Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Martā palielinājās naudas piedāvājums (plašā nauda M2X pieauga par 3.6%) un turpinājās tautsaimniecības nozaru attīstība. Mēneša beigās publiskotie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2000. gadā (6.6%; augstākais Eiropas Savienības kandidātvalstu rādītājs Centrālajā Eiropā un Austrumeiropā) liecināja, ka pārspētas vislabvēlīgākās prognozes. IKP kāpumu noteica gan pakalpojumu, gan preču sektora veiksmīgā attīstība (pieaugums - attiecīgi 7.1% un 5.8%). Arī maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2000. gadā bija mazāks, nekā prognozēts. Tas saruka līdz 6.8% no IKP (1999. gadā - 9.6%), turklāt visu tekošā konta posteņu saldo attiecība pret IKP uzlabojās. Par tautsaimniecības tālāku izaugsmi 2001. gadā liecināja rūpniecības, transporta, glabāšanas un sakaru un tirdzniecības pozitīvie rādītāji. Fiskālā situācija bija stabila, un valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts 2001. gada pirmajos trijos mēnešos bija ievērojami mazāks, nekā plānots. Martā patēriņa cenu indekss palielinājās par 0.5% un gada inflācija bija 1.4%. Patēriņa cenu līmeni paaugstināja pārtikas produktu un lietoto automobiļu cenu palielināšanās sezonālu faktoru ietekmē un apģērba cenu kāpums, bet mazināja mobilā telefona sarunu tarifu kritums. Ievērojami uzlabojās naudas tirgus likviditāte, vienlaikus sarūkot kredītu procentu likmēm un Latvijas Bankas kredītu pieprasījumam.

Naudas piedāvājuma kāpumu noteica banku sistēmas tīro iekšējo aktīvu palielinājums par 47.2 milj. latu, jo pieauga iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums un neto kredīts valdībai (attiecīgi par 30.1 milj. latu un 12.0 milj. latu). Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums sasniedza 991.2 milj. latu (33.3% no kredītiestāžu aktīvu kopsummas), augot gan uzņēmumiem, gan privātpersonām izsniegto kredītu atlikumam. Pieaugumu noteica ilgtermiņa kredītu atlikuma kāpums (par 36.8 milj. latu, t.sk. ar termiņu ilgāku par 5 gadiem - par 12.7 milj. latu), samazinoties īstermiņa kredītu atlikumam. Straujāk auga industriālā kredīta un hipotēku kredīta atlikums (attiecīgi par 19.2 milj. latu jeb 6.6% un 7.7 milj. latu jeb 6.4%). Ilgtermiņa kreditēšanu veicināja procentu likmju kritums. Latos un ārvalstu valūtā izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme saruka attiecīgi līdz 9.6% un 9.4%. Nacionālajā valūtā izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 19.9 milj. latu, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums - par 10.2 milj. latu. Banku sistēmas tīrie ārējie aktīvi būtiski nemainījās.


Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti
(perioda beigās; milj. latu)

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti

Īstermiņa
Ilgtermiņa

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās pieauga par 39.7 milj. latu jeb 4.6% (līdz 903.3 milj. latu; lielākais kāpums pēdējo 12 mēnešu laikā). Strauji auga termiņnoguldījumu atlikums (par 29.7 milj. latu), bet lēnāk - pieprasījuma noguldījumu atlikums (par 10.0 milj. latu). Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums pieauga attiecīgi par 27.1 milj. latu un 12.6 milj. latu. Latos veikto noguldījumu atlikums palielinājās par 33.2 milj. latu, bet ārvalstu valūtā veikto noguldījumu atlikums pieauga nedaudz - par 6.5 milj. latu, un nacionālajā valūtā veikto noguldījumu īpatsvars palielinājās līdz 53.6% no iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoma (augstākais līmenis kopš 1999. gada jūlija).

Lai gan nozīmīgākie monetārie rādītāji martā strauji auga, to gada pieauguma temps samazinājās (plašajai naudai - no 26.1% februārī līdz 24.2% martā, iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikumam - attiecīgi no 43.0% līdz 40.8%, bet no šīs klientu grupas piesaistīto noguldījumu atlikumam - no 33.5% līdz 29.4%).

Martā pretēji pasaules valūtas tirgus dalībnieku prognozēm Eiropas Centrālā banka nepazemināja procentu likmes. Šo lēmumu ietekmēja inflācijas kāpums Francijā un Vācijā. Tāpēc pieauga tirgus dalībnieku bažas par Eiropas valstu tautsaimniecības izaugsmes iespējām, samazinājās ieguldīto naudas līdzekļu apjoms un palielinājās ASV valdības vērtspapīru pieprasījums. Eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru kritās un mēneša beigās sasniedza zemāko līmeni 2001. gadā. Tirgus dalībnieki samazināja ieguldījumus Japānas vērtspapīros, tāpēc Japānas jenas kurss mēneša beigās noslīdēja līdz zemākajam līmenim pēdējo divu gadu laikā. Latvijas Bankas noteiktais eiro un Japānas jenas kurss attiecībā pret latu samazinājās (attiecīgi par 1.2% un 3.4%), bet ASV dolāra un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss pieauga (attiecīgi par 1.8% un 0.9%). Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi palielinājās par 10.6 milj. latu jeb 1.9%. Kāpumu noteica valūtas mijmaiņas darījumu atlikuma pieaugums.

Naudas bāzes samazinājumu (par 62.2 milj. latu jeb 10.3%) noteica straujā bankām izsniegto Latvijas Bankas kredītu atlikuma samazināšanās (par 71.9 milj. latu). Martā izsniegto repo kredītu apjoms bija 2.9 reizes mazāks nekā februārī, bet lombarda kredītu apjoms samazinājās par 27.2%. Tirgus likviditāti nedaudz palielināja valdības noguldījuma atlikuma samazināšanās Latvijas Bankā (par 6.9 milj. latu). Martā Latvijas Bankā veikto banku termiņnoguldījumu apjoms bija 17.1 milj. latu.

Uzlabojoties tirgus likviditātei, par 24.1% (līdz 316.4 milj. latu) pieauga izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu apjoms un būtiski samazinājās to procentu likmes. Latos izsniegto starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 3.9% (februārī - 6.1%). Naudas tirgus indekss RIGIBOR uz nakti izsniegtajiem kredītiem, kas marta sākumā sasniedza 6.99%, pakāpeniski samazinājās.

Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts 2001. gada pirmajos trijos mēnešos bija 9.0 milj. latu, valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts - 18.6 milj. latu, bet valsts speciālā budžeta fiskālais deficīts - 10.0 milj. latu. Savukārt pašvaldību konsolidētā budžeta fiskālais pārpalikums sasniedza 5.5 milj. latu. 2001. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, akcīzes nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi.

Valsts vērtspapīru pieprasījums martā nedaudz palielinājās (pieprasījums pārsniedza piedāvājumu 1.9 reizes). 6 mēnešu parādzīmju izsolē tika pārdotas parādzīmes 3.6 milj. latu apjomā (piedāvājums - 4.0 milj. latu; vidējā svērtā diskonta likme - 5.62%). Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru atlikums samazinājās par 0.4% (līdz 264.2 milj. latu; t.sk. 5 gadu obligācijas - 45.4%).

Martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms palielinājās par 13.1% (t.sk. Ventspils ostā - par 11.9% un Rīgas ostā - par 11.7%). Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 3.3%, palielinoties tranzītpārvadājumu un iekšzemes pārvadājumu apjomam (attiecīgi par 7.2% un 6.5%), bet samazinoties eksporta un importa pārvadājumu apjomam.


Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās
(perioda beigās; milj. latu)

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās

Pieprasījuma
Īstermiņa
Ilgtermiņa


Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi


Ražotāju cenu indekss rūpniecībā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nemainījās, bet salīdzinājumā ar 2000. gada martu pieauga par 0.6%.

Bezdarba līmenis martā nedaudz palielinājās, tomēr Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša beigās bija par 10.9% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par rūpniecības un tirdzniecības attīstību 2001. gada februārī. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 6.0%, produkcijas izlaidei pieaugot apstrādes rūpniecībā (par 7.7%) un elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (par 1.0%). Mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 10.1%.


Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 2001

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718

Monetārais Biļetens 3/2001 - Adobe PDF formātā

Jautājumus un ierosinājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.