Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Maijā turpinājās Latvijas tautsaimniecības izaugsme un sevišķi auga transporta nozares rādītāji. Lēnāk nekā aprīlī palielinājās naudas piedāvājums (par 0.8%) un iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums (par 0.6%), bet straujāks bija iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikuma pieaugums (3.7%). Latvijas naudas tirgū likviditātes pazemināšanās noteica starpbanku kredītu procentu likmju kāpumu un starpbanku tirgus apgrozījuma pieaugumu.

Patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar aprīli palielinājās par 1.0%, gada inflācija sasniedza 2.7%, bet gada pamatinflācija - 2.4%. Inflācijas pieaugumu visvairāk veicināja pārtikas produktu cenu kāpums (par 2.1%; t.sk. dārzeņiem par 26.8% un kartupeļiem par 14.2%) un apģērba un apavu cenu pieaugums (par 1.2%). Preču cenas pieauga par 1.2%, bet pakalpojumu cenas - par 0.5%.

Naudas piedāvājuma kāpumu noteica banku sistēmas tīro ārējo aktīvu palielināšanās par 18.4 milj. latu. Banku sistēmas tīrie iekšējie aktīvi nedaudz samazinājās (par 7.5 milj. latu), lai gan turpinājās straujš iekšzemes kredīta atlikuma pieaugums (par 30.0 milj. latu).

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums salīdzinājumā ar aprīli pieauga par 37.0 milj. latu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 40.5%). Palielinājās gan uzņēmumiem, gan privātpersonām izsniegto kredītu atlikums. Straujāk auga ilgtermiņa kredītu atlikums (par 32.0 milj. latu jeb 4.1%). Visvairāk palielinājās hipotēku kredīta atlikums (par 14.9 milj. latu jeb 11.1%).

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums bankās pieauga par 5.3 milj. latu (līdz 941.0 milj. latu). Palielinājumu noteica pieprasījuma noguldījumu atlikuma kāpums (par 5.6 milj. latu). Pieauga privātpersonu (par 9.2 milj. latu), bet samazinājās uzņēmumu (par 3.9 milj. latu) noguldījumu atlikums.

Plašās naudas un piesaistīto noguldījumu lēnāks kāpums maijā noteica arī to gada pieauguma tempa samazināšanos (plašajai naudai - no 25.5% aprīlī līdz 22.7% maijā un iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumiem - attiecīgi no 32.7% līdz 27.7%). Savukārt straujāks nekā iepriekšējā mēnesī bija skaidrās naudas pieprasījuma kāpums. Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) salīdzinājumā ar aprīli palielinājās par 5.4 milj. latu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 13.1%).

Nozīmīgākais notikums pasaules valūtas tirgū maijā bija tālāks eiro kursa kritums, ko veicināja inflācijas kāpums vairākās Eiropas valstīs. Japānas jenas kurss maijā pieauga gan attiecībā pret ASV dolāru, gan attiecībā pret eiro. To noteica tirgus dalībnieku cerības, ka Japānas jaunā valdība spēs panākt valsts tautsaimniecības atveseļošanos.


Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un eiro kurss

Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un eiro kurss

ASV dolāra kurss
Eiro kurss

Latvijas Bankas noteiktais eiro kurss attiecībā pret latu maijā samazinājās (par 3.8%), bet ASV dolāra, Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss palielinājās (attiecīgi par 1.3%, 4.1% un 0.1%). Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi samazinājās par 3.8 milj. latu jeb 0.7%, nedaudz krītoties valūtas mijmaiņas darījumu atlikumam. Lai gan valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs mēneša laikā tika izsolīti 25.6 milj. latu (1.8 reizes vairāk nekā aprīlī), valūtas mijmaiņas darījumu atlikums samazinājās par 1.3% (līdz 128.4 milj. latu).

Naudas bāze pieauga par 21.7 milj. latu jeb 4.0% (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 10.2%). To noteica bankām izsniegto Latvijas Bankas kredītu atlikuma kāpums (par 20.7 milj. latu). Par 5.4 milj. latu samazinoties valdības noguldījumam Latvijas Bankā, pieauga arī centrālās bankas neto kredīts valdībai. Banku noguldījumu atlikums Latvijas Bankā palielinājās par 21.6 milj. latu. Izsniegto repo kredītu apjoms bija 2.4 reizes lielāks nekā aprīlī, bet lombarda kredīti tika izsniegti 101.4 milj. latu apjomā.

Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu apjoms palielinājās par 25.2% (līdz 428.5 milj. latu). Zemāka likviditāte izraisīja šo kredītu vidējās svērtās procentu likmes pieaugumu līdz 5.0%. Naudas tirgus indekss RIGIBOR uz nakti izsniegtajiem kredītiem palielinājās no 3.01% maija sākumā līdz 6.00% mēneša beigās.

Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts maijā pieauga par 1.6 milj. latu un 2001. gada pirmajos piecos mēnešos bija 27.1 milj. latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu apjoms maijā bija lielākais mēneša apjoms 2001. gada pirmajos piecos mēnešos, augot gan nodokļu ieņēmumiem, gan ārvalstu finansiālajai palīdzībai. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā bija lielākie mēneša ieņēmumi kopš 2000. gada janvāra. Pieauga iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumi. Arī sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi maijā bija lielākie pēdējā pusotra gada laikā un nodrošināja valsts speciālā budžeta fiskālo pārpalikumu 3.3 milj. latu apjomā. No valsts pamatbudžeta izdevumiem visvairāk palielinājās procentu maksājumi par ārvalstu kredītiem sakarā ar eiroobligāciju procentu samaksu.

Valsts vērtspapīru pieprasījums maijā bija zemāks nekā aprīlī. Tikai 6 mēnešu parādzīmju izsolē tika pārdots viss piedāvātais apjoms - 5.0 milj. latu (vidējā svērtā diskonta likme - 5.54%). Divās izsolēs veikta 3 gadu obligāciju emisija 20.0 milj. latu apjomā (vidējā peļņas likme - 6.86%). Valsts vērtspapīru neto emisija maijā bija pozitīva un apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru atlikums pieauga par 6.6% (līdz 283.8 milj. latu).

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms palielinājās par 23.9%, t.sk. Ventspils ostā par 22.6% un Rīgas ostā par 27.2%. Straujš bija arī pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoma kāpums (par 28.5%), tranzītpārvadājumu apjomam pieaugot pat par 40.2%.

Ražotāju cenu indekss rūpniecībā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 1.2% (lielākais kāpums pēdējo piecu gadu laikā) un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 2.5%. Visvairāk ražotāju cenas pieauga citur neklasificētu elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā (2.8%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 2.6%).

Sezonālu faktoru ietekmē bezdarba līmenis samazinājās līdz 7.9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, un Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits bija par 8.2% mazāks nekā 2000. gada maijā.

Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par rūpniecības un tirdzniecības attīstību aprīlī liecina par šo nozaru straujo izaugsmi. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss pieauga par 10.5%, produkcijas izlaidei apstrādes rūpniecībā augot par 11.5%. Mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 13.5%.


Iekšzemes kopprodukta pārmaiņas
(salīdzināmajās cenās; salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Iekšzemes kopprodukta pārmaiņas


Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.


Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

[1] Tīrajos ārējos aktīvos un tīrajos iekšējos aktīvos vairs netiek ietverti aktīvi pārvaldīšanā un pasīvi pārvaldīšanā.


Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi


Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde publiskojusi datus par iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2001. gada 1. ceturksnī (8.2%). To noteica straujš pievienotās vērtības kāpums tirdzniecībā (par 10.3%), transportā, glabāšanā un sakaros (par 10.6%), apstrādes rūpniecībā (par 11.3%) un citās nozarēs. Nefinanšu investīciju apjoms palielinājās par 11.0%.


Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

[1] Kredītiestāžu kopsavilkuma bilances aktīvos un pasīvos vairs netiek ietverti aktīvi pārvaldīšanā un pasīvi pārvaldīšanā.

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 2001

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718

Monetārais Biļetens 5/2001 - Adobe PDF formātā

Jautājumus un ierosinājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.