ISSN 1407-1762
Pēc nelielā samazinājuma septembrī banku piesaistīto noguldījumu apjoms un naudas piedāvājums oktobrī atkal pieauga (attiecīgi par 2.2% un 1.4%). Samazinājās skaidrās naudas pieprasījums, kas iepriekšējos divos mēnešos bija neraksturīgi augsts. Joprojām palielinājās izsniegto kredītu atlikums (par 1.8%). Latvijas Bankas veiktās ārvalstu valūtas pirkšanas rezultātā centrālās bankas tīrie ārējie aktīvi palielinājās. Turpināja augt kredītiestāžu peļņa (par 14.5%). Tomēr plašās naudas, piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu gada pieauguma temps oktobrī pazeminājās. Latu zemā likviditāte noteica starpbanku kredītu procentu likmju kāpumu un augstu Latvijas Bankas kredītu pieprasījumu. Zemāka ārējā pieprasījuma ietekmē vairākās tautsaimniecības reālā sektora nozarēs kāpuma temps salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nedaudz palēninājās, lai gan iekšējais pieprasījums joprojām bija augsts.
Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
(perioda beigās; milj. latu)
Patēriņa cenu indekss oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0.1%, bet gada inflācija samazinājās par 0.3 procentu punktiem un bija 3.3%. Preču cenas pieauga par 0.2%, bet pakalpojumu cenas nemainījās. Inflāciju visvairāk ietekmēja dārzeņu un kartupeļu cenu kāpums (attiecīgi par 6.4% un 8.4%) un apģērba un apavu cenu palielināšanās (par 1.5%). Vērā ņemama pazeminoša ietekme uz patēriņa cenām bija augļu un piena un piena produktu cenu kritumam (attiecīgi par 6.2% un 0.9%), kā arī degvielas cenu samazinājumam (par 1.1%).
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums bankās palielinājās par 22.2 milj. latu. Gandrīz vienāds bija gan latos, gan ārvalstu valūtā veikto noguldījumu atlikuma pieaugums. Palielinājās pieprasījuma noguldījumu, bet nedaudz saruka termiņnoguldījumu atlikums.
Naudas piedāvājuma kāpumu lielā mērā noteica centrālās bankas tīro ārējo aktīvu palielināšanās (par 5.1%), Latvijas Bankai pērkot ārvalstu valūtu no bankām. Banku kotētajam ASV dolāra kursam atrodoties pie Latvijas Bankas apakšējās intervences robežas un augot latos izsniegto kredītu procentu likmēm starpbanku tirgū, ārvalstu valūta tika nopirkta par 19.6 milj. latu (lielākais vienā mēnesī nopirktais ārvalstu valūtas apjoms kopš 1999. gada jūnija). Banku sistēmas tīrie ārējie aktīvi palielinājās par 25.7 milj. latu, bet tīrie iekšējie aktīvi saruka par 5.2 milj. latu, lai gan turpinājās iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikuma pieaugums (par 21.2 milj. latu; salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 42.0%). Īstermiņa kredītu atlikums palielinājās par 7.6 milj. latu, bet ilgtermiņa kredītu atlikums - par 13.6 milj. latu. Ārvalstu valūtā izsniegto ilgtermiņa kredītu procentu likmes bija zemākas par latos izsniegto kredītu procentu likmēm, palielinot ārvalstu valūtā izsniegto kredītu pieprasījumu, tāpēc šādu kredītu atlikums pieauga (par 22.0 milj. latu), bet latos izsniegto kredītu atlikums gandrīz nemainījās. Visvairāk pieauga hipotēku kredīta atlikums (par 27.1 milj. latu jeb 14.9%), nedaudz - arī komerckredīta atlikums.
Būtiski pazeminājās gan latos izsniegto kredītu (līdz 8.5% īstermiņa un 10.6% ilgtermiņa darījumiem), gan OECD valstu valūtās izsniegto īstermiņa kredītu (līdz 9.1%) vidējā svērtā procentu likme. Arī iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām OECD valstu valūtās izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme joprojām bija zema (8.2%). Gan kredītu procentu likmes, gan OECD valstu valūtās veikto noguldījumu procentu likmju pazemināšanos noteica tālāks Eiropas Centrālās bankas un Federālo rezervju sistēmas bāzes procentu likmju kritums.
Latos izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu
likmes
(%)
Īstermiņa
Ilgtermiņa
ASV dolāra nostiprināšanos pasaules valūtas tirgū veicināja Federālo rezervju sistēmas bāzes procentu likmju samazināšana un ar to saistītais akciju tirgus kāpums. Arī politiskā uzticība ASV vadībai stimulēja ASV dolāra kursa kāpumu. Nostiprinājās uzskats, ka ASV tautsaimniecība ir spējīga attīstīties straujāk nekā citu valstu tautsaimniecība. Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra kurss attiecībā pret latu oktobrī pieauga (par 1.1%), bet eiro, Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss samazinājās (attiecīgi par 0.7%, 1.9% un 0.2%).
Naudas bāze oktobrī palielinājās par 14.6 milj. latu jeb 2.5%. M0 pieaugumu noteica Latvijas Bankas tīro ārējo aktīvu palielināšanās (par 30.3 milj. latu). Pieauga valdības noguldījuma atlikums Latvijas Bankā, bet samazinājās centrālās bankas īpašumā esošais valsts vērtspapīru portfelis. Naudas tirgū saglabājoties zemai latu likviditātei, bankas lielā apjomā turpināja izmantot pieprasījuma lombarda kredītus un Latvijas Banka būtiski samazināja repo kredītu piedāvājumu. Oktobrī izsniegto repo kredītu apjoms bija gandrīz piecas reizes mazāks nekā septembrī (23.0 milj. latu). Lai gan trīskārt (līdz 25.0 milj. latu) pieauga veikto valūtas mijmaiņas darījumu apjoms, to kopējais atlikums palielinājās tikai par 1.0 milj. latu, jo bankām tika atmaksāti iepriekšējos mēnešos notikušajos valūtas mijmaiņas darījumos iesaistītie ārvalstu valūtas līdzekļi.
Zemā latu likviditāte noteica naudas tirgus procentu likmju kāpumu. Iekšzemes starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme palielinājās līdz 6.1%. Paaugstinājās arī naudas tirgus indekss RIGIBOR uz nakti izsniegtajiem kredītiem (no 6.3% oktobra sākumā līdz 7.0% mēneša otrajā pusē), tomēr ilgāka termiņa kredītiem RIGIBOR nedaudz samazinājās - aizdevumiem ar 12 mēnešu termiņu tas saruka no 7.6% līdz 7.5%. Izsniegto starpbanku kredītu apjoms sasniedza 548.3 milj. latu.
Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts oktobrī pieauga par 2.4 milj. latu un 2001. gada pirmajos desmit mēnešos bija 46.0 milj. latu (2000. gada atbilstošajā periodā - 70.7 milj. latu). Oktobrī bija lielākie viena mēneša ieņēmumi valsts pamatbudžetā pēdējo divu gadu laikā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā palielinājās par 15.9%, nodrošinot pozitīvu valsts pamatbudžeta fiskālo bilanci (2.1 milj. latu). Valsts speciālā budžeta fiskālais deficīts oktobrī bija 8.0 milj. latu, jo salīdzinājumā ar septembri sakarā ar pensiju indeksāciju būtiski (par 9.4 milj. latu) pieauga izdevumi pensijām.
Valsts parāds oktobrī samazinājās par 3.1% (līdz 616.6 milj. latu). Jau otro mēnesi pēc kārtas nenotika jaunu valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisija. Turpinoties agrāk emitēto vērtspapīru dzēšanai, to apjoms apgrozībā samazinājās par 21.7 milj. latu un oktobra beigās bija 271.6 milj. latu.
Par stabilu tautsaimniecības attīstību valstī liecināja nemainīgais bezdarba līmenis (7.6%). Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits bija par 2.4% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.
Kravu apgrozības pieaugums Latvijas ostās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri sasniedza 9.4%. Kopējais pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 4.7%.
Makroekonomiskie rādītāji
* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
Ražotāju cenu indekss rūpniecībā oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0.4%, bet salīdzinājumā ar 2000. gada oktobri - par 2.5%.
Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par rūpniecības un tirdzniecības attīstību septembrī un būvniecības apjoma pieaugumu 3. ceturksnī liecina, ka šo nozaru izaugsme turpinās. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss septembrī palielinājās par 4.3% (t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 5.4%). Mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5.0%, bet ārējās tirdzniecības apgrozījums - par 9.2%. Būvniecības apjoms 2001. gada 3. ceturksnī palielinājās par 5.8%.Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)
Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī
starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami
Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena
padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).
Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā (Finanšu informācija - Latvijas Banka).
© Latvijas Banka, 2001
Pārpublicējot obligāta avota norāde.Reģistrācijas apliecība Nr. 1718
|
|
| Monetārais Biļetens 10/2001 - Adobe PDF formātā |
|
|
|
Jautājumus un ierosinājumus lūdzam sūtīt |