī palielinājās gandrīz visi galvenie banku sistēmas pamatrādītāji: naudas bāze (par 1.9%), plašā nauda (par 0.6%), iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums (par 0.4%) un šai klientu grupai izsniegto kredītu atlikums (par 3.5%). Turpināja palielināties arī banku sektora aktīvi (par 2.4%). Ar 12. novembri Latvijas Bankā tika izveidots vienotais Valsts kases konts, kas ļaus uzlabot valsts līdzekļu pārvaldi un veicinās valdības noguldījuma Latvijas Bankā pieaugumu. Starpbanku tirgū novembrī bija vērojama procentu likmju lejupslīdes tendence un darījumu apjoma kāpums. Latvijas Bankas tīro ārējo aktīvu pieaugumu (par 1.4%) veicināja banku aktivitāte valūtas mijmaiņas (swap) darījumos. Lata segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem novembra beigās bija 111.4%. Bezdarba līmenis jau sesto mēnesi pēc kārtas samazinājās (novembra beigās - 9.1%).

Oktobrī plašā nauda samazinājās par 3.9 milj. latu un mēneša beigās bija 943.7 milj. latu. To noteica iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikuma samazināšanās (par 5.9 milj. latu). Nedaudz samazinājās gan latos, gan ārvalstu valūtā veikto noguldījumu atlikums (attiecīgi par 1.7% un 0.2%). Pieprasījuma noguldījumu atlikums samazinājās par 1.6%, bet termiņnoguldījumu atlikums pieauga par 0.5%.

 

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās
(perioda beigās; milj. latu)

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās

Pieprasījuma noguldījumi
Termiņnoguldījumi


Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti
(perioda beigās; milj. latu)

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti

Īstermiņa
Ilgtermiņa

Novembrī plašā nauda M2X palielinājās par 6.0 milj. latu un mēneša beigās sasniedza 949.7 milj. latu. To noteica skaidrās naudas apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) pieaugums (par 3.4 milj. latu) un iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikuma kāpums (par 2.6 milj. latu). Palielinājās latos (par 1.9%), bet samazinājās ārvalstu valūtā (par 1.0%) veikto noguldījumu atlikums. Pieprasījuma noguldījumu atlikums samazinājās par 1.2%, bet termiņnoguldījumu atlikums pieauga par 4.5%.

Banku sistēmas iekšzemes kredītu atlikuma pieaugumu (par 32.3 milj. latu jeb 4.9%) noteica iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikuma kāpums (par 21.9 milj. latu; lielākais kopš 1998. gada septembra). Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto kredītu atlikums novembrī palielinājās par 1.9%, bet ārvalstu valūtā izsniegto - par 4.7%. Šādu ilgtermiņa kredītu atlikuma kāpums (4.3%) bija straujāks nekā īstermiņa kredītu atlikuma pieaugums (1.7%). Kredītu atlikuma kāpumu veicināja kredītu vidējo svērto procentu likmju kritums. Samazinājās iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos un OECD valstu valūtās izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu likmes (attiecīgi par 0.5-0.9 procentu punktiem un par 0.7-1.8 procentu punktiem). 

Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 4.4%, veicinot starpbanku tirgus aktivitātes kāpumu. Starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu apjoms novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 33.5%. Starpbanku tirgus aktivitāte un augstā likviditāte mazināja banku sektora pieprasījumu pēc Latvijas Bankas kredītiem, un izsniegto aizdevumu apjoms salīdzinājumā ar oktobri samazinājās trīs reizes. Bankas izmantoja tikai repo kredītus. Lai gan, sākot ar 8. novembri, Latvijas Banka piedāvāja bankām veikt arī ilgāka termiņa (180 dienu) valūtas mijmaiņas (swap) darījumus, šādi izsniegto līdzekļu apjoms samazinājās (par 8.0%).

Latvijas Bankas no bankām piesaistīto termiņnoguldījumu apjoms bija mazs (to atlikums novembra beigās - 3.1 milj. latu).

Banku interese par valdības vērtspapīru izsolēm bija neliela. Mēneša laikā notika trīs 3 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsoles un pa vienai 1 un 6 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsolei. 1 mēneša parādzīmes tika pārdotas 0.3 milj. latu, 3 mēnešu - 1.1 milj. latu un 6 mēnešu - 0.4 milj. latu apjomā. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms samazinājās (novembra beigās - 132.3 milj. latu). 51.4% no tiem bija 2 gadu obligācijas, 38.1% - 12 mēnešu un 9.1% - 6 mēnešu parādzīmes. Parādzīmju diskonta likmes atradās robežās starp 5.98% (1 mēneša parādzīmēm) un 6.90% (6 mēnešu parādzīmēm).

Novembrī pasaules valūtas tirgū turpinājās jau oktobrī novērotā tendence - Japānas jenas vērtības pieaugums un eiro vērtības samazināšanās attiecībā pret ASV dolāru. Novembra beigās Japānas jenas kurss attiecībā pret ASV dolāru sasniedza augstāko līmeni pēdējo četru gadu laikā. Eiro vērtības pārmaiņas bija saistītas ar pozitīvu ziņu trūkumu par Vācijas tautsaimniecības attīstību. Situāciju nemainīja arī 4. novembrī Eiropas Centrālās bankas veiktā refinansēšanas likmes paaugstināšana par 0.5 procentu punktiem (līdz 3.0%). Novembra beigās eiro kurss bija viszemākais kopš gada sākuma gan attiecībā pret Japānas jenu, gan pret ASV dolāru un gandrīz sasniedza eiro un ASV dolāra paritātes līmeni. Attiecībā pret latu novembrī ASV dolāra un Japānas jenas kurss palielinājās (attiecīgi par 1.2% un 1.8%), bet eiro, Vācijas markas, Francijas franka un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss samazinājās (attiecīgi par 2.4%, 2.5%, 2.4% un 1.5%).

Valsts pamatbudžeta un valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts turpināja augt (mēneša beigās - attiecīgi 97.7 milj. latu un 124.5 milj. latu). Valsts pamatbudžeta deficīta pieaugums novembrī bija straujāks nekā oktobrī, bet mazāks nekā septembrī. Valdības parāds novembrī samazinājās (par 5.1 milj. latu). 

Patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar oktobri palielinājās par 0.8%. Gada inflācija novembrī bija 3.2% (1999. gada pirmajos vienpadsmit mēnešos - 3.0%). Patēriņa cenu indeksu novembrī visvairāk ietekmēja sezonāls uztura produktu cenu kāpums (par 1.5%). Cenu indeksa kāpumu veicināja arī karstā ūdens un siltumapgādes tarifu pieaugums (par 1.3%) un dzelzceļa pakalpojumu tarifu kāpums (par 8.3%). Novembrī preču cenas palielinājās par 0.9%, bet pakalpojumu - par 0.4%. Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0.3%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri - par 2.8%.

Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa salīdzinājumā ar oktobri palielinājās par 7.7% un bija Ls 163.37. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 8.7% un pirktspēja pieauga par 5.3%. Nozaru dalījumā lielākā mēneša vidējā bruto darba samaksa novembrī bija finanšu starpniecībā (Ls 507.00), bet teritoriālā dalījumā - Ventspilī (Ls 273.69).
Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri samazinājās par 28.8% (t.sk. Ventspils ostā - par 34.8% un Rīgas ostā - par 13.4%), bet dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms - par 16.7%.

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

 

Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

 

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par rūpniecības un tirdzniecības attīstību oktobrī. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss samazinājās par 2.1%, bet salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 6.0%. Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās oktobrī pieauga gan salīdzinājumā ar 1998. gada oktobri (par 6.3%), gan salīdzinājumā ar 1999. gada septembri (par 2.2%). 

Apkopoti arī dati par būvniecības nozares attīstību 3. ceturksnī. Gan 3. ceturksnī, gan 1999. gada pirmajos deviņos mēnešos būvniecības ražošanas apjoms pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni par 10.0%.

 

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

 

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lappā (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 1999

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Monetārais Biļetens 11/1999 - Adobe PDF formātā

Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.