"Monetārais Biļetens" 4/2000

ISSN 1407-1762

Aprīlī turpinājās banku sektora un tautsaimniecības reālā sektora izaugsme. Valdības maiņa makroekonomisko situāciju neietekmēja. Bezdarba līmenis nemainījās, bet gada inflācija nedaudz pieauga (līdz 3.7%). Gan valsts konsolidētā kopbudžeta, gan valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts bija mazāks, nekā prognozēts. Banku sektora stabilitāti raksturoja augošā līdzekļu piesaiste, iekšzemes kredītu apjoma un ārzemju aktīvu pieaugums. Valsts vērtspapīru tirgū nozīmīga bija 12. aprīlī notikusī otrā valsts iekšējā aizņēmuma 5 gadu obligāciju izsole. Vidējā peļņas likme (8.82%) bija mazāka nekā martā notikušajā 5 gadu obligāciju izsolē (9.13%). Tas liecina, ka ieguldītāji pozitīvi vērtē Latvijas tautsaimniecību un finanšu sistēmu. Naudas tirgus procentu likmes nedaudz samazinājās. Situācija iekšzemes valūtas tirgū bija stabila, un Latvijas Banka intervences neveica.

Plašā nauda M2X aprīlī palielinājās par 1.4% (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 18.5%) un mēneša beigās sasniedza 1 085.5 milj. latu. Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums palielinājās par 1.0%, kredītiestāžu aktīvu kopapjoms - par 1.9% (t.sk. ārzemju aktīvi - par 4.0%), bet iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums pieauga par 3.8%. Jau astoto mēnesi pēc kārtas piesaistīto iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikumā samazinājās pieprasījuma noguldījumu īpatsvars (no 71.5% 1999. gada augusta beigās līdz 61.7% 2000. gada aprīļa beigās). Pieprasījuma noguldījumu atlikums gandrīz nemainījās, bet termiņnoguldījumu atlikums pieauga par 2.9%. Samazinājās banku sistēmas neto kredīts valdībai (par 16.5 milj. latu), un būtiski pieauga iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums. Iekšzemes uzņēmumi un privātpersonas vairāk izmantoja ārvalstu valūtā izsniegtos kredītus (atlikuma pieaugums - 5.1%), bet palielinājās arī šai klientu grupai latos izsniegto kredītu atlikums (par 1.8%). Ilgtermiņa kredītu atlikuma īpatsvars sasniedza 72.7%.

Banku piesaistītie noguldījumi un izsniegtie kredīti
(milj. latu)

	Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi
	Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti

Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu procentu likmes aprīlī bija nedaudz zemākas (vidējā svērtā procentu likme - 2.7%, t.sk. uz nakti izsniegtajiem kredītiem - 2.4%), bet OECD valstu valūtās izsniegto kredītu procentu likmes (vidējā svērtā procentu likme - 5.7%) - nedaudz augstākas nekā martā. Iekšzemes starpbanku tirgū izsniegto kredītu apjoms aprīlī salīdzinājumā ar martu samazinājās par 12.7%, bet ārvalstu bankām izsniegto aizdevumu apjoms turpināja augt un sasniedza 3.8 mljrd. latu. Samazinājās gan latos, gan OECD valstu valūtās izsniegto ilgtermiņa kredītu un arī latos piesaistīto ilgtermiņa noguldījumu vidējā svērtā procentu likme.

Naudas bāzes pieaugumu (4.6%) galvenokārt noteica centrālās bankas valdības vērtspapīru portfeļa pieaugums. Bankām izsniegto Latvijas Bankas kredītu atlikums samazinājās par 9.3 milj. latu. Banku likviditāte bija augsta un Latvijas Bankas kredītu pieprasījums - ievērojami mazāks nekā martā. Gandrīz visi izsniegtie aizdevumi bija repo kredīti (83.5% - ar 91 dienas termiņu) ar vidējo svērto procentu likmi 4.1%. Latvijas Bankas piesaistīto termiņnoguldījumu apjoms palielinājās. Valūtas mijmaiņas darījumu pozitīvā saldo ietekmē aprīlī par 1.3% palielinājās Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi. Emitētās nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem aprīļa beigās bija 105.8%.

Lai gan Eiropas Centrālā banka aprīļa nogalē par 0.25 procentu punktiem paaugstināja bāzes procentu likmes, augstais ASV dolāru pieprasījums noteica eiro kursa pazemināšanos attiecībā pret citām nozīmīgākajām pasaules valūtām. Tehnoloģisko kompāniju akciju cenu straujās svārstības būtiski neietekmēja ASV tautsaimniecības attīstību, un ASV dolārs turpināja nostiprināties. Tāpēc mēneša beigās eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru noslīdēja nepieredzēti zemu. Attiecībā pret latu eiro kurss samazinājās par 2.3%, bet ASV dolāra, Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss pieauga (attiecīgi par 1.0%, 0.4% un 0.1%).

Mēneša laikā notika pa četrām valsts iekšējā aizņēmuma 1 un 3 mēnešu parādzīmju izsolēm, divas 6 mēnešu parādzīmju izsoles un 5 gadu obligāciju izsole. 1 mēneša parādzīmes tika pārdotas 2.0 milj. latu, 3 mēnešu parādzīmes - 2.8 milj. latu, 6 mēnešu parādzīmes - 4.0 milj. latu un 5 gadu obligācijas - 39.3 milj. latu apjomā. Apgrozībā esošo valdības vērtspapīru atlikums palielinājās par 22.7% (līdz 238.0 milj. latu). 28.6% no tiem bija 2 gadu obligācijas, 25.2% - 5 gadu obligācijas, 21.7% - 12 mēnešu parādzīmes un 10.5% - 3 gadu obligācijas). Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju diskonta likmes atradās robežās starp 3.55% (1 mēneša parādzīmēm) un 5.51% (6 mēnešu parādzīmēm).

Patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0.4% (galvenokārt - administratīvi regulējamo cenu paaugstināšanas rezultātā). Sašķidrinātās gāzes piegādes cenas pieauga par 22.1%. Palielinoties pilsētas autobusu biļešu cenām, transporta pakalpojumu cenas pieauga par 3.4%. Palielinājās arī ūdensapgādes un kanalizācijas tarifi. Cenu kāpumu mazināja atsevišķu uztura produktu (piena un piena produktu, gaļas un gaļas izstrādājumu, olu) cenu samazināšanās, ko izraisīja sezonāli faktori. Nedaudz saruka arī degvielas cenas. Preču cenas pieauga par 0.2%, bet pakalpojumu cenas - par 0.8%.

Ražotāju cenu indekss rūpniecībā salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0.1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli - par 1.0%. Ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā nemainījās, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kā arī elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē pieauga (attiecīgi par 0.5% un 0.4%).

Bezdarba līmenis nemainījās, bet bezdarbnieku skaits bija par 11.6% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu Rīgas ostā, Liepājas ostā un mazajās ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms palielinājās (attiecīgi par 3.9%, 54.9% un 43.8%). Tomēr, Ventspils ostā saņemto un no tās nosūtīto kravu apjomam par 7.1% samazinoties salīdzinājumā ar 1999. gada aprīļa augsto līmeni, nedaudz (par 1.5%) saruka kopējais Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms. Turpinājās dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma pieaugums (par 3.4%, t.sk. eksporta un importa pārvadājumu - attiecīgi 1.9 un 1.5 reizes). Dzelzceļa tranzītpārvadājumu apjoms samazinājās (par 9.2%).

Gaļas ražošana salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 6.2%.

Naudas tirgus procentu likmes
(%)

	Latvijas Bankas refinansēšanas likme
	Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju repo izsoļu vidējā svērtā procentu likme
	Izsolēs pārdoto Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma 6 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā procentu likme
	Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*