Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Aprīlī turpinājās Latvijas tautsaimniecībai iepriekšējiem mēnešiem raksturīgās attīstības tendences. Lēnāk nekā martā, bet straujāk nekā iepriekšējā gada aprīlī palielinājās naudas piedāvājums (plašā nauda M2X pieauga par 2.5%) un iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums (pieaugums - 3.6%), auga arī banku sektora izsniegto kredītu, gūtās peļņas un kapitāla un rezervju apjoms. Turpināja uzlaboties naudas tirgus likviditāte, tāpēc saruka starpbanku kredītu procentu likmes, bet pieauga starpbanku tirgus apgrozījums un valsts vērtspapīru pieprasījums sākotnējā tirgū.

Patēriņa cenu indekss aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0.4%, bet gada inflācija nemainījās. Patēriņa cenu līmeni paaugstināja pārtikas produktu cenu un apģērba un apavu cenu pieaugums (attiecīgi par 0.8% un 1.2%). Preču cenas pieauga par 0.4%, bet pakalpojumu cenas - par 0.2%.

Naudas piedāvājuma kāpumu noteica banku sistēmas tīro ārējo aktīvu palielināšanās par 40.0 milj. latu sakarā ar banku sektora ārējo aktīvu pieaugumu. Banku sistēmas tīrie iekšējie aktīvi nedaudz samazinājās, lai gan iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums pieauga par 18.1 milj. latu. Samazinājumu izraisīja galvenokārt neto kredīta valdībai kritums (par 17.4 milj. latu). Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums pārsniedza 1 mljrd. latu (33.5% no kredītiestāžu aktīviem). Palielinājās gan iekšzemes uzņēmumiem, gan iekšzemes privātpersonām izsniegto kredītu atlikums. Pieaugumu noteica ilgtermiņa kredītu atlikuma kāpums (par 17.2 milj. latu), īstermiņa kredītu atlikumam gandrīz nemainoties. Visvairāk pieauga komerckredīta atlikums (par 7.5 milj. latu jeb 2.3%) un hipotēku kredīta atlikums (par 6.6 milj. latu jeb 5.2%). Nacionālajā valūtā izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 15.9 milj. latu, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums - tikai par 2.1 milj. latu. Latos un OECD valstu valūtās izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās attiecīgi līdz 11.8% un 10.6%, bet šādu ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme nedaudz pieauga (attiecīgi līdz 10.5% un 10.8%).

Iekšzemes starpbanku tirgū izsniegtie kredīti
(milj. latu)

Iekšzemes starpbanku tirgū izsniegtie kredīti

Kopā
Izsniegti latos

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums bankās palielinājās par 32.4 milj. latu (līdz 935.7 milj. latu). Straujāk kāpa pieprasījuma noguldījumu atlikums (par 25.5 milj. latu), tomēr auga arī termiņnoguldījumu atlikums (par 6.9 milj. latu). Iekšzemes uzņēmumu un iekšzemes privātpersonu noguldījumu atlikums palielinājās attiecīgi par 15.4 milj. latu un 17.0 milj. latu. Latos veikto noguldījumu atlikums pieauga par 19.4 milj. latu, bet ārvalstu valūtā veikto noguldījumu atlikums - par 13.0 milj. latu, tādējādi nacionālajā valūtā veikto noguldījumu atlikums sasniedza 53.8% no iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikuma.

Nozīmīgāko monetāro rādītāju kāpums aprīlī noteica arī to gada pieauguma palielināšanos (plašajai naudai - no 24.2% martā līdz 25.5% aprīlī un iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikumam - attiecīgi no 29.4% līdz 32.7%). Lēnāks šai klientu grupai izsniegto kredītu atlikuma kāpums noteica šā rādītāja gada pieauguma samazināšanos no 40.8% līdz 38.1%. Lēnāk nekā iepriekšējā mēnesī un arī 2000. gada aprīlī auga skaidrās naudas pieprasījums - tās apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās tikai par 0.8 milj. latu, gada pieaugumam samazinoties līdz 12.3%.

Palielinoties bažām par pasaules tautsaimniecības izaugsmes iespējām, aprīlī valūtas tirgus dalībnieku aktivitāti un tirgus svārstības noteica paziņojumi par ASV, Japānas un Eiropas Savienības valstu tautsaimniecības attīstības rādītājiem. Mēneša sākumā ASV dolāra kurss attiecībā pret eiro un Japānas jenu samazinājās. Sarukumu noteica visu galveno akciju cenu indeksu kritums ASV un dati par bezdarba līmeņa pieaugumu martā. Eiro kursa kāpumu veicināja arī tirgus dalībnieku cerības, ka Eiropas Centrālā banka mēneša vidū pazeminās procentu likmes. Tā kā šīs cerības neattaisnojās, eiro kurss atkal kritās. Latvijas Bankas noteiktais eiro kurss attiecībā pret latu palielinājās (par 1.4%), bet ASV dolāra, Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss samazinājās (attiecīgi par 0.5%, 1.6% un 0.1%). Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi (t.sk. valdības saņemtās ārvalstu finansiālās palīdzības līdzekļi u.c. valdības finanšu resursi) palielinājās par 4.1 milj. latu jeb 0.7%. Valūtas mijmaiņas darījumu apjoms bija 2.6 reizes mazāks nekā martā (14.2 milj. latu), un to atlikums samazinājās par 2.1% (līdz 130.1 milj. latu).

Naudas bāze palielinājās par 5.3 milj. latu jeb 1.0%. Aprīlī izsniegto repo kredītu apjoms bija 1.7 reizes lielāks nekā martā, bet gandrīz netika pieprasīti lombarda kredīti (izsniegti tikai 1.8 milj. latu). Bankām izsniegto Latvijas Bankas kredītu atlikums pieauga par 4.4 milj. latu, bet centrālās bankas īpašumā esošo valsts vērtspapīru portfelis, pienākot to dzēšanas termiņam, samazinājās par 10.1 milj. latu. Tirgus likviditāti nedaudz mazināja arī valdības noguldījuma atlikuma palielināšanās Latvijas Bankā.

Banku piesaistīto resursu apjoms auga, tāpēc izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu apjoms palielinājās par 8.2% (līdz 342.3 milj. latu), latos izsniegto starpbanku kredītu vidējai svērtajai procentu likmei samazinoties līdz 3.2% (martā - 3.9%). Naudas tirgus indekss RIGIBOR uz nakti izsniegtajiem kredītiem aprīlī svārstījās 3-4% robežās, savukārt kredītiem ar 3 un 6 mēnešu termiņu gandrīz nemainījās (attiecīgi 6.6% un 6.8%).

Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts 2001. gada pirmajos četros mēnešos bija 25.5 milj. latu un valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts - 26.8 milj. latu. Budžeta deficīta kāpumu noteica nepietiekamais nodokļu ieņēmumu apjoms (valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2001. gada pirmajos četros mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 1.2%, bet izdevumi - par 5.3%). Iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni nesasniedza akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. Lai gan sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi aprīlī pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni, valsts speciālā budžeta fiskālais deficīts palielinājās par 6.9 milj. latu un tika finansēts ar aizņēmumu no valsts pamatbudžeta.

Strauji auga valsts vērtspapīru pieprasījums. 6 mēnešu parādzīmju un 5 gadu obligāciju izsolē tika pārdoti visi piedāvātie valsts vērtspapīri attiecīgi 4.0 milj. latu (vidējā svērtā diskonta likme - 5.58%) un 20.0 milj. latu (vidējā peļņas likme - 7.78%) apjomā, pieprasījuma un piedāvājuma attiecībai sasniedzot 2.69. Ienesīguma līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējām attiecīgā termiņa vērtspapīru izsolēm samazinājās par 0.04 procentu punktiem 6 mēnešu parādzīmēm un par 0.38 procentu punktiem 5 gadu obligācijām. Valsts vērtspapīru neto emisija aprīlī bija pozitīva, un apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru atlikums pieauga par 0.8% (līdz 266.3 milj. latu; t.sk. 52.6% - 5 gadu obligācijas).

Naudas tirgus procentu likmes
(%)

Naudas tirgus procentu likmes

Latvijas Bankas refinansēšanas likme
Repo kredītu vidējā svērtā procentu likme
6 mēnešu valsts parādzīmju vidējā svērtā peļņas likme
Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms aprīlī palielinājās par 2.0%, t.sk. Ventspils ostā - par 2.5% un Rīgas ostā - par 4.8%. Ievērojami straujāks bija pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoma kāpums (9.8%).

Ražotāju cenu indekss rūpniecībā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 0.1% un salīdzinājumā ar 2000. gada aprīli - par 0.7%.

Bezdarba līmenis aprīlī samazinājās līdz 8.0% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, un Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits bija par 10.7% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par rūpniecības un tirdzniecības attīstību martā. Salīdzinājumā ar 2000. gada martu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 7.7%, produkcijas izlaidei apstrādes rūpniecībā pieaugot par 10.0%. Mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 17.0%.

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 2001

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718

Monetārais Biļetens 4/2001 - Adobe PDF formātā

Jautājumus un ierosinājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.