TITLE
Latvijas advokatūra: zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi biogrāfijās 1919-1945 : biogrāfiskā vārdnīca / sast. Jēkabsons Ēriks ; sast. Ščerbinskis Valters.
PUBLISHER/YEAR
Rīga
Latvijas Valsts vēstures arhīvs 2007
PHYSICAL DESCRIPTION
- 610 lpp. : ill.
ISBN
9789984986623
UDC NUMBER
347
|
Location | Address | Count | Shelf | Status | |
---|---|---|---|---|---|
Bibliotēka | 01.2 | 1 | 347 | On a shelf | Available to order |
Annotation
Vairāku simtu lapaspušu biezais izdevums, kas izdots ar mecenāta un nozīmīgas juristu dzimtas pārstāvja, Lettonias filistra Roberta Rūša finansiālo palīdzību, atklāj daudzas Latvijas vēsturē nozīmīgas, traģiskas un nepelnīti piemirstas
personības.
"Vācot materiālus šai grāmatai, bija interesanti uzzināt, kāds bijis 1920.–1930. gadu izglītotās latviešu sabiedrības šķērsgriezums. Advokāti ir bijuši gan apzinīgi ļaudis, gan komunistu pagrīdnieki – dažādi cilvēki arī pēc materiālā stāvokļa, piemēram, tādi, kuriem piederēja nami Rīgā, un tādi, kuriem nepietika naudas nopirkt talāru," savos iespaidos par grāmatas veidošanu dalījās viens no darba sastādītājiem, vēsturnieks, korporācijas Fraternitas Cursica filistrs Valters Ščerbinskis. Latvijas valsts vēstures arhīva izdotajā grāmatā apkopoti 719 advokātu dzīvesstāsti. No viņiem lielākā daļa bijuši latvieši, ebreji, krievi, poļi, arī ungārs. "Tikpat dažādi bija viņu likteņi Otrā pasaules kara gados un pēc tā. Daudzi nokļuva trimdā vai tika izsūtīti," uzsvēra V. Ščerbinskis.
"Mūsu galvenais uzdevums bija atklāt tās Latvijas personības, par kurām līdz šim nekas nebija zināms. Gribējās parādīt, cik daudz Latvijas vēsturē ir nozīmīgu personu, par kurām padomju laikā informācija tika noklusēta. Var minēt Rūšu dzimtu – sava laikmeta lieciniekus, kuri pārstāv vienu no vecākajām juristu dinastijām Latvijā," Neatkarīgajai teica grāmatas idejas autors un sastādītājs, vēstures profesors un Lettonia filistrs Ēriks Jēkabsons.
Izdevuma finansētājs, juristu dzimtas pārstāvis R. Rūsis atklāja, ka dumpīgajos jaunības gados neesot vēlējies turpināt savu vecāku profesiju, bet gan piepelnīties krietni ērtākā veidā. "Jaunībā biju nolēmis strādāt par miesnieku – toreiz par šo amatu labi maksāja, varēja pat mašīnu nopirkt. Tomēr, par laimi, paklausīju vecākiem, kuri man uzsvēra, ka ir jāmācās, jāturpina dzimtas tradīcijas. Tādēļ arī šo grāmatu esmu veltījis sava tēva Armīna piemiņai," atklāja R. Rūsis.